MINISTRIJAS JOPROJĀM NESTRĀDĀ VIENOTI

Vispirms kašķīga replika par to, kā Latvijā tiek veidota nodokļu politika. Laikraksta “Dienas Bizness” šodienas numurā lasāma intervija ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Dāvidu Tauriņu, kurš, cik noprotams, ir ministrijā galvenais guru par nodokļiem. Žurnālists pareizi norāda uz kādu publiskajā telpā maz pieminētu, svarīgu niansi: oficiālajos “tekstos” bieži tiek uzsvērts, ka Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā procentuāli no IKP, bet tas ir viens no augstākajiem, rēķinot pret cilvēku reālajiem ienākumiem. Tauriņš piekrīt, tomēr tēmu prasmīgi “slēdz”. Nu jā – ērtāk, protams, rēķināt, attiecinot pret makroekonomisku lielumu, nevis dzīvu cilvēku. Tomēr, manuprāt, “kronis” ir ierēdņa atbilde uz jautājumu, kas notiks ar cilvēku iztikšanu, ja atcels pazeminātās PVN likmes. “Kaut kas jau sadārdzināsies, bet mēs mēģinām arī kaut ko kompensēt.”. “Kaut kas sadārdzināsies”, “kaut ko mēģinām”. Ģeniāli.
Cita tēma. Ekonomikas ministrija šodienas valdības sēdei bija iesniegusi kārtējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu. Jāsaka, ar šo plānu īstenošanu, dažkārt iet kā pa celmiem, tomēr te vainojama ne tikai Ekonomikas ministrija, jo par dažādām bezjēdzībām tieši vai vismaz daļēji atbildīgas arī citas izpildvaras sadaļas. Minēšu dažus skaitļus. Uzņēmēju apsekojums liecina, ka nodokļu deklarāciju sagatavošanai uzņēmējs gadā patērē ... 279 stundas. 279 stundas, kuras varētu izmantot krietni lietderīgāk! Salīdzinājumam: Lietuvā šis rādītājs ir 166 stundas, Igaunijā – 81 stunda, vismaz trīsreiz mazāk! Tik milzīgs laika patēriņš, domāju, nav likvidējams, briesmīgi barot VID cilvēkus vien, te nepieciešams aptverošāks risinājums nodokļu sistēmas vienkāršošanai un, tā ir Finanšu ministrijas kompetence.
Plāna informatīvajā daļā lasāms, ka portālā latvija.lv šobrīd iekļauti jau vairāk kā 1160 pārvaldes iestāžu pakalpojumi, no kuriem elektroniski pieejami ir apmēram ... 100. Pēc teksta formulējuma rodas iespaids, ka pašiem rakstītājiem liekas, ka nav ne vainas, tomēr, ja padomājam vēlreiz – cik gadus jau dzirdam par e-pārvaldi, ir bijuši sekretariāti, programmas, bet joprojām nepilna desmitā daļa no iestāžu pakalpojumiem saņemami cilvēkam ērtā veidā. Satiksmes ministrijai, pašvaldību lietu ministrijai tas liekas normāli?
Arī iepazīstoties ar tieši plānu šim gadam, rodas sajūta, ka ministrijas katra velk deķīti uz savu pusi. Tātad Finanšu ministrija runā par pazemināto PVN likmju atcelšanu un vispār ļoti skeptiski vērtē kādus iespējamus nodokļu pazeminājumus. Savukārt Ekonomikas ministrijas veidotā plāna 14.lpp lasām uzdevumu “noteikt nozares, kuru darbības veicināšanai būtu ieviest PVN samazināto likmi”. Paklau, Repšem un Kamparam ir vienam otra tālruņa numuri?
Ja paanalizējam, ko plāns šim gadam varētu nest labu maksimāli lielam Latvijā dzīvojošo skaitam, tad jāsaka: jācer, ka ministrs Zalāns beigs stāstīt publikai par TP un JL intīmajām attiecībām, bet nodrošinās viņa ministrijai doto uzdevumu līdz nosacītajam termiņam, šā gada 1.aprīlim. Proti, 27.lpp. lasāmais uzdevums patiešām atvieglotu mūsu dzīvi: “noteikt regulējumu kā iestādes apmainās ar citu iestāžu rīcībā esošo informāciju, neprasot to sagādāt uzņēmējam/iedzīvotājam”.
Rezumējot: a) plānā ir gana daudz jēdzīgu lietu, b) nav tā, ka uzdevumi paliek plāna līmenī un netiek īstenoti. Ja paskatāmies, kādi uzdevumi nav realizēti no 2009.gada plāna, uzkrītoši, ka kavējas tie, kuru veikšanai būtu jāsadarbojas dažādu partiju kontrolētām ministrijām. Un tas ir bēdīgi. Kamēr dažādām partijām piederoši politiķi apmainās ar savstarpējām dzēlībām un asprātībām, var jau pasmieties, tomēr viņiem vajadzētu norobežot politikai neiztrūkstoši piemītošo mutes brūķēšanu un sabiedrībai patiešām vajadzīgu lietu veikšanu. Tā teikt, TV kameru priekšā ņematies, kā gribat, kā tagad smalki saka, pozicionējaties, tomēr kad nav jāizrādās, lūdzu, dariet savu darbu.