Par aktuālo Rīgā (18.04.2019.)

Par aktuālo Rīgā (18.04.2019.)

2019. gada 19. aprīlis

Klausies Aināra Rutkēviča sarunu ar Oļegu Burovu par aktualitātēm Rīgas pilsētā.

Raidījums “Par aktuālo Rīgā” Radio SWH ēterā katru ceturtdienu pulksten 18:30.

Uzdod savu jautājumu šeit

 

Raidījuma ieraksts:

 

#2461 Austris 2019-04-01 21:02:16
Labvakar. Vēl nav iestājusies vasara, bet pilsētā pilns ar kaijām. Kliedz jau no agra rīta, piemēslo. Ir kāds plāns kaut ko darīt ar tām?

Dzīvnieki mīt tur, kur tiem ir labvēlīgi apstākļi. Kaijām pilsētā tādi ir – ir pieejama barības bāze, kā arī plaši jumti ligzdošanai. Kaijas pārsvarā pārtiek no atkritumiem, tādēļ, lai minimizētu putnu koncentrēšanos konkrētā vietā, jāseko līdzi, lai atkritumi tiktu regulāri izvesti, lai atkritumu konteineri tiktu aizvērti, kā arī atkritumi netiktu novietoti pie konteineriem, kā arī jāseko līdzi, lai kaijas netiktu piebarotas pie konkrētas dzīvojamās mājas.

Ornitologi arī iesaka no agra pavasara veikt regulāru profilaksi – putnu iespējamo ligzdošanas vietu – jumtu, terašu utml. apskati un tīrīšanu, nepieļaujot ligzdu vīšanai labvēlīgus apstākļus. Tādējādi putni tiek aicināti ligzdot citviet.

Neskatoties uz iedzīvotāju patiku vai nepatiku pret kādu konkrētu dzīvnieku sugu, ir jārēķinās, ka pilsētā bez cilvēka dzīvo arī citas dzīvas būtnes un mums jāiemācās tās cienīt un sadzīvot ar tām.
Ligzdošanas laikā, t.i., aptuveni no aprīļa līdz augustam putni saucienus, vai tā saukto ķērkšanu, izmanto savstarpējai saziņai, kā arī komunikācijā ar mazuļiem. Un Dabas aizsardzības pārvalde aicina šajā laika posmā ar sapratni izturēties pret ligzdojošajiem putniem un lieki netraucēt tos.

Nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļaujas izsniegšanas kārtību nosaka Rīgas pilsētai nav plānotas rīcības putnu skaita ierobežošanai pilsētā un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde uzskata, ka putniem ir zināma loma dabas daudzveidības veicināšanā pilsētā.

Arguments, ka kādam nepatīk, piemēram, kaiju klaigāšana no rītiem, nav uzskatāms par pietiekamu putnu aizbaidīšanai no pilsētas, jo ne mazumam cilvēku putnu (tai skaitā kaiju) dziesmas var radīt, tieši pretēji, pozitīvas emocijas.

Bez iepriekš minētajām ierosinājumiem jumtu tīrīšanai un regulārai apsekošanai, kā arī atkritumu konteineru noslēgšanai var izskatīt arī putnu atbaidīšanas ierīces.

Dzīvojamā māja ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums un jumts, kā arī ēkai piegulošā teritorija ir kopīpašumā esošā daļa, par kuras izmantošanu, tīrīšanu, putnu atbaidīšanas elementu uzstādīšanu lemj dzīvokļu īpašumu īpašnieku kopība. Tātad dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu un uzdod dzīvojamās mājas pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, nodrošinot nepieciešamo finansējumu šī uzdevuma veikšanai. Arī šobrīd katra konkrētā dzīvojamā māja, kurai traucē kaijas, var lemt par atbaidīšanas ierīču uzstādīšanu, var nodrošināt profilaktisku jumtu un terašu tīrīšanu, kā arī pieņemt lēmumu par to, ka ēkas piegulošajā teritorijā putnu barošana ir aizliegta un putnu barotājam tas būtu jāievēro.

 

#2460 Dagnis 2019-04-01 14:12:01
Sveiki. 2016. gadā nomainījām ūdens skaitītāju. Pēc gada tas sabojājās un nācās saukt meistaru, kurš to nomainīja. Samaksājām. Tagad tas atkal ir sabojājies? Vai atkal būs jāmaksā? Tā taču nav mūsu vaina, ka aparāti nedarbojas?! Lūdzu sniegt skaidrojumu, jo pieļauju, ka neesam vienīgie, kam šādi gadījies….

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sniegtā informācija (pieņemot, ka runa ir par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekoto ēku):

Mainot ūdens patēriņa skaitītājus, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) klientiem piedāvā divas iespējas – nomainīt skaitītājus pret verificētiem (laboratorijā pārbaudītiem), bet lietotiem skaitītājiem, vai jauniem skaitītājiem.

Izvēloties lietotus skaitītājus, RNP nodrošina 12 mēnešu garantiju, kuras laikā bojājumu gadījumā skaitītājs tiek nomainīts bez maksas. Ja verificētais skaitītājs sabojājies pēc garantijas perioda beigām, par tā nomaiņu ir jāmaksā.

Verificētu lietotu skaitītāju specifika ir tā, ka verifikācijas laikā netiek pārbaudīts, vai skaitītājs neaizsvīst un vai tam nav noplūdes, kā arī šādi bojājumi var rasties jau pēc verifikācijas, tādēļ, lai novērstu bojājumu risku, klienti var izvēlēties jaunu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu. Lai arī šāds pakalpojums būs dārgāks, tomēr ir mazāks risks saskarties ar bojājumiem, kas mēdz būt raksturīgi lietotiem skaitītājiem, turklāt jauniem skaitītājiem tiek nodrošināta divreiz ilgāks garantijas laiks – 24 mēneši.

Maksa:

  • B klases skaitītāja nomaiņa pret jaunu ar plombēšanu (esošajā vietā):
    • 1 gab. – 22,21 EUR;
    • 2 gab. – 41,32 EUR;
    • katrs nākamais virs 2 gab. – 19,04 EUR.
  • B klases skaitītāja nomaiņa pret verificētu ar plombēšanu (esošajā vietā):
    • 1 gab. – 12,82 EUR;
    • 2 gab. – 18,20 EUR;
    • katrs nākamais virs 2 gab. – 10,54 EUR.(Cenas norādītas, iekļaujot pievienotās vērtības nodokli.)

 

#2459 Māris 2019-03-30 17:22:19
Cik 2018.gadā Rīgā tik iestādīti un. nocirsti koki?

1) Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde 2018.gadā veica (organizēja):

138 koku iestādīšanu ielu apstādījumos

580 koku nociršanu, t.sk.:

  • ielu un pašvaldības izglītības iestāžu apstādījumos nocirsti – 133 avārijas koki, 314 kaltušie un bojātie,
  • pašvaldības teritorijās 133 papeles.

2) Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk-Būvvalde) sniegtā informācija:

Lieta gan ir tāda, ka precīzu informāciju par izcirsto koku skaitu nevar noteikt, arī Būvvalde. Statistikā pie iestādītajiem kokiem parasti tiek minēti tikai Rīgas domes institūciju stādītie, bet realizējot, piemēram, būvniecības ieceres, būvniekam, kuru ciršanu saskaņojusi Būvvalde, ir pienākums arī kokus stādīt. Ja tiktu uzskaitīti arī šie koki, bilance ir pozitīva.

(Paskaidrojums – izsniegtās koku ciršanas atļaujas automātiski nenozīmē, ka visi koki arī tiks izcirsti. Pēc samaksātajām zaudējumu atlīdzībām gadā tiek nocirsti aptuveni 25% koku, kuriem izsniegtas ciršanas atļaujas. Precīzu datu par 2018. gadu Būvvaldei vēl nav.)

3) SIA “Rīgas meži” sniegtā informācija:

Tieši pagājušais gads ir ar absolūti pozitīvu bilanci – 276 lieli koki iestādīti, 169 nācies nocirst. Bilance: parkos par 107 kokiem vairāk iestādīts nekā nocirsts.

Papildus tam – gandrīz 20 000 priedīšu iestādīts Biķernieku mežā. Arī šie koki jāskaita, jo tie kļūs par nākotnes priežu mežu nākamajām paaudzēm.

2019.gada pavasarī Rīgas pilsētas apstādījumu teritorijās plānots iestādīt 154 kokus.

 

#2458 Ilona123 2019-03-29 20:39:13
Labvakar. Pārdaugavā ir maza unikāla vieta – kur tek Mārupīte. Remontējot ceļus un tiltu, tā tika bojāta. Vietā, kur tā ietek līcī, ir gruvešu paliekas un dzelzbetona daļas, kas ir samazinājušas upes dziļumu. Tā rezultātā pavasarī zivis (līdakas un karpas) nespēj iekļūt upē nārstot. Vasarā tur saaug krūmi. Liels lūgums veikt upes padziļināšanu vismaz par 0,5–0,7 metriem 8-10 metru garumā un 4-5 metru platumā. Tas būtu taisnīgi pret dabu. Paldies.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir iepazinusies ar iedzīvotāja lūgumu veikt Mārupītes padziļināšanu (vismaz līdz dziļumam 0,5-0,7m) un paplašināšanu (līdz 4-5m) 8-9 metru garumā pie ietekas Daugavā, Āgenskalna līcī, lai nodrošinātu nārstojošajām zivīm iespēju iepeldēt Mārupītē nārstošanai.

Pārvaldes speciālisti marta beigās apsekoja Mārupītes posmu norādītajā vietā. Apsekojuma laikā netika konstatēta upes aizbēršana vai plūsmu traucējoši dzelzsbetona bluķi. Aptuvenais dziļums Mārupītes grīvā svārstās no 1m līdz 0,5m. Pārvaldes vērtējumā esošais dziļums ir pietiekams nārstojošo zivju nokļūšanai Mārupītē. Iespējams, ka vasaras periodā, pie augstām gaisa temperatūrām, ūdensteces dziļums samazinās. Pārvaldes speciālisti atkārtoti apsekos Mārupītes posmu vasarā un konsultēsies ar ihtioloģijas speciālistiem par nepieciešamību padziļināt Mārupīti konkrētajā posmā un, atkarībā no saņemtā atzinuma, plānos finanšu pieprasījumu un darbu realizāciju. Jāatzīst, ka kopumā upes padziļināšana ir tehnoloģiski sarežģīts un finansiāli ietilpīgs process, kura realizācijai ir jāizstrādā un jāapstiprina projekts un jāsaņem nosacījumi no Valsts vides dienesta.

Papildus informācija – 2019.gadā Mārupītē ir veikta nokritušo koku izvākšana pašvaldībai piederošajā posmā pie Kantora un Spirgus ielām, kā āri paredzēti aizauguma tīrīšanas darbi posmā pie Arkādija parka.

 

#2457 Armands Ziediņš 2019-03-29 19:58:06
Sveiki. Kāds ir statuss Laivinieku un Audupes savienojumam, lai saīsinātu ceļu līdz Mangaļsalai par aptuveni 5km? Armands

Tuvākās piecgades projektēšanas Rīcību darbu plānā nav iekļauta Laivinieku un Audupes ielu savienojuma projektēšana un pēc tam izbūve.

Rīcības darba plānā primāri tiek iekļautas tās ielas, kur ir iespējams to būvniecībai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ielām ar nokalpojušu vai kritisku brauktuves segumu, ielām ar intensīvu satiksmi, vai ielām, pa kurām kursē sabiedriskais transports.

 

#2456 Raitis Zēģers 2019-03-28 20:05:29
Sveiki, nedaudz ieklausījos 28.03.2019. raidījumā, kurā uz kādu no uzdotiem jautājumiem, kā atbilde tika LEPNI UZSVĒRTS vēsturiskais Rīgas fakts, par pilsētu Krievijas impērjā. Mani jautājumi Burova kungam: > Kā Rīga nokļuva Krievijas impērijas sastāvā? Kas cēla un vadīja Rīgu (18 – 19 gs.)? Vai naudas plūsma jaunās Rīgas attīstībā bija Krievijas vai tomēr Eiropas?

Rīga iekļauta Krievijas impērijas sastāvā 1710. gada vasarā, Ziemeļu kara laikā, kad zviedru garnizons pēc ilga pilsētas aplikuma nolika savus ieročus. Ģenerālfeldmaršalam Šeremetjevam, kurš vadīja krievu armiju, Rīgas rātes pārstāvji svinīgi pasniedza simboliskās pilsētas atslēgas (pastāv gravīras un atklātnes, kas vēsta par šo notikumu).

Oficiāli par galveno personu kļuva Pēterburgas nozīmēts Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators, taču likumus, kuri attiecās uz Rīgas dzīvi, pieņēma Rīgas rāte. 18. un 19. gadsimtu arhitekti galvenokārt bija vācieši, savukārt amatnieki un celtnieki bija latvieši un krievi. Pirmais profesionālais latviešu arhitekts – Jānis Baumanis, kurš izglītību ieguvis Pēterburgā, sācis projektēt ēku Rīgā 1860. gados. Pēc viņa projektiem uzbūvēti vairāki desmiti ēku “bulvāru gredzena” apkaimē, tostarp – pašreizējā Lielā ģilde, kas toreiz bija ģimnāzija, kā arī Saeimas ēka – toreiz Vidzemes bruņniecības nams, kas projektēta kopā ar arhitektu Pflūgu.

Iepriekš 28.03.2019. raidījumā tika stāstīts par vēstures faktiem, kā rezultātā radās tipveida (Reinholda Georga Šmēlinga) skolas projekti.

 

#2455 Normunds 2019-03-28 18:48:56
Labdien! Kad ir plànots atjaunot ielas un ietvju segumu Sermuliñu ielà, Pètersalà, Rīgà? Rīgas attīstības plànà līdz paràdīts 2020. gadam, bet rodas sajūta, ka nekas nenotiek.

Rīgas attīstības plānā noteikti Sermuliņu ielas pārbūve un seguma atjaunošana nav iekļauta.

Sermuliņu ielas projektēšana tika iekļauta Rīcības plānā 2019.-2020.gadam, taču izvērtējot esošo finansējumu un nepieciešamību, projektēšanas darbi pārcelti uz nākamo projektēšanas periodu 2021.-2027.gadam. Pamatojums: šobrīd tiek projektētas tās ielas, kur ir iespējams to būvniecībai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ielām ar nokalpojušu vai kritisku brauktuves segumu, ielām ar intensīvu satiksmi, vai ielām, pa kurām kursē sabiedriskais transports. Ņemot vērā, ka Sermuliņu ielā jau ir asfaltbetona segums, ikdienas ielu uzturēšanas ietvaros tiks veikti brauktuves uzlabojumi, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos pa ielu.

Šajā būvsezonā jaunu ielu izbūvē, pārbūvē, seguma atjaunošanā un luksoforu objektu būvniecībā plāno ieguldīt 32 miljonus eiro. Tāpat šogad turpināsies un tiks uzsākta arī jaunu ES līdzfinansēto objektu būvniecība, ieguldot vairāk nekā 183 miljonus eiro.

Jau šobrīd būvdarbi turpinās ES līdzfinansētajos objektos – Salu tilta kompleksa pārbūves 2.kārtā un uz Augusta Deglava satiksmes pārvada.

Savukārt gada otrajā pusē pakāpeniski tiks uzsākta satiksmes pārvada pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte” pievadceļiem 1.kārtas izbūve, Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai (Dienvidu tilta 4.kārta), Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu ielas – Vietalvas ielas” izbūve, kā arī lietus ūdens kanalizācijas kolektora no Pērnavas ielas līdz Lāčplēša ielai izbūve un satiksmes organizācijas uzlabošanas pasākumi Daugavas stadionam piegulošajā teritorijā.

Pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma atsākušies būvdarbi luksoforu objektos – Torņakalna un Ojāra Vācieša ielu krustojumā, Nīcgales ielā 2, Miera un Tallinas ielu krustojumā, Augusta Deglava ielā pie krustojuma ar Lapsu ielu, Kurzemes prospekta un Slokas ielu krustojumā, Prūšu un Rušonu ielu krustojumā, Maskavas ielā pie sabiedriskā transporta pieturvietas “Tīrumi”.
Šonedēļ būvdarbi atsāksies arī Eiženijas ielā posmā no Dzirciema ielas līdz Ķiršu ielai un jaunas ielas izbūvē no Lubānas ielas līdz Rīgas pilsētas robežai ar pieslēgumu Garai ielai un SIA “Izoterms” piebraucamajam ceļam Stopiņu novadā. Aprīlī – Lubānas ielas rotācijas aplī.

Savukārt aprīļa vidū tiks uzsākta satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas pārbūve, Vanšu tilta kāpņu pārbūve un seguma atjaunošana Krasta ielā posmā no Salu tilta līdz Ogres ielai.

Seguma atjaunošana Bruņinieku ielā, Sporta ielā, Marijas ielā un Aleksandra Čaka ielā tiks uzsākta pēc tam, kad darbus būs beiguši inženierkomunikāciju turētāji.

Tāpat šobrīd tiek gatavota iepirkumu dokumentācija un pēc iepirkuma procedūras noslēgšanās tiks uzsākti pārbūves darbi Krimuldas ielā, Dandāles ielā, uzsākta lietus ūdens kanalizācijas sistēmas pārbūve Akāciju ielā un caurtekas izbūve Zolitūdes ielā pie Akāciju ielas, kā arī jaunas ar luksoforu regulējamas gājēju pārejas izbūve Mūkusalas ielā pie rotācijas apļa (pie TC “Maxima). Šajā būvsezonā plānots uzsākt Krasta ielas veloceļa izbūvi un veloceļa Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi posma no Dienvidu tilta līdz Ķengaraga ielai izbūvi.

 

#2454 Raitis 2019-03-28 14:50:41
Labdien. Dzelzavas ielas posmā starp izbrauktuvi no Lielvārdes ielas un līdz papildu joslai, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ir vairāki iesēdumi, bedres, iesēdušās lauzumu vietas, nelīdzeni aku vāki. Iepriekš nav izliktas brīdinājuma zīmes, par nelīdzenu ceļu. Situācija ir tāda kā ar ātruma ierobežojošo valni! Kāpēc nekas netiek labots, novērsts. Kad tiks novērsta šī problēma ?

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka minēto posmu plānots remontēt maija mēnesī.

 

#2453 Ginta 2019-03-28 12:29:47
Man ir jautājums par reklāmas stendu izvietošanu. Aiz Šmerļa meža pie DUS Neste uz Brīvības gatves atrodas dzīvojamo ēku komplekss nr. 386 (3 korpusi). Izbraukšana no DUS un šīs teritorijas uz ar satiksmi noslogoto Brīvības gatvi it kā nav sarežģīta, taču izbraucot pāri veloceliņam ir jāseko līdzi tur notiekošajam, šajā posmā Brīvības gatve met nelielu līkumu, bet visu sarežģī divi netālu viens no otra esošie reklāmas stendi, kuri aizsedz redzamību. Iespējams, ka tur nav notikuši satiksmes negadījumi, bet kāpēc riskēt ar cilvēku veselību? Kurš ir atbildīgs par šādu reklāmu izvietošanu? Vai viņi pilsētai ir tik nepieciešami?

Abu stendu izvietošana ir saskaņota gan ar VAS “Latvijas Valsts ceļi”, gan ar Rīgas domes Satiksmes departamentu. Viens stends saskaņots 2015. gadā, otrs 2016. gadā. Stendi izvietoti ielu sarkanajās līnijās.

Rīgas pilsētas būvvaldes būvinspektors 28.03. vēlu vakarā, izbraucot no DUS Neste uz Brīvības ielu konstatēja, ka nav šķēršļu, kas traucētu izbraukt. Minētie stendi netraucē izbraukt! Svarīgi atzīmēt, ka pirms DUS Neste ir radars, kas neļauj pārsniegt 50km/h.

Arī Rīgas domes Satiksmes Departamenta (turpmāk-Departaments) speciālisti veica reklāmas stenda apsekošanu minētajā vietā un pārliecinājās, ka reklāmas stends ir uzstādīts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 402 “Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana”.

Papildus tam, Departamenta speciālisti pārliecinājās, ka iepriekšminētie reklāmas stendi neaizšķērso redzamības brīvlauku izbraucot no minētās izbrauktuves. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka reklāmas stendi (Brīvības gatvē Nr. 386) neapdraud satiksmes drošību.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Drošības kods *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.


Aktualitātes