Par aktuālo Rīgā (11.01.)

Par aktuālo Rīgā (11.01.)

 

Uzdod savu jautājumu šeit

#2081 Valdis 2017-12-03 18:00:55
Labdien! Iļģuciemā, Grīvas ielas 17 mājas iedzīvotāji – auto īpašnieki saņēmām sodus par transporta līdzekļa novietošanu šaurā iebraucamā ceļa dēļ, kas tika būvēts vēl padomju laikos ar diviem riteņiem tā saucamajā zaļajā zonā, kas īstenībā ir dubļaina un ar lielām peļķēm klāta iebraucamā ceļa malā. Kā var prasīt maksāt sodu par padomju laiku būvēto, kas absolūti neatbilst mūsdienu prasībām. Es pat nerunāju par to kādā stāvoklī vispār ir šis piemājas ceļš. Ja neko nevar pārbūvēt finanšu trūkuma dēļ, tad vismaz dodiet atļauju novietot auto kā līdz šim ar diviem riteņiem ”zaļajā zonā”, jo uz pašas Grīvas ielas visiem auto vietas nav!

• Šajā gadījumā (tāpat kā lielākajā daļā citu līdzīgu gadījumu) Rīgas pašvaldības policija (Turpmāk – Policija) 3.decembrī bija saņēmusi izsaukumu no kāda iedzīvotāja. Kad policisti ieradās notikumā vietā, pārkāpumi tika konstatēti astoņām automašīnām.
Te gan uzreiz ir jāpiebilst, ka “plāksteru līmēšana” nav Policijas prioritāte, tādēļ uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem Policija dodas pārsvarā tad, kad ir izsaukumi, nevis pēc savas iniciatīvas.
Ja pagalmā nav vietas, kur novietot automašīnu, ir jāmeklē vieta, kur to ir iespējams izdarīt. Vietas neesamība nedod tiesības pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Savukārt par savu īpašumu pirmkārt ir jārūpējas pašiem īpašniekiem, līdz ar to arī par auto ir atbildīgs tā īpašnieks. Tāpat arī pagalma sakārtošana ir kopīpašnieku ziņā – jāvēršas pie sava apsaimniekotāja un jārisina jautājums vai nu par papildus ceļa zīmju izvietošanu, kas mainītu satiksmes organizāciju pagalmā, vai par stāvlaukuma izbūvi.
• SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vērš uzmanību, ka dzīvojamās mājas Grīvas ielā 17, Rīgā (turpmāk – Dzīvojamā māja) un tai līdzās esošo dzīvojamo māju iekškvartālu pagalmi no šo māju celšanas brīža ir bijuši šauri (vēsturiski nebija paredzētas autostāvvietas).
Vienīgais risinājums SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) ieskatā ir iekšpagalmu pārprojektēšana un pārbūve.
Ņemot vērā, ka Dzīvojamai mājai piesaistītais zemesgabals pieder šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem, lai pieņemtu lēmumu par autostāvvietas izbūvi kopīpašumā/brauktuves paplašināšanu, nepieciešams, lai “par” šādas autostāvvietas izbūvi/brauktuves paplašināšanu nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem. Dzīvokļu īpašnieku kopībai papildus jālemj arī par darbu veikšanu (darbu apjoms, remonta darbu veicējs – RNP organizēta publiskā iepirkuma ietvaros vai pašu dzīvokļu īpašnieku brīvi izvēlēts remonta darbu veicējs), norādot arī remonta darbu izpildei nepieciešamā finansējuma avotu.
Piebilstams, ka šajā jautājumā RNP iespējas ir ierobežotas. RNP var vienīgi organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai aptauju lēmuma pieņemšanai par autostāvvietas izbūvi/brauktuves paplašināšanu pie Dzīvojamās mājas, pamatojoties uz Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izrādītu interesi vai lūgumu. Ja Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nespēs vienoties vai lems “pret” autostāvvietas izbūvi/brauktuves paplašināšanu mājai piesaistītajā teritorijā, RNP nebūs leģitīma iemesla rīkoties pretēji dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem.
#2080 Ivars 2017-12-03 11:43:22
Labdien, Vai nebūtu iespējams atkritumu tvertnēm sabiedriska transporta pieturas uzstādīt vākus? Pašlaik putni atkritumus izbārsta 2m rādiusa. Tas noteikti ir lētāk par uzkopšanu ilgtermiņā.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka miskastēm vāki apzināti netiek likti, jo to funkcija ir “sīko” atkritumu izmešanai, tā teikt-garām ejot. Vāku neviens necels ne praktisku, ne arī higiēnisku iemeslu apsvērumu vadīti. Jāuzsver, ka miskastes katru dienu tiek tīrītas.

 

#2079 Sandris R. 2017-12-03 07:22:07
Man 2 pilnīgi “nesaistīti” “item-i”:
1. Vai ir plānots tuvākajā laikā (solīts jau bija pirms gadiem 3-5) atvieglot piekļuvi Skanstes Augstceltnēm no Sarkandaugavas puses? Kad tiks izveidots Grostonas ielas galā pieslēgums Zirņu ielai? Jeb varbūt beidzot tiks savienota Ēveles iela ar J.Daliņa ielu, nojaucot tās nedaudzās garāžas, kuru zeme vienalga nav zemesgrāmatā ierakstīta & līdz ar to Rīgas domei nebūs par to zemi jāmaksā – tik “graši” par pašām garāžām? – uztaisot kreiso pagriezienu Skanstes ielā? (Bet tas laikam “skanstes tramvaja” projekta sakarā nav diez ko reālistiski… &).
2. Varbūt varētu AB dambja karogu atkal pacelt svinīgi UZREIZ pēc kārtējā svētku salūta un tajā vakarā apgaismot (ar pārvietojamiem prožektoriem?)
1. Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma risinājumi paredz Jāņa Daliņa ielas pagarinājumu (posmā no Grostonas ielas līdz Vesetas ielai), savienojot to ar Ēveles ielu. Tomēr tuvākajā laikā šī posma izbūve nav paredzēta.
• Rekonstruējot Skanstes ielu un izbūvējot jaunus ielu posmus projekta “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” ietvaros (Lapeņu iela un Jāņa Dikmaņa ielas, Jāņa Krūmiņa ielas, Jāņa Daliņa ielas posmi no Lapeņu ielas līdz Skanstes ielai), tiks izvērtēta un būtiski uzlabota satiksmes organizācija Skanstes ielas krustojumos (luksofori u.tml.) ar šīm ielām, arī pie t.s. “Skanstes virsotnēm”, kas uzlabos pieejamību ar transportu no Sarkandaugavas puses.
Projektu “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” realizācija un nodošana ekspluatācijā ir paredzēta līdz 2021.gada nogalei, kas būtiski uzlabotu satiksmes organizāciju Skanstes ielas krustojumos.
Jāņa Daliņa ielas posmā no Grostonas līdz Vesetas ielai, sarkano līniju robežās, ir privātīpašumā esošas garāžas (GIKS (Garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība) Grostonas un GIKS Manēža un citi, kas nav GIKS sabiedrība). Lai izbūvētu šo ielu posmu, ir jāatsavina īpašumi.
• Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma 1.redakcijā bija noteiktas sarkanās līnijas, kas savieno Grostonas ielas galu ar Zirņu ielu, paredzot to gājējiem. Publiskās apspriešanas laikā tika iesniegti vairāki priekšlikumi, likvidēt šīs sarkanās līnijas, jo privātpersonai piederošs zemesgabals tiktu sadalīts uz pusēm ar gājēju ceļu un to nebūtu iespējams pilnvērtīgi izmantot (esošās darbības nodrošināšanai un attīstībai ir nepieciešama vienota slēgta teritorija). Priekšlikums tika atbalstīts un lokālplānojuma risinājumi papildināti ar iekškvartāla gājēju ceļu, savienojot Grostonas ielas galu ar Skanstes ielu starp “Skanstes virsotnēm” un zemesgabalu, uz kura notiek reliģiskas būves celtniecība). Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojumā paredzētie iekškvartāla gājēju ceļi nav noteikti ar sarkanajām līnijām un galvenokārt ir privātpersonu īpašumos, ko paši arī realizē.
• Grostonas ielas savienojums ar Zirņu ielu Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojumā nav paredzēts. Tika izvērtēta iespēja veidot autotransporta savienojumu, pagarinot Grostonas ielu līdz Zirņu ielai, bet modelēšanas rezultāti parādīja, ka šāds savienojums nav nepieciešams, ņemot vērā arī Zirņu ielas nozīmīgumu (C kategorijas iela) – plānotais tramvajs, un perspektīvā – divlīmeņu krustojums ar Skanstes ielu savienojumā ar Ziemeļu transporta koridoru.
2. Par lielo karogu. Tiek izskatīta iespēja monumentālo Latvijas valsts karogu pēc uguņošanām uzreiz pacelt mastā. Tomēr – jārēķinās, ka ir reizes, kad tas var būt tehniski neiespējami, piemēram, liels vēja stiprums.

 

#2078 Inta 2017-12-01 15:55:48
Labdien! Es esmu dzirdējusi ka ir pieejams Rīgas attīstības plāns nākošajiem gadiem. Vai ir kādas ieceres attīstīt un/vai pienācīgi apsaimniekot pašvaldībai piederošus zemes gabalus Zebrenes-Jūrkalnes-Zolitūdes ielu rajonā (ar kad. numuriem: 01000990153, Adrese: Zolitūdes iela 64, 01000992141, 01000992381, 01000992382, 01000992377, 01000992379, 01000992378, 01000990153)? Kad tika celts mikrorajons Zolitūde šajā vietā atradās būvgrūžu izgāztuve. Šobrīd šīs zemes gabals stāv neapsaimniekots, līdzīgi Pļavnieku-Purvciema izgāztuvei. Vairākkārtīgi bija un pieļauju, ka būs jāgriežas uz Rīgas domes Administratīvo inspekciju, lai veic īpašumu apsekošanu un pasākumus, lai nodrošināt atbilstošu uzturēšanu (ceļmalu pļaušanu, apstādījumu uzturēšanu, atkritumu, lapu un zaru savākšanu) saskaņā ar Rīgas domes saistošiem noteikumiem nr.146 ,,Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”. Diemžēl vel joprojām atrodas iedzīvotāji, kuri uzskata šo vietu par atkritumu izgāztuvi. Nepaiet ne pāris dienas pēc atkritumu savākšanas, kad parādās jauni maisi ar būvgružiem, atkritumiem, riepas, dīvāni utt. Ļoti ceram, ka beidzot blakus Šampētera mežam paradīsies kāds parks vai vismaz vide tiks sakopta. Paldies!

• Par nesakoptām teritorijām pie Zebrenes, Jūrkalnes un Zolitūdes ielām, atbilstoši savai kompetencei Administratīvā inspekcija informē, ka pārzina minēto situāciju un šīs teritorijas regulāri tiek pārbaudītas. 2017.gadā noformēti 19 apskates protokoli un 8 administratīvā pārkāpuma protokoli par Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” prasību neievērošanu.
• Ņemot vērā teritorijā iedibināto apbūves struktūru, mērogu un teritorijas izmantošanu, visi jautājumā minētie zemes gabali, atbilstoši izstrādātajam Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam (1.redakcijai) noteikti kā perspektīvā Savrupmāju apbūves teritorija. Zemes gabals ar Kadastra Nr. 01000990153 pieder Rīgas pašvaldībai un tas ar Rīgas domes lēmumu rezervēts pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai.
• Jā, no minētajiem zemesgabaliem tikai viens zemesgabals (kad.apzīm.0100 099 0153) ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums, tas ar Rīgas domes 29.09.2009. lēmumu Nr.336 rezervēts pirmskolas izglītības iestādes būvniecībai.
• Zemesgabali (Kadastra apzīmējumi 0100 099 2141; 0100 099 2381; 0100 099 2382; 0100 2377; 0100 099 2379; 0100 099 2378) izveidoti no vēsturiskā privātīpašuma 99.grupā, 140.grunts. Šie zemesgabali, izņemot 0100 099 2141, bija iekļauti līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā. Ar Rīgas Apgabaltiesas 22.08.2008. lēmumu minētajiem zemesgabaliem Valsts Zemes Dienesta Nekustamā īpašuma kadastra reģistrā tika ierakstīta aizlieguma atzīme, jo par tiem tika izskatīta privātpersonas prasība par īpašumu tiesību atzīšanu un atjaunošanu. Ar 25.05.2017. Rīgas Apgabaltiesas spriedumu īpašumu tiesības privātpersonai tika atzītas uz zemesgabaliem ar kadastra apzīmējumu 0100 099 2141 un 0100 099 2379. Pārējie zemesgabali pēc aizlieguma atzīmes kadastra reģistrā noņemšanas tiks iekļauti līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā un tiks piešķirti īpašumā privātpersonām, kurām pienākas līdzvērtīga zeme.

 

#2077 Jānis Paeglis 2017-11-30 18:52:21
Laba diena! Man ir veseli 2 nesaistīti jautājumi.
1) Valmieras iela Rīgā. Es esmu skatījies Rīgas attīstības plānus un kaut kādā nākotnē ir bijis plānots ielu paplašināt. Lai to izdarītu- ir dažas ēkas, kuras atrodas tuvāk ielai- un, kurām attīstības plānā iet pāri sarkanā līnija (ēkas ir jānojauc?). Tad nu jautājums- ir kaut kādas skaidrākas ziņas par Valmieras ielas nākotni un, konkrētāk par ēkām. Mani personīgi interesē ēka Valmieras 31. Vai tas notiks? Kad tas varētu notikt? Un kā tas varētu notikt?
2) Nav nevienas pilsētas pasaulē, kas negrib kļūt par lielpilsētu. Pareizi? Vismaz Rīga taču to grib? Un nav nevienas lielpilsētas pasaulē, kurai nav sava metro. Jautājums- vai tagadējā politika ir vērsta uz šāda veida attīstību, vai arī joprojām naivi cer, ka tiks radīta pirmā pilsēta vēsturē, kas kaut kādā mistiskā veidā metro ir spējīga aizvietot ar tramvajiem? Rīga ir ļoti liela pilsēta, attiecībā pret tās iedzīvotāju skaitu, bet tas ir tikai laika jautājums. Dažkārt, dažu gadu jautājums. Savukārt metro nevar uzbūvēt 2 gados. Paldies!

 

1.
• Valmieras ielas paplašināšanai, posmā no Matīsa ielas līdz Ģertrūdes ielai, ir nepieciešams atsavināt no īpašumā esošiem ~ 11 zemesgabaliem daļas, kas atrodas Valmieras ielas sarkano līniju robežās, un atsavināt 8 ēkas, kas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus. Šobrīd finanšu līdzekļi tiek novirzīti prioritāru projektu īstenošanai, – Eiropas Savienības līdzfinansēto ielu būvniecības projektu īstenošanai, uzsākto maģistrālo ielu izbūves projektu pabeigšanai, kā arī sabiedriski nozīmīgu ielu (ar būtisku gājēju, transportlīdzekļu intensitāti, sabiedriskā transporta kustību u.tml.) pārbūvei vai izbūvei. Rīgas domes Satiksmes departaments tuvāko piecu gadu laikā neplāno Valmieras ielas pārbūves projektēšanu un izbūvi.
• Jā, sarkanā līnija šķērso ēku Valmieras ielā 31, bet jāievēro, ka Rīgas teritorijas plānojums, t.sk. RVCAZ (Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zona) plānojums ir stratēģisks, ilgtermiņā īstenojams pilsētplānošanas dokuments. Tuvākajos gados Valmieras ielas paplašināšana nav paredzēta (tāda pozīcija nav minēta Rīgas domes lēmumā “Par aktualizētā Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam Rīcības plāna un Investīciju plāna 2017.-2019.gadam apstiprināšanu”). Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grafiskās daļas plānā “RVC un tā aizsardzības zonas satiksmes infrastruktūras attīstības plāns” norādītajām ielu kategorijām, Valmieras iela ir D kategorijas iela, kura šobrīd tiek izmantota, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta kustību.
• Teritorijas plānojumā noteikto Valmieras ielas sarkano līniju pārskatīšana iespējama pēc Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (aptuveni tātad laika posmā no 2020. – 2030.gadam) definētā Centra loka posma izbūves, ko veido Satekles ielas pagarinājums līdz Pērnavas ielai un turpinājums līdz Augusta Deglava ielai.
• Ja nākotnē ielas paplašināšanai ēka tik tiešām būs jānojauc, īpašnieki savlaicīgi un detalizēti par visu tiks informēti.

2.
• Ņemot vērā pasaules pieredzi, metro infrastruktūras ieviešana ir pamatota pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 1 miljonu. Saskaņā ar statistisko informāciju 2016g. Rīgā dzīvoja 638 tūkstoši iedzīvotāju un salīdzinot ar 2006.g iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10%. Atbilstoši prognozēm iedzīvotāju skaits Rīgā 2030.gadā nepārsniegs 700 tūkstošus. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstu galvaspilsētām Rīgā ir mazs iedzīvotāju blīvums, līdz ar to pārvadājamo pasažieru skaits un 1kvadrātkilometru visticamāk būs nepietiekams, lai šāda sabiedriskā transporta veida ieviešana būtu ekonomiski pamatota un atbilstoša ilgtspējīgas attīstības principiem, kur pamatā jāņem vērā efektīva un līdzsvarota dabas un cilvēka resursu izmantošana. Nav pētījumu par to, kā šāda pazemes būve varētu ietekmēt jau tā augsto gruntsūdeņu līmeni un vēsturisko apbūvi.
• Tāpat ņemot vērā iepriekš minēto, izstrādājot Transporta attīstības tematisko plānojumu, piesaistīto transporta ekspertu grupa, sabiedriskā transporta attīstības plānu priekšlikumos neiekļāva pazemes sliežu infrastruktūras jeb metro ieviešanu. Par Rīgas sabiedriskā transporta mugurkaulu ir noteikts virszemes tramvajs, paredzot ieviest jaunas līnijas uz Skansti, Purvciemu/Pļavniekiem, Ziepniekkalnu, Rumbulu, Mārupi, Ķekavu, kā arī 6 maršruta pagarināšanu līdz Berģiem. Paredzēta Stāvparku sistēmas ieviešana, integrējot arī dzelzceļu kopējā sabiedriskā transporta tīklā, tādējādi veicinot gan sabiedriskā transporta izmantošanu, gan atslogojot pilsētas centrālo daļu no privātā autotransporta.

Viena atbilde uz “Par aktuālo Rīgā (11.01.)”

  1. Una saka:

    Labdien!
    Ļoti negribētos teikt, bet Rīgas dome (Nils un Andris) pēc vēlēšanām plosās.
    Vispirms paldies, ka sākotnēji sakārtojāt stāvēšanu kādreiz esošajā Krasta iela 5 (tagad Radziņa ielā) iepretī dzīvojamai mājai, uzlikāt, atpakaļ zīmi, ka var uz laiku stāvēt, kas veicināja, ka nevar ilgi stāvēt jo var dabūt plāksteri no policijas. Bet kas notika pēc tam, uzliekam C stāvēšanas zonu. Kā teikt ar vienu roku ņem ar otru dod.
    Vai tad uzliekot C stāvēšanas zonu samzinās automašīnu skaits centrā? Cilvēki samaksā un tāpat tur automašīnas. TAS RI BLEFS, KA UZSKATIET, KA MAKSĀŠANA ATBRĪVOS RĪGAS CENTRU NO AUTOMAŠĪNĀM.
    Saprotu, ka Rīgas dome ir tik nabadzīga, ka visu iespējamo iekīlājuši un vēl vajag naudu, naudu.
    Labi, ja iekasējat par autostāvietām.
    Cik par autostāvvietām tikai iekasēts 2017.gadā un kāds ir ta izlietojums?
    Protams, ka vēlēšanas cauri un tagad pie dzemdību nama uzliek maksas stāvvietas. Nujā zīdaiņiem viedokli nevar uzprasīt.
    Kāpēc šis tika jautājums risināts pēc vēlēšanām? Sanāk ļoti interesanti, ka šādu nepopulāru lēmumu pieņemat pēc vēlēšanām. Māsa dzemdēja mazo, aizbraucu atbalstīt un pēc tam ciemos, nākas maksāt. varējā uzlikt laiku, piemēram 2h var stāvēt.
    Tāpat laikam ir ieviests produkts Rīgas karte, vismaz rīdzinieku kartes īpašniekiem būtu iedevuši lielākas atlaides par stāvēšanu.
    Vai būs plānotas vēl kādas lielākas atlaides par autonovietošanu Rīgas pilsētā.
    Tāpat ir vietas, kur sestdienās nevajadzētu iekasēt maksu, jo ko darīt rīdziniekam, ja ir mājās brīvdienās? Var taču atstāt zīmi, ka maksa ir darba dienās? Visu var vienkārši regulēt ar zīmēt utt.
    Vai tiešām Rīgas pilsēta ir palikusi tik nabadzīga?
    Nesen lasīju, ka no Rīgas daudzi cilvēki pārvācās uz Pierīgu un nebrīnos, ka tas noteik, jo tur pie savām mājam ir iespēja novietot auto, tāpat arī visus būvprojektus un pēc tam nodot māju eskpluatācijā vismaz 5 reizes ātrāk.
    Tagad arī paziņas plāno braukt dzemdēt uz Siguldu, uc ārpus Rīgas.
    Ceru, ka spēsiet atbildēt uz maniem jautājumiem un pēc tam tās idejas un domas apsvērt kā tās ieviest dzīvē. Amerika kungs ne viss slēpjas naudā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Drošības kods *

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.