LEMBERGS KAITINA AMERIKĀŅUS

Viena no šodienas intriģējošākajām ziņām – izskatās, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ir nolēmis atteikties no nopietnas kandidēšanas uz premjera posteni. Tikai tā var izskaidrot viņa izrunāšanos intervijā aģentūrai BNS. Teiksim tā: tas, ka tāds atpazīstams un ietekmīgs politiķis kā viņš atklāti kritizē Latvijas dalību militārajās operācijās Irākā un Afganistānā, ienes tikai svaigumu diezgan jau nīkulīgajā diskusijā (ja tāda vispār ir) par mūsu attiecībām ar NATO partneriem. Tas, ka redzams politiķis un amatpersona iestājas pret karu Irākā un Afganistānā, nav nekas ārkārtējs arī Vācijā, Lielbritānijā vai ASV. Ja pavisam subjektīvi – es Lembergam piekrītu, bet... Nu, kāpēc ir jāsarunā paralēli, ja tā var teikt, tādas rupjības amerikāņiem, pēc kuriem viņam premjera krēsls „nespīd”?! Piemēram, izteikums par to, ka heroīnu Afganistānā izvedot ar amerikāņu helihopteriem. Nu, kas tas tāds?! Tas, ka Rietumi netiek galā ar vietējo narkobiznesu, ir fakts, bet izvirzīt tik pliekanu apsūdzību par Rietumu līdzdalību? Skaidrs, ka Latvijas partneri NATO nekad nepieļaus, ka par premjeru kļūst cilvēks, kurš ir gatavs Radioastronomijas centru izīrēt kaut Krievijas izlūkdienestam, ja, redz, amerikāņi neīrējot. Lembergam vajadzētu saprast, ka, teiksim, Polija kā NATO dalībvalsts nedrīkst izīrēt Krievijai kaut kādu militāro infrastruktūru, kas saglabājusies vēl no Varšavas pakta laikiem, tikai tāpēc, ka pašai šos objektus vairs nevajag. Citiem vārdiem sakot, Ventspils mērs savos šodienas izteikumos ir bijis izteikti provokatīvs. Žēl. Tas, ka daļai Latvijas sabiedrības, „pateicoties„ Starptautiskajam Valūtas fondam, ir zināma alerģija pret ASV, nenozīmē, ka Lembergam vajadzētu mēģināt šo alerģiju izmantot šādi, jo ieguvumu viņam kā politiķim būs mazāk nekā zaudējumu.
Otra intriģējošā ziņa – vai kāds zina, cik ilgi ekonomiskā politika Latvijā turpināsies pēc principa “solis uz priekšu, solis atpakaļ”. No vienas puses, Saeimas atbildīgā komisija šodien atbalsta pareizu ideju – grozījumus Komerclikumā, kas SIA minimālo pamatkapitālu samazina no 1000 uz 100 latiem. Kā jau teicu, lēmums pareizs, un valdošā koalīcija varēs raportēt, ka šādi veicina mazo un vidējo biznesu Latvijā. Bet kāda jēga šādai pretimnākšanai, ja citi valdības lēmumi nodokļu jomā mazina jebkādu vēlmi kaut ko šajā valstī uzsākt? Nocitēšu vienu no mūsu klausītāju vēstulēm, lai nevarētu teikt, ka kritizē ar biznesu nesaistīts cilvēks:
“Sveiks Māri,
Es esmu viens no tiem Latvijas mazajiem uzņēmējiem, kam pieder neliels SIA (trīs darbinieki, neliels veikals/salons u.t.t). Nodarbojamies ar apdares materiāliem, to tirdzniecība, piegāde un uzstādīšana. Taču stāsts ne par to...
Iepriekšējais gads ir aizvadīts, noteikti ne veiksmīgi, bet nu kā ir, tā ir. Par cik esam tieši saistīti ar būvniecību, tad protams, pagājušais gads bija smags, neskatoties uz to, ka firmai ir pieauguši parādi piegādātājiem, kautkā to gadu izturējām. Nu jau aizpagājušais gads ( 2008) bija salīdzinoši veiksmīgāks, firma to nobeidza ar peļņu un tā nu visu pagājušo gadu mums nācās maksāt peļņas avansa nodokli, ne daudz, ne maz, bet 300 Ls katru mēnesi. Es gan jau vasaras sākumā centos rakstīt VIDam, par to, ka 2009 gadā peļņas nebūs un ka jautājums ir vispār par to, vai SIA spēs izdzīvot, jeb nāksies to slēgt. VIDa atbilde bij viena – mēs nodokļus neizdomājam, bet tie ir jāmaksā. Taču man nepārtraukti tika teikts, ka mazajiem uzņēmumiem no 2010 gada būs daudz vieglāk strādāt ( nodokļu atvieglojumi u.t.t.), uz to tad arī cerējām.
Nu ir iesācies 2010 gads un pirmais "patīkamais" pārsteigums man ir likums par "darba auto". Kopā ar firmas grāmatvedi aprēķinājām, ka tagad šāda mašīnas izmantošana izmaksās papildus 70 Ls katru mēnesi.
Tad nu es tā īsti nesaprotu, kur tad ir tie atvieglojumi mazajiem uzņēmumiem, ja no vienas puses cilvēki tiek aicināti tādus veidot, bet no otras puses, tiek darīts viss, lai šāda uzņēmējdarbība būtu neiespējama? Kad beidzot šajā valstī sapratīs, ka uzņēmumi tiek veidoti, lai nopelnītu sev, nevis lai papildinātu valsts kasi?
Šobrīd arī es esmu atkal izvēles priekšā, turpināt par kaut ko cīnīties vai tomēr slēgt uzņēmumu un doties uz ārzemēm.”
Pieļauju, ka šādu stāstu ir desmitiem, vismaz es varu, ja interese parādīt daudzas vēstules. Zatlera kungs šodien, iznākot kopā ar Dombrovski pie žurnālistiem, teica, ka visas cerības liek uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Klau, nu varbūt paklausieties beidzot, ko šie mazie – vidējie uzņēmēji patiešām saka.