GAIDĀMAS SMAGAS SARUNAS AR AIZDEVĒJIEM

Vispirms dažas replikas.
Par jauniešu šodienas piketu Rātslaukumā mēra Ušakova atbalstam. Protams, Nila cienītājiem ir tiesības viņu atbalstīt, tieši tāpat kā citas sabiedrības grupas savulaik aizstāvēja Loskutovu. Es tikai gribētu Rīgas vadītāju draugiem atgādināt, ka ir lietas, ka saistītas ar kopējo ekonomisko stāvokli, un attiecīgi tur domes vadība nevar situāciju pārlauzt par labu rīdziniekiem, tomēr ir lietas, kurās Nila un Aināra tandēms demonstrē apbrīnojamu nekonsekvenci vai arī atrautību no reālās dzīves. Tātad uz Rīgu tiek vilināti tūristi – par šo tandēma jājamzirdziņu gana smīkņāts, bet lai nu būtu. Bet ko šis tūrists Rīgā dara? Cenšas nesalauzt sev kaulus, mēģinot paiet pa Vecrīgu vai centru kopumā. OK, ir saprotams, ka sniegotā ziemā ir grūti uzturēt ielu braucamās daļas ideālā stāvoklī, bet vai kungi ir bijuši apakšzemes tuneļos pie centrālās stacijas vai tirgus? Viņi zina, kas tur notiek? Tad tāda ir Rīgas vizītkarte? Un neviens nav atbildīgs? Un vai tad daudz piesauktais tūrists, nomocījies ielās, aizvedīs labas atmiņas? Domāju, ka nē. Citiem vārdiem sakot, valdošais tandēms nespēj novest līdz galam pat pašu skaļi pieteiktus projektus. Es nesaku, ka opozīcija Rīgas domē ir būtiski jēdzīgāka, tomēr nekādi pilsētas saimnieki šī vārda labā nozīmē, Ušakovs un Šlesers arī nav.
Otra replika saistīta ar Valsts kontroles šodienas paziņojumu, ka vairākas slimnīcas nelietderīgi iztērējušas vismaz divus miljonus latu. Pirmā reakcija, protams, ir dusmas par šo izšķērdību vispār (it sevišķi uz nozares kopējā vaimanu fona). Tomēr Latvijā diemžēl nevienu vairs ar valsts naudas dīvainu tērēšanu nepārsteigsi, tāpēc mani vairāk interesē, kā šo slimnīcu vadība spēj skatīties acīs paši saviem darbiniekiem. Jo ne jau ierindas māsa, ārsts vai sanitārs pieņema lēmumus par šiem iepirkumiem un pasūtījumiem. Man liekas, ka medicīna jo īpaši ir tāds komandas darbs, kur svarīga apziņa, ka visi veic vienu misiju, un tad ir izcili pretīga sajūta, kad tev cērt acīs: a ko jūs, mediķi, žēlojaties, paši tur šmugulējaties... Tāpēc es aicinātu neaizmirst, ka ne jau Stradiņiem un Gaiļezeram kopumā pārmet tos miljonus, tādēļ nevienam Stradiņos vai Gaiļezerā strādājošam mediķim nav jākaunas tikai tāpēc, ka viņu priekšniecība izpelnījusies tik nopietnus pārmetumus.
Visbeidzot, kaut nu Latvijas valdībai izdotos izsprukt sveikā sarunās ar aizdevējiem. Paskaidrošu. Sākotnēji aizvadītā gada budžeta deficīta “cipars” bija 4,5% no IKP, un, cik saprotu, aizdevēji ar to rēķinājās. Tad valdība paskatījās – aha, vispār atļauts bija lielāks deficīts, un attiecīgi kļuva dāsna, papildus izdalot apmēram 180 miljonus latu. Rezultātā deficīts sasniedza 6,6%. Nesaku, ka papildus naudu nevajadzēja dot, bet te rodas pamatīgs risks. Proti, Latvija ir apsolījusi, ka šogad budžeta deficīts būs par procentu mazāks nekā 2009.gadā. Un smalkais jautājums ir, kādu izejas punktu tagad ņems. Ja 6,6%, tad lielu problēmu nevajadzētu būt. Savukārt ziepes ir tad, ja aizdevēji iespītējas un saka: ziniet, ko jūs tur gada nogalē izdarījāt, mūs neinteresē, mēs vadāmies no 4,5%, attiecīgi palūgsim deficītu samazināt līdz 3,5%. Un ir pamatīga atšķirība, vai deficīts jāmazina par 1 vai 3%. Es, protams, situāciju izklāstu, nedaudz vulgarizējot, bet sāls ir tāda. Ja budžets būs jāgroza, vadoties no 4,5% izejas punkta, tad cirpiens būs ļoti smags.