VAIRĀK INFORMĀCIJAS!

Vispirms replika par ģenerālprokurora Maizīša šodienas paziņojumu, ka viņš būtu gatavs kandidēt uz šī amata trešo pilnvaru termiņu. Īsti nesapratu dažu politiķu pārmetumus Maizītim, ka ar šo publisko pieteikumu viņš izdara spiedienu uz Augstākās Tiesas priekšsēdi, kuram ģenerālprokurora kandidatūra jāizvirza. Par ko neapmierinātība? Ja cilvēkam visu laiku prasa par viņa plāniem, tad vēl muļķīgāk, ja Maizītis kā amatpersona minstinātos vai mānītos. Cita lieta, ka Latvijā ir nelāga paraža personalizēt kādas institūcijas darbu. Proti, Maizīša atbalstītājiem vajadzētu saprast, ka Maizītis kā personība vien nevar nodrošināt veiksmīgu prokuratūras darbu un tiesiskumu valstī. No šī viedokļa būtu interesanti no viņa uzzināt, kas viņam kā ģenerālprokuroram un prokuratūrai kopumā būtu nepieciešams darba uzlabošanai. Vairāk naudas – tas skaidrs, bet vai ar juridisko, tiesisko ietvaru viss ir kārtībā? Kas prokuratūrai no tās pozīcijām būtu vajadzīgs, lai, mazliet patētiski izsakoties, taisnības atjaunošana Latvijā nevilktos tik ilgi? Jāpiezīmē, ka būtu ļoti jauki, ja būtu arī kādas publiskas diskusijas, kurās tie juristi, kuri nav sajūsmā par Maizīti un prokuratūru, varētu viņam uzdot jautājumus un pastrīdēties, kā saka, par konceptuālām lietām. Citiem vārdiem sakot, tieši tāpēc, ka Maizītis ir cienījams un ieredzēts cilvēks, viņa tālākai virzīšanai nevajadzētu notikt formalizēti un politiski: AT priekšsēdētājs izvirza, Saeimā politiķi kaut ko parunā atbilstoši katrs savai partejiskajai piederībai.
Šodienas ziņa, kurai pietrūka turpinājuma un skaidrojuma no valdības puses. Atsaucoties uz Igaunijas presi, parādās informācija, ka Igaunija šogad Latvijai aizdos 100 miljonus eiro. Šī ziņa savukārt ierakstījās kontekstā ar to, ka Latvija šogad kopumā plāno aizņemties kopumā 2,8 miljardus latu. OK, tomēr ļoti svarīgi būtu sabiedrībai uzzināt, uz kādiem nosacījumiem šīs ievērojamās summas tiks izsniegtas, kā izlietotas utt. Es saprotu, ka tur vēl būs sarunas un spriešanas, tomēr arī valdībai vajadzētu saprast, ka cilvēki tik ļoti asi uztver šo aizdevumu tēmu, ka ikviena neziņa, minējumi sabiedrisko attieksmi tikai sakacina vēl vairāk.
Būtu gribējies arī plašāku skaidrojumu par citu šodienas jaunumu. Šodien parādījās skopa informācija, ka februāra nogalē valdība pieņems oficiālu lēmumu par 2014. gada 1. janvāri kā eiro valūtas ieviešanas dienu. Opā! Protams, taisnība ir tiem, kuri aicina nesaskatīt eiro ieviešanā brīnumlīdzekli Latvijas ekonomikai, tomēr tas ir ļoti nozīmīgs notikums. Vairāk informācijas, lūdzu.
Un te es gribētu pieminēt, ka Radio SWH ir atjaunojis praksi sadarbībā ar “Omnicom/Media Group” veikt socioloģiskas aptaujas. Un tā nu sagadījās, ka šogad pirmās aptaujas jautājums bija tieši tāds: “vai jūs apmierina informācijas par Latvijas ekonomikā notiekošo apjoms?”. 49% no aptaujātajiem atzina, ka “nē, gribētu zināt vairāk”. Laukos šis īpatsvars ir vēl lielāks – 61%. Un interesanti arī tas, ka vairāk par notiekošo gribētu zināt arī tie, kuri nevar vēl sūdzēties par dzīvi, respektīvi, grupas, kuru mēneša ienākumi ir 400 – 600 Ls (arī šajā grupā vairāk grib zināt 53% aptaujāto) Tas pats ekonomiski aktīvajā vecuma grupā 30 – 39 un 40 – 49 gadi – attiecīgi 52 un 54 procenti. Tātad var jau būt, ka amatpersonām liekas, ka viņi pa TV un radio vien dzīvojas, tomēr cilvēki no viņu teiktā spēj izlobīt maz.