PAR NAUDU UN “SASKAŅAS CENTRU”

Ir teiciens, ka par naudas lietām nejoko, tomēr peripētijās ap Saeimas šodienas plenārsēdi, ap valdības sarunām ar aizdevējiem netrūkst paradoksu melnā humora tradīcijās.
Piemēram, kā tad nu tā gadījās, ka premjeru šodien atbalstīja – tieši vai netieši – opozīcijā esošais “Saskaņas centrs” un LPP/LC? Un tad jau laikam jāsaka, ka valdību glāba pašvakais budžeta stāvoklis un ekonomikas izredzes. Ja kādam no opozicionāriem (t.sk., Tautas partijai) būtu kaut nelielas cerības, ka tuvākā pusgada laikā budžetā parādīsies līdzekļi, ko ar dāsnu roku dalīt pirms vēlēšanām, valdība, visticamākais, būtu kritusi. Ja nav iekārojama resursa, nav arī nopietnu mēģinājumu valdību mainīt. No Dombrovska un “Jaunā laika” viedokļa: laime nelaimē.
Cits paradokss. Finanšu ministrs Repše šodien Saeimā sava ziņojuma ietvaros kā nepieciešamību minēja to, ka 2011.gada budžets būtu jāsāk gatavot jau šā gada pirmajā pusē. Vispār jau pareizi, tikai nez kādēļ liekas, ka Repše un “Jaunais laiks” centīsies ar visiem pieklājīgiem attaisnojumiem paši šo darbiņu iekavēt. Jo raugi – nekā iepriecinoša šajā 2011.gada budžeta projektā nebūs. Pats finanšu ministrs min, ka, lai sasniegtu vēlamo budžeta deficīta līmeni, tuvāko divu gadu laikā būs nepieciešama, smalki izsakoties, korekcija 800 – 900 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē tālāku izdevumu samazināšanu. Un diez vai “Jaunais laiks” būs tāds politisks pašnāvnieks, lai, teiksim, augustā piesolītu gaužām nepatīkamas lietas tuvākajos gados, un pēc tam cerētu, ka vēlētāji pēc dažiem mēnešiem par šīm nepatīkamajām izredzēm nobalsos. Neesam taču mazohisti, vai ne? Lai gan, kas to zina...
Ja runājam par vēlēšanām, vēl kāds paradokss. Šodien uzzinājām, ka atbilstoši Eiropas Savienības veiktajai aptaujai 95% Latvijā dzīvojošo neuzticas politiskajām partijām. Mjā... Ja pieņemam, ka vēlēšanās piedalīsies vairāk par 5% balstiesīgo, jāsecina, ka mūsu cilvēki nodarbojas ar zināmu mazohismu: iebalso cilvēkus, kuriem neuzticas, amatos, kuros šiem neuzticamajiem ir visas iespējas tieši ietekmēt mūsu dzīvi.
Savukārt, ja runājam par socioloģiju, tad Radio SWH sadarbībā ar “Snapshots” šonedēļ aptaujā centās noskaidrot cilvēku attieksmi pret tēzi, ka Saeimas vēlēšanās uzvaru varētu gūt “Saskaņas centrs”. 53% aptaujāto atzina, ka tas būtu bīstami un šādu iespēju vērtē negatīvi. 19% izvēlējās atbildi “vismaz kāda pārmaiņa, varbūt būs labāk”, savukārt 7% spriež, ka “sen jau bija laiks” šādam pavērsienam. Tātad kopumā pret SC nākšanu pie varas pozitīvi vai neitrāli izturas apmēram 26% ļaužu, kuriem varētu pievienoties arī kāds no tiem 21% aptaujāto, kuri atzīst, ka viņiem viedokļa nav, jo viņi par politiku neinteresējas. Principā šis 25 – 27% atbalstītāju resurss ir tāds, kādu to rēķina arī politologi un politiskie tehnologi. Un te jāsaka, ka no saņemto vietu skaita Saeimā viedokļa SC starts patiešām var būt vislabākais, tomēr tas nenozīmē, ka viņi būs valdības veidotāji. Proti, jautājums ir, kā vēlēs tie 55 – 70%, kuriem šī partija nepatīk.
Aptauja arī lieciena, ka, manuprāt, SC nav izdevies uzcelt tiltus latviešu vēlētāju virzienā. Proti, latviešu vidū draudzīgā/neitrālā attieksme ir 20% aptaujāto (lai gan vispār arī tas ir daudz), savukārt krievu 65%.
Interesanti, ka lauki, salīdzinot ar Rīgu, pret SC ir noskaņoti miermīlīgāk. Arī tas, ka SC atbalstītāji nav specifiski no viņu turīgumu viedokļa. “Sen jau bija laiks” atbildi izvēlējušies faktiski līdzvērtīgs skaits ļoti dažādām ienākumu grupām piederīgo.
Ja atgriežamies pie šodien Saeimā notikušā, tad premjera un finanšu ministra vēstītais nostiprināja sajūtu, ka Latvijā pie varas ir no finanšu sektora nākuši cilvēki. Es šo apzīmējumu nelietoju kā lamu vārdu, tomēr, ja palasa Repšes ziņojumu, redzamas ārkārtīgas rūpes par banku sistēmas stabilitāti. Tā neapšaubāmi ir ļoti būtiska, tomēr, ja valdība vairāk uzmanības nepievērsīs bezdarbam un cilvēku krītošajiem ienākumiem, tad arī banku stabilitāte būs visai drebelīga.