“ZIEMEĻU ŠĶĒRSOJUMA” PROJEKTU BŪTU JĀPĀRVĒRTĒ

Varbūt būsiet ievērojuši, ka arī saspringtā budžeta situācijā lieli būvprojekti Latvijā turpina virzīties, bīdīties uz priekšu. Piemēram, Rīgas Ziemeļu transporta koridors. Nav īsti skaidrs, ar kādiem finanšu resursiem tas tiks īstenots, tomēr Ietekmes uz vidi novērtējums vairāk kā 300 lpp. apjomā ir tapis, ir pieejams lasīšanai. Un te rodas daži jautājumi.
Tātad runāsim par koridora 2.posmu Daugavgrīvas iela Pārdaugavā un Ķīšezera iela posma otrā “galā”. Tātad ir trīs varianti šim posmam: garais tunelis, estakāde/augstais tilts, tunelis/augstais tilts. Cik zināms neoficiāli, pašvaldība sliecas atbalstīt otro variantu – estakāde/augstais tilts. Jo tas būtu lētāk un ātrāk izbūvējams. Tiktāl skaidrs.
Bet – ja paveramies uz pašu ekspertu atzinumiem, tad redzam, ka šim variantam ir arī visvairāk mīnusu, ja skatāmies no ierindas rīdzinieku viedokļa. Citēsim (lai neteiktu, ka tie ir vietējo iedzīvotāju emocionāli izdomājumi): 1) lielākais nojaucamo ēku skaits, 2) lielākais skaņas un gaisa piesārņojums, 3) lielākā ietekme no vizuālā viedokļa, 4) pēc uzbūvēšanas – lielākais vietējās satiksmes apgrūtinājums, 5) būvniecības laikā ilgstoši pārtraukta 11.tramvaja satiksme, kas jāaizstāj ar citiem transporta līdzekļiem citos maršrutos; pārtraukta satiksme pār Brasas tiltu un Upes ielu, 6) asākie līkumi, lielāks satiksmes negadījumu risks, 7) gar kapiem vieta tikai vienām tramvaja sliedēm, 8) veicina pilsētas sadrumstalotību, 9) lielākā satiksmes drošības atkarība no laika apstākļiem, 10) būve aizņem vislielāko platību – t.sk., platībai zem estakādes grūti atrast pielietojumu, 11) iedzīvotāju aptaujā vismazāk atbalstītais variants.
Tie ir ekspertu bezkaislīgi atzinumi – praksē mēs varam viegli iedomāties, ka minētās problēmas būs vēl šerpākas. Tādēļ konstruktīvais aicinājums būtu: dažādo variantu izmaksas ir minētas 2008.gada cenās; pieļauju, ka tās ir pazeminājušās. Tad varbūt tomēr ir vērts “nosist” cenas tiem variantiem, kas tik būtiski neietekmē rīdzinieku dzīvi?
Un, protams, varbūt ir vērts vēlreiz pārdomāt – ņemot vērā, ka nekāds demogrāfisks sprādziens vai īpašs uzrāviens preču kustībā diez vai ir gaidāms pārskatāmā nākotnē – varbūt šāds “treknajos” optimisma gados izlolots projekts vispār nav vajadzīgs tik ambiciozā izpildījumā? Skaidrs, ka nevar iesaldēt jebkuru lielāku projektu tikai tāpēc, ka tā īstenošanas procesā būs neērtības, un tomēr. Turklāt es speciālistu vietā, kuri principā atbalsta šādus transporta projektus ieteiktu pašiem rekomendēt politiķiem tos atlikt, jo pārāk daudz pēdējos gados ir bijis skandālu par sadārdzinājumiem, korupcijas aizdomām utt. Šīs mieles var mest šaubu ēnu pat uz jēdzīgiem projektiem.