SVĀRSTĪGO VĒLĒTĀJU VAR BŪT VAIRĀK NEKĀ LIEKAS POLITIĶIEM

Līdz Saeimas vēlēšanām vēl vairāk kā pusgads, tomēr cilvēku politisko simpātiju tēma, protams, ir aktuāla jau tagad. Tādēļ Radio SWH sadarbībā ar www.snapshots.lv iknedēļas aptaujā centās noskaidrot, cik lielā mērā elektorāts savu izvēli jau ir izdarījis. Uzdodot jautājumu: “Vai jau zināt, par ko balsosiet parlamenta vēlēšanās rudenī?”.
Un, raugi, ja palasot komentārus internetā vai paklausoties sarunas visapkārt, rodas iespaids, ka cilvēkiem ir diezgan noteikta pozīcija pret konkrētām partijām un politiķiem vispār, tad mūsu aptauja liecina par pretējo. Proti, parasti dzirdam, ka to vēlētāju īpatsvars, kuri nav izlēmuši, par ko balsos, svārstās 25 – 30% robežās. Savukārt mūsu aptaujā atbildes variantu “Nē, vērtēšu partiju darbus un piedāvājumu tuvākajos mēnešos” izvēlējušies 52% aptaujāto. (Atsevišķās grupās šis īpatsvars ir vēl augstāks – starp latviešiem 54%, ienākumu grupā 600 – 800 Ls mēnesī pat 61%). Atbildi “Jā, un domāju, ka nemainīšu viedokli” izvēlējušies tikai 21% aptaujāto. Vēl jāņem vērā, ka 27% saka: “visticamāk, ka vēlēšanās vispār nepiedalīšos”. Citiem vārdiem sakot, politiķiem nevajadzētu sevi maldināt, turot acu priekšā partiju reitingus – cilvēku politiskās simpātijas un aktivitāte ir kļuvušas ļoti nestabilas. Šajā aspektā jāatzīmē, ka visnoturīgākās politiskās simpātijas ir cittautiešiem: 37% apgalvo, ka savu izvēli ir jau izdarījuši un to nemainīs (tikai 33% no šīs grupas saka, ka vēl domās un vērtēs, 31% vēlēšanās nepiedalīšoties). Respektīvi, rodas sajūta, ka dažu t.s. latviešu partiju mēģinājumi paspēlēt uz cittautiešu auditoriju, var izrādīties neauglīgi.
Ja runājam par cilvēciski tik saprotamo vēlmi ieskatīties nākotnē, tad pamācoša literatūra ir arī Satiksmes ministrijas sagatavotie Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007. – 2013.gadam, kas šonedēļ nonākuši uz valdības galdiem. Te nu jāsaka tā: ja publiskās retorikas līmenī dzirdam mierinājumus, ka šis būs tas smagākais gads utt., tad pašas amatpersonas savos aprēķinos vadās pēc scenārija, ka lejupslīde turpinās arī 2011.gadā. Piemēram, par ceļu un sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes kritumu runāts līdz nelabumam, tomēr liekas, ka šī tendence tikai turpināsies. Ja 2009.gada budžetā dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta sniedzējiem bija 71,1 miljons latu, tad šogad summa samazinājusies līdz 56 miljoniem, savukārt nākamgad tā saruks vēl, līdz 53,5 miljoniem latu. Man ir nelāgas aizdomas, ka dotāciju apjoma kritums būs arguments kārtējo reisu slēgšanai vai skaita samazināšanai.
Nelāgi arī tas, ka, lai gan transporta infrastruktūras uzlabošanā plānošana vismaz dažu gadu garumā “uz priekšu” ir absolūti nepieciešama, Satiksmes ministrija, acīmredzot, nezina, kādas summas jau nākamgad būs pieejamas dzelzceļa modernizēšanai, savukārt ailei “autoceļu attīstība” tukšums, nullīte parādas 2012. gadā un 2013.gadā. Tas nozīmē kārtējās politiskās batālijas starp ministriem, kārtējos sasteigtos konkursus un iepirkumus, ar visām no tā izrietošām sekām.
Arī tabulā “Sasniedzamie rezultāti transporta nozarē” t.s. rezultatīvie rādītāji ir tik piesardzīgi pieticīgi, ka jāsecina: pašas amatpersonas apzinās, ka vismaz līdz 2013.gadam kulsimies kā pa purvu un nekāda jūtama izaugsme nav gaidāma.