KAUT KAS NELĀGS NOTIEK AR VALSTS PREZIDENTU...

Vai nu ziemas noslēgumam raksturīgais vitamīnu trūkums vai cits iemesls, tomēr Zatlera kungs sācis runāt un rīkoties pavisam dīvaini...
Tātad par savu ārštata padomnieku sadarbībai ar uzņēmējiem viņš izvēlējies Vasiliju Meļņiku. Uzņēmuma “Rīgas kuģu būvētava” valdes priekšsēdētāju.
Pirms mēneša Finanšu policija informēja sabierību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, vienkāršoti izsakoties, “naudas atmazgāšanas” krimināllietu apmēram 22,3 miljonu latu apmērā. Starp uzņēmumiem, kas pretlikumīgās shēmas izmantojuši – “Rīgas kuģu būvētava”. Uzņēmuma nodarītais kaitējums budžetam ir 165 246 lati. Mēnesi vēlāk šāda uzņēmuma vadītājs kļūst par Zatlera padomnieku.
Ar šo uzņēmumu saistās arī dīvainais gadījums ar valsts pasūtījumu, kam aizsākums rodas 2007.gadā, kad Aizsardzības ministriju vadīja Tautas partija. Kopējās pasūtījuma – piecu patruļkuģu būvniecības – izmaksas ir 38,8 miljoni latu. Līgums paredzēja jau 2008.gadā uzsākt kuģu būvniecības procesu un paredzēja pirmā patruļkuģa būvniecības pabeigšanu 2010.gadā. Taču pēc līguma parakstīšanas izrādījās, ka “Rīgas kuģu būvētava” Jūras spēku pasūtītos kuģus uzbūvēt nespēj, uzņēmumam nebija ne tehnoloģijas, ne iekārtu to būvei.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek veikta pārbaude, vai bijušais NBS komandieris un kādreizējais aizsardzības ministru padomnieks Gaidis Andrejs Zeibots ievērojis likumā noteiktos ierobežojumus, beidzot pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus.
Proti, tiek norādīts uz Zeibota iespējamo atrašanos interešu konfliktā, jo viņš kā pēdējo divu aizsardzības ministru padomnieks, tātad valsts amatpersona, tagad ir padomes loceklis, uzminiet kur, pareizi, "Rīgas kuģu būvētavā".
Vasilijs Meļņiks šobrīd redzams arī kolorītajā kompānijā, kura krāmējas ar vēl kolorītāko Dņepras – Daugavas ūdens ceļa projektu. Ja atskatāmies deviņdesmitajos gados, tad pat publiski zināmais vien jau liek saķert galvu. Piemēram, 1996.gada oktobrī atklājās, ka Meļņiks ievēlēts Rīgas ostas valdē pretēji Rīgas ostas pārvaldes nolikumam, jo likums aizliedz būt par ostas valdes locekli cilvēkam, kuram ir biznesa intereses ostā (viņš bija AS "Rīgas kuģu būvētava" valdes priekšsēdētājs). Pats Vasilijs to nezināja, protams?
Tātad man ir jautājums Zatleram: vai viņš Meļņika reputāciju uzskata par pietiekošu, lai izvēlētos šo cilvēku par savu padomnieku? Ja atceras pieminēto pasūtījumu un faktu, ka Meļņiks savulaik bija Šķēles valdībā, rodas sajūta, ka prezidents arī nevairās no zināmas politiskas ietekmes.
Tālāk. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņu nemulsina iespēja, ka 9.maijā Maskavā viņš piedalīsies svinībās, kuru sastāvdaļa varētu būt Staļina portreti, prezidents atrauc, ka tā ir Krievijas iekšējā lieta. Ak, šīs “iekšējās lietas”... Vai jāsaprot, ka arī tad, ja Krievijas valdība būtu asiņaini izdzenājusi kādu opozīcijas demonstrāciju vai uzrīkojusi slaktiņu Čečenijā, Zatlers arī brauktu? “Iekšējā lieta” taču... Tā var attaisnot čupošanos ar jebkuru diktatorisku režīmu.
Divi aplūkotie temati – vienas nedēļas laikā. Straujš temps. Ar ko Zatlers publiku ielīksmos nākamajā nedēļā?