Par aktuālo Rīgā (11.04.2019.)

Par aktuālo Rīgā (11.04.2019.)

12.04.2019

Klausies Aināra Rutkēviča sarunu ar Oļegu Burovu par aktualitātēm Rīgas pilsētā.

Raidījums “Par aktuālo Rīgā” Radio SWH ēterā katru ceturtdienu pulksten 18:30.

Uzdod savu jautājumu šeit

 

Raidījuma ieraksts:

 

#2452 Valters 2019-03-28 09:46:44
Labdien! Interesants jautājums – tātad man ir mazdārziņš, kas iznomāts no pašvaldības un, protams, mēdz būt arī tā, ka ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Es gribētu zināt, vai varat pateikt, ko ar šo naudu dara, kas notiek ar šo naudu tālāk?

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.pants nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk – NĪN) apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Likuma 1.panta otrajā daļā mazdārziņi nav iekļauti kā izņēmumi, kas nebūtu apliekami ar NĪN. Tādēļ par mazdārziņiem tāpat kā par jebkuru citu zemi ir jāmaksā NĪN.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Rīgas domes 18.12.2012. saistošajiem noteikumiem Nr. 198 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” noteikts, ka personām tiek piešķirts NĪN atvieglojumus 90 % apmērā par pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, kas iznomāta mazdārziņa vajadzībām (4.13.punkts), budžeta ieņēmumi (pēc atvieglojumu piemērošanas) ir 6202.51 eiro.

6202.51 eiro – NĪN summa, kas tika aprēķināta 2018.gadā par pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, kas iznomāta mazdārziņu vajadzībām.

NĪN apmērs ir tieši saistīts ar iznomāto platību. Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta 2.daļas 11.punkts nosaka, ka ar NĪN neapliek valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots īpašumā vai iznomāts, t.i., ja ir iznomāta zeme mazdārziņa vajadzībām, NĪN maksā nomnieks ar 90% atvieglojumu, ja nav iznomāta – zeme ir neapliekama.
Mazdārziņu nomas īpatnības ir tādas, ka nomas līgumi tiek slēgti uz 1 gadu un tā termiņš parasti ir no 1. aprīļa līdz nākamā gada 1. aprīlim. Līdz ar to var prognozēt, ka NĪN apmērs par 2019. gadu pieaugs.

Tā kā mazdārziņi mēdz būt ar dažādām platībām, kā arī tie atrodas dažādās Rīgas pilsētas vietās, kadastrālā vērtība, no kuras tiek aprēķināts NĪN ar likmi 1.5%, atšķiras, līdz ar to arī NĪN apmērs būs atšķirīgs. Taču ņemot vērā Rīgas domes piešķirtos atvieglojumus 90% apmērā vidēji Rīgā viens nodokļa maksātājs (fiziska persona) par mazdārziņu maksā 0.95 eiro lielu nodokli.
Nekustamā īpašuma nodoklis savukārt veido tikai 11.3% no Rīgas pilsētas pašvaldības ieņēmumiem (kopējā budžeta)3.

 

#2451 Edvards 2019-03-26 08:59:51
Labrīt. Vai un kad tiks atjaunots dzīvokļu rindu 4.reģistrs?

4. un 4.1 reģistrs vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanai nav slēgts, bet ir apturēta palīdzības sniegšana šajos reģistros reģistrētām personām. Ja valsts budžetā tiks paredzēts finansējums pabalstu izmaksai, palīdzības sniegšana tiks atjaunota. Vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta (turpmāk – pabalsts) piešķiršana personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ir viens no palīdzības veidiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Pabalsta saņemšanai reģistrē personas ar noteiktiem ienākumiem, un tās ir denacionalizētās mājas īrnieki, kuru pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz 440 eiro mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, – vidējie ienākumi nepārsniedz 360 eiro mēnesī vienai personai un kuru naudas līdzekļu un vērtspapīru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru.

Pabalsta izmaksu nodrošināšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju.

Pašvaldība, kura nākamajā budžeta gadā plāno izmaksāt pabalstus, līdz kārtējā gada 1. martam iesniedz Ekonomikas ministrijā informāciju par to personu skaitu, kas reģistrētas pabalsta saņemšanai, un paredzēto pašvaldības budžeta finansējumu, kas nepieciešams pabalsta izmaksai, kā arī paredzēto personu skaitu, kurām tiks izmaksāts pabalsts. Pēc šīs informācijas saņemšanas Ekonomikas ministrija izskata un apkopo minēto informāciju, kā arī sagatavo un iesniedz Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā pieteikumu jaunajai politikas iniciatīvai par pabalsta līdzfinansējumu no valsts budžeta.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu sagatavo Rīgas domes lēmuma projektu par paredzēto finansējumu pabalsta izmaksu nodrošināšanai nākamajam budžeta gadam un pēc lēmuma pieņemšanas sniedz iepriekš minēto informāciju Ekonomikas ministrijai. Neskatoties uz to, pabalsti, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju valstī, kopš 2010.gada netiek piešķirti, jo valsts budžetā nebija paredzēti finanšu līdzekļi pabalsta izmaksu nodrošināšanai. Pēdējie pabalsti tika piešķirti 2009.gadā.

 

#2450 Liāna 2019-03-25 16:51:24
Labdien. Starp dzīvojamām mājām Kleistu ielā 21 un Kleistu ielā 15 ir servitūta ceļš, uz kura novietoti 6 atkritumu konteineri, kas regulāri netiek izvesti un veidojas lielas atkritumu kaudzes. 1.Vai drīkst tik tuvu mājām izvietot tādu vairumu atkritumu konteineru? 2. Vai netiek nodarīts kaitējums blakus augošajiem kokiem? Atkritumus nes arī no blakus esošajām mājām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 9.punktu Atkritumu konteinerus nedrīkst novietot zem ventilācijas sistēmas āra gaisa ņemšanas vietām. Atkritumu konteinerus ieteicams novietot ne tuvāk kā 10 metrus no dzīvojamās mājas logiem.

Dzīvojamai mājai Kleistu ielā 17, Rīgā piesaistītajā zemesgabalā izvietotais sadzīves atkritumu konteineru laukums atrodas apmēram 20 m attālumā no dzīvojamās mājas Kleistu ielā 21, Rīgā. Attiecīgi atkritumu konteinera laukums izvietots, ievērojot iepriekš minēto noteikumu nosacījumus.

Dzīvojamai mājai Kleistu ielā 17, Rīgā piesaistītajā zemesgabalā izvietotajam sadzīves atkritumu konteineru laukumam piesaistītas dzīvojamās mājas Kleistu ielā 11, Kleistu ielā 15, Kleistu ielā 17 un Kleistu ielā 19. Atkritumu laukumā izvietoti 6 sadzīves atkritumu konteineri 1,10 m3 apjomā.

Sadzīves atkritumi tiek izvesti 7 reizes nedēļā, lielgabarīta atkritumi tiek izvesti 1 reizi nedēļā. Bīstamo, celtniecības un zaļo atkritumu izvešana tiek veikta pēc nepieciešamības, saņemot pieteikumu.

Savukārt dzīvojamās mājas Kleistu ielā 21 atkritumu konteiners piesaistīts dzīvojamajai mājai Kurzemes prospektā 62 piesaistītajā teritorijā izvietotajam atkritumu laukumam. Tāpat norādītajam atkritumu laukumam piesaistītas dzīvojamās mājas Kurzemes prospektā 62, Kleistu ielā 21, Rigondas gatvē 8 un Rigondas gatvē 10.

Norādītajā atkritumu laukumā izvietoti 6 sadzīves atkritumu konteineri 1,10 m3 apjomā. Sadzīves atkritumi tiek izvesti 6 reizes nedēļā (pirmdien, otrdien, ceturtdien, piektdien, sestdien, svētdien). Lielgabarīta atkritumi tiek izvesti 1 reizi nedēļā. Bīstamo, celtniecības un zaļo atkritumu izvešana tiek veikta pēc nepieciešamības, saņemot pieteikumu.

Tā kā atkritumu konteineru novietnes nav norobežotas, un iedzīvotāji regulāri pie atkritumu konteineriem novieto lielgabarīta atkritumus, kā arī trešajām personām ir brīva piekļuve atkritumu konteineriem, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) nav iespējams veikt kontroli par personām, kuras novietojušas atkritumus pie konteineriem, kā arī ierobežot izmesto atkritumu daudzumu.

Lai organizētu atkritumu izvešanu, kā arī kontrolētu izvietoto atkritumu apjomu pie konteineriem, iepriekš minēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem attiecīgs kopības lēmums par slēgtas atkritumu novietnes izbūvi vai tās pārvietošanu, papildus lemjot par darbu izpildei nepieciešamo finansējumu. Jo jebkuri remontdarbi, tajā skaitā atkritumu laukuma izbūve var tikt nodrošināta, ja dzīvokļu īpašnieki darbu izpildei nodrošina nepieciešamos finanšu līdzekļus.

 

#2449 Valdis 2019-03-25 15:56:20
Labdien. Lietas būtība ir sekojoša – Rīgā, sabiedriskā transporta pieturvietās smēķēt ir atļauts ne tuvāk par 10m. Tas jauki! Bet atkritumu urnas ir novietotas, 90% gadījumu, pie pieturvietas stabiņa, vai tā tuvumā. Jautājums – kā Jūs domājat, kur tiek nomesti izsmēķi? Jā – pareizi – 10m. no pieturvietas, jo kurš tad skries, kad tuvojas sabiedriskais transports, pie urnas, lai to izsmēķi tur iemestu? Citi pat līdz durvīm smēķē, un tad uz brauktuves arī nomet. IETEIKUMS – novietot urnas arī 10m. no pieturvietas! Tad tās būs divas, viena priekš tiem, kas smēķē pirms pieturvietas, otra – kas smēķē aiz pieturvietas! Padarīsim Rīgu tīrāku parūpējoties, lai ir kur atkritumus un izsmēķus izmest, bet nevis pieļaut, lai tā tiktu piegružota tāpēc, ka nav šo te urnu, un visi smēķētāji piegružo apkārtni. Saņēmu ieteikumu – lasi RD Noteikumus, kur stāv rakstīts: “Pie pieturvietām jāizvieto viena atkritumu urna.” Bet Noteikumus taču var grozīt, ne tā? Rīgas satiksmei esmu zvanījis vairākas reizes, un nekādas reakcijas.

Pirmkārt, šis ir cilvēku ētikas jautājums. Kāpēc būtu kaut kas jāmet zemē, ja tam ir paredzēta konkrēta vieta – atkritumiem jāatrodas atkritumu urnā.

Otrkārt, no estētiskā viedokļa – kā tas izskatīsies, ka ik pēc 10 m no pieturvietas ir atkritumu urna. Un kas to kops, tukšos un vāks? Rīgas domes Saistošie noteikumi Nr.146 paredz, ka pie katras pieturvietas jāatrodas pa vienai atkritumu urnai, kuru reizi dienā ir jāiztukšo.

Jau šobrīd daudzās pieturvietās ir problēmas, jo privātmāju iedzīvotāji izvēlas savus atkritumus izmest tieši publiskā vietā – sabiedriskā transporta pieturvietā. Līdz ar to, visbiežāk tie tiek izārdīti pa visu pieturu.

No pieturvietās novietotajām atkritumu urnām atkritumi tiek izvesti vienu reizi dienā, no rītiem. Svētku laikā atkritumu izvešanas biežums tiek palielināts.
Atkritumu urnas ir paredzētas sīkajiem atkritumiem, bet, diemžēl, ir gadījumi, kad neapzinīgi pilsoņi pieturvietās novieto sadzīves vai lielgabarīta atkritumus. Tāpat, pie atsevišķām pieturām atrodas nelielas tirdzniecības vietas, kuras, protams, visērtāk savus atkritumus izmet publiskajā atkritumu tvertnē.

 

#2448 Juris 2019-03-24 20:01:03
Labdien tātad ka jau pavasarī visus ceļus attīra no smiltīm bet ir pilsēta tās saucamās kabatas – auto novietnes.. un es nezinu, kā citos mikrorajonos, bet Jugla šīs te kabatas ir pilnas ar smiltīm… kā plānots tās attīrīt, ja tur vienmēr ir mašīnas??? Jeb nav plānots tur nemaz tīrīt? It kā jau var uzlikt paziņojumu ka konkrēta datuma nenovietos automašīnas ka tiks veikti tīrīšanas darbi….?

Šobrīd smilšu novākšana un izvešana uzsākta ielās ar intensīvu satiksmi un sabiedriskā transporta kustību. Vispirms tiek savāktas un izvestas smiltis, tad ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros attīrītajās ielās tiks veikta tīrīšana izmantojot tehniku ar mitrinātāju. Darbi tika uzsākti 20.martā, kopumā plānots satīrīt ielas 1500km garumā, iesaistot 43 smilšu tīrīšanas brigādes. Ielu tīrīšanas darbi tiek organizēti naktīs, agri no rītiem un laikā, kad satiksme nav pārāk intensīva, lai pēc iespējas mazāk kavētu transportlīdzekļu satiksmi. Plānots, ka smilšu savākšana tiks pabeigta līdz aprīļa beigām.

Ielu tīrīšanas ietvaros tiks satīrītas arī autonovietnes. Lai tās varētu iztīrīt, autovadītājiem jārēķinās, ka tiks uzstādīti pagaidu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi, lai ielu uzturēšanas dienesti pilnvērtīgi varētu attīrīt brauktuves no ziemas periodā sakrājušajām smiltīm un nogulsnēm. Jau šobrīd brīdinošie plakāti par satiksmes organizācijas izmaiņām un pagaidu stāvēšanas un apstāšanās aizliegumi uzstādīti vairākās Pārdaugavas ielās.

Tuvākajā laikā tādi tiks uzstādīti arī pārējās Rīgas ielās, tai skaitā arī Juglā. Šādi satiksmes ierobežojumi ir īslaicīgi un tie tiek atcelti, tiklīdz ielas ir attīrītas no smiltīm.

 

#2447 Pauls 2019-03-21 20:14:08
Labvakar. 1.Nesen stāstījāt par pulksteņiem pilsētā. Ziņoju, ka pulkstenis Stirnu ielā, sabiedriskā transporta pieturā ir sabojājies. 2. Stirnu ielas pašā galā (pie trolejbusu galapunkta) kaut ko grasās būvēt. Kas tur ir plānots?

  1. Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” darbinieki 27.03.2019. pārbaudīja pulksteni trolejbusa gala punktā Stirnu ielā un konstatēja, ka tas darbojas normālā režīmā.
  2. Jautājumā, iespējams, tiek minēts zemesgabals Ieriķu ielā 79, kur atrodas autostāvvieta ar sargu māju. 2017. gada beigās Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju sargu mājas pārbūvei. Veikt būvdarbus tur vēl nedrīkst, jo iesniedzējs nav izpildījis projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus.
    29.03. būvinspektors apsekoja jautājumā minēto zemesgabalu (pieļaujot, kas tas ir īstais, jo nav precīzas adreses) un konstatēja, ka ir nojaukta sargu māja. Sargu māja bija īslaicīga rakstura būve, kam beidzās izvietošanas termiņš, un to pagarināt vairs nebija iespējams. Īpašniekam vai nu ēka bija jānojauc, vai arī jāizstrādā un jāsaskaņo dokumentācija jaunas ēkas būvniecībai.

 

#2446 Mārtiņš 2019-03-19 16:15:31
Labdien gāju caur kapiem ja nemaldos viņi saucas Matīsa kapi? Nu tie kas ir netālu no Centrālcietuma.. un nepatīkami bij tas, ka tajos kapos, cik sapratu mēdz būt narkomāni jo mētājās šļirces.. tad nu iedomājos pa to ka nu labi Policija jau nespēj visam izsekot. bet varbūt vajag pie tādiem, kas ir lielie kapi, kas ir vairāki pilsētā pie Ieņēmumu dienesta un tad Jaunciema kapi pie ieejām, kas nu, protams, ir Matīsa kapos vairākas, bet varētu būt video novērošanas kameras, kas pievienotas kopējam tīklam, ko redz tie, kas sūta policiju, kur nu vajag .. redzētu, ka ieiet aizdomīgas personas, tad varētu nosūtīt tuvējo brigādi, lai pārliecinās, ka visa kārtība.. Vai otrs priekšlikums tajos vairākos lielajos kapos pa dienu, lai nolīgst apsardzes firmu, kas pa laikam apstaigā kapus …

  • Saskaņā ar Rīgas domes mājokļu un vides departamenta (turpmāk – MVD) Kapsētu pārvaldes reglamentu, Kapsētu pārvaldes funkcijās ietilpst, kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas organizēšana un kontrole.
    MVD ir noslēdzis pakalpojumu līgumu ar SIA „LDZ apsardze” par tehniskās apsardzes nodrošināšanu, mobilās grupas reaģēšanu un videonovērošanas veikšanu kapsētās. Vienlaikus Kapsētu pārvalde aktīvi sadarbojas arī ar Latvijas republikas tiesībsargājošajām iestādēm, lai nodrošinātu kapsētu uzraudzību.
    Kapsētu pārvaldes darbinieki kapsētu darba laikā veic kapsētu uzraudzību un nepieciešamības gadījumā piesaista SIA „LDZ apsardze” mobilo reaģēšanas grupu, Valsts policijas vai Rīgas pašvaldības policijas pārstāvjus.
    Pēc kapsētu slēgšanas kapsētu uzraudzība tiek īstenota ar tehniskās apsardzes un videonovērošanas palīdzību. Kapsētu pārvaldes aktīvas sadarbības rezultātā panākta vienošanās, ka kapsētas ir iekļautas Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas apgaitas maršrutos.
    Jāņem vērā, ka lielās platības dēļ, pilnvērtīgu diennakts uzraudzību kapsētās ir sarežģīti nodrošināt. Apstiprinātā finansējuma ietvaros kapsētās, kurās tiek novērotas problēmsituācijas, tiek veiktas nepieciešamās darbības papildu tehniskās apsardzes nodrošināšanai un jaunu videonovērošanas kameru uzstādīšanai.
    Iespējams, videonovērošanas kameras ļoti daudziem šķiet kā vislabākais risinājums, taču pirmais iespaids mēdz būt mānīgs.
    Palielinot videonovērošanas kameru skaitu, vienlaikus ir jāpaplašina arī videonovērošanas centrs (ne tikai darbinieku skaits, bet arī telpām jākļūst lielākām, lai tur būtu iespējams izvietot vairāk monitoru).
    Vēl jāņem vērā, ka videonovērošanas kameru nevar tā vienkārši uzstādīt pie katra staba, jo ir nepieciešama gan elektrība, gan drošs interneta pieslēgums. Tāpat jāņem vērā, ka bieži īpašumi, kur videokameras varētu uzstādīt, nepieder pašvaldībai, tādēļ ar attiecīgā objekta īpašnieku jāsaskaņo videokameru uzstādīšana. Tas viss prasa ne tikai laiku, bet ievērojamus līdzekļus. Piemēram, pagājušā gada novembrī Bolderājā tika uzstādītas 30 jaunas videonovērošanas kameras, taču darbs pie uzstādīšanas tika sākts jau janvārī. Tas nozīmē, ka plānošanai un infrastruktūras pielāgošanai bija nepieciešams gandrīz gads.
  • Pagājušajā gadā nopietnākie pārkāpumi, kas šajā apkaimē ir konstatēti, ir šādi:
    • 9 gadījumi, kur konstatētas personas alkohola reibumā (lielākā daļa pēc pārrunām devās prom, bet pāris gadījumos personas tika nogādātas patversmē Gaiziņa ielā);
    • Aizturētas četras personas narkotisko vielu reibumā, divas personas, kuras mēģināja apzagt guļošu personu; konstatēts prostitūcijas ierobežojošo noteikumu pārkāpums (pie kapiem automašīnā tika sniegti seksuālie pakalpojumi). Tāpat pagājušā gada laikā pārbaudītas desmitiem “aizdomīgas personas”, kuras lielākoties bijuši vai nu kapu apmeklētāji vai garāmgājēji. Lielākajā daļā gadījumu policija pārkāpumus konstatējusi patrulējot, nevis pēc izsaukuma.
    • SIA „LDZ apsardze” sniedz informāciju, ka laika periodā no 2018.gada ir bijuši 123 izsaukumi uz Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētām. Savukārt Matīsa kapsētā ir fiksēta 1 zādzība un ir bijuši 3 izsaukumi par nekārtībām. Papildus norādām, ka Rīgas pašvaldības policija Matīsa kapsētu ir iekļāvusi savos ikdienas apgaitas maršrutos.

 

#2445 Aleksandra 2019-03-19 14:09:34
Sveiki. Kādu nākotni sagaida rumbulas mazdārziņi? Piem., kooperatīvs Avoti? Jautāju tāpēc, ka vēlos iegādāties tur mazdārziņu.

  1. Saskaņā ar Rīgas domes 10.04.2007. lēmumu Nr.2255 “Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo, piekrītošo, pašvaldības rīcībā esošo un pašvaldības valdījumā esošo rezerves zemes fondā ieskaitīto neapbūvēto zemesgabalu ģimenes dārziņu teritorijās nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju faktiskajā valdījumā un zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību” zemes nomas līguma termiņu par zemesgabaliem, kuri saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam atrodas ģimenes dārziņu teritorijā nosaka līdz Rīgas domes lēmuma pieņemšanai par zemesgabala turpmāko izmantošanu un zemesgabalu plānotās (perspektīvās) izmantošanas uzsākšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30.11.2019.
  2. Pašvaldības rīcībā nav informācijas par Rumbulas apkaimes rajonā esošu sakņu dārza kooperatīvu “Avoti”. Iespējams, tiek jautāts par Dārzkopības kooperatīvo sabiedrību “Rumbulas avots”. Rīgas Austrumu izpilddirekcija ir noslēgusi ar Dārzkopības kooperatīvo sabiedrību “Rumbulas avots” zemes pagaidu nomas līgumu par Rīgas pilsētas pašvaldības zemesgabalu iznomāšanu sakņu dārzu ierīkošanai un apsaimniekošanai, bez apbūves tiesībām un tiesībām stādīt ilggadīgus stādījumus, līdz Rīgas domes lēmuma pieņemšanai par zemesgabalu turpmāko izmantošanu un zemesgabalu plānotās (perspektīvās) izmantošanas uzsākšanai, bet ne ilgāk kā līdz 30.11.2019.
    Dārzkopības kooperatīvai sabiedrībai, kurai ir noslēgts zemes pagaidu nomas līgums ar Rīgas pašvaldības izpilddirekciju, ir tiesības nodot (ne pārdot) tālāk lietošanā konkrētam lietotājam attiecīgo zemesgabalu, par kuru jāmaksā nomas maksa un maksājumi atbilstoši sabiedrības kopsapulču lēmumiem, sakņu dārza ierīkošanai un apsaimniekošanai noslēgtā līguma nosacījumu un termiņu ietvaros.
  3. Pēc 30.11.2019. tiks veikti grozījumi Rīgas domes 10.04.2007. lēmumā Nr.2255 “Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo, piekrītošo, pašvaldības rīcībā esošo un pašvaldības valdījumā esošo rezerves zemes fondā ieskaitīto neapbūvēto zemesgabalu ģimenes dārziņu teritorijās nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju faktiskajā valdījumā un zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību” atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030.gadam iekļautajiem nosacījumiem attiecībā uz ģimenes dārziņiem.
    Dārzkopības sabiedrības “Rumbulas avots” teritorija apstiprinātajā tematiskajā plānojumā, kas ir pamats arī Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam izstrādei, ir paredzēta pašvaldības funkciju veikšanai. Tādejādi paredzams, ka zemes pagaidu nomas līgumus arī pēc 30.11.2019. būs iespējams slēgt līdz Rīgas domes lēmuma pieņemšanai par zemesgabala turpmāko izmantošanu un zemesgabalu plānotās (perspektīvās) izmantošanas uzsākšanai, bet ne ilgāk kā uz 5 gadiem.

Aktualitātes