INFORMĀCIJAI UN DISKUSIJU TĒMĀM NEVAJADZĒTU BŪT TRIVIĀLĀM

Mēs Latvijā nereti piktojamies par to, kā mūs attēlo ārvalstu prese, un jāsaka, gada nogale šajā ziņā turpina “tradīciju”. It kā nopietns medijs – “Deutsche Welle” (“Vācijas vilnis”), bet ko mēs šodien lasām šīs raidorganizācijas sagatavotās reportāžas no Rīgas izklāstā rakstiskā formā? Kā jau varat iedomāties, ielās satiktie pilsētnieki žēlojas par dzīvi, tomēr “kroni” uzliek šāda pērle. “Pirms divdesmit gadiem, padomju varas norieta laikā, galvaspilsētā bija apmēram 250 kafejnīcas. Tagad to skaits ir samazinājies desmitiem reižu.” Rodas iespaids, ka žurnālists ar galvu nedraudzējas, jo elementāra aritmētika liek domāt, ka nu Rīgā ir tikai daži desmiti kafejnīcu. Jautājums: vai žurnālists vispār ir bijis Rīgā? Un vai raidorganizācijas redaktoriem kaut kas šajā “statistiskā” nav licies jocīgs? Turklāt runa ir par vācu, nevis, teiksim, Indijas žurnālistu, kuram kļūdas būtu piedodamas.
Tālāk. Britu laikraksta “Express and Echo” vakardienas numurs. Visu cieņu labdarības organizācijai Pestīšanas armija, bet... Turklāt atkal ar skumjām jāsecina, ka krāsas sabiezina kaimiņi, šajā gadījumā zviedri. Proti, Pestīšanas armijas divi darbinieki no Zviedrijas klāsta, ka 10.janvārī dosies uz Latviju ar ziemas apģērbu bērniem kravu. Bez ironijas, paldies. Bet.. “Ciematos, kurus mēs apmeklējam, dzīvo galvenokārt krievi. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Latvijas valdība neliekas par viņiem ne ziņas... Rezultātā ir ārkārtīga nabadzība – 99% no vecākiem ir alkoholiķi... Ciematos nav veikalu, kur nopirkt pārtiku...” Vai dievs, nu kur tie zviedri ir rāvuši šos 99% “statistiku” utt?
Protams, var teikt, ka paši šādas ačgārnības un vienpusīgumu veicinām. Ja paskatāmies no malas uz šodienas ziņu plūsmu, ko tad viens ārzemnieks var secināt? Ka viena no svarīgākajām problēmām, ko apspriež pat politiķi, ir finanšu ministra ādas uzvalks. Ģeniāli...
Ja pievēršamies nopietnākām tēmām, tad jāsaka: gada beigas ekonomikā ir pretrunīgu signālu pilnas ne tikai Latvijā. No vienas puses, ir labas ziņas no mums tik būtiskās Zviedrijas. Šodien uzzinājām, ka mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada novembrī, salīdzinot ar 2008.gada novembri, ne tikai nav samazinājies, bet pat pietiekoši dūšīgi palielinājies par 3,6% (“Nordic News Digest”, 29.12.2009.). Tas varētu nozīmēt, ka Zviedrijas ekonomikas veselības stāvoklis ir labāks, nekā varētu domāt, vadoties pēc šīs valsts finanšu sektora. No otras puses, ir nelāgas ziņas no Igaunijas. Pirmais “saskaitāmais”: Igaunija nav iebraukusi tik dziļā bedrē. Otrais “saskaitāmais”: Latvijā bankas apgalvo, ka par kavētiem hipotekāriem kredītiem atņemto mājokļu skaits ir tikai daži desmiti. Un tagad šodienas ziņa: “Swedbank” un SEB šogad Igaunijā izsolēs izlikušas apmēram 500 mājokļus (ELTA, 29.12.2009.). Protams, pastāv diezgan mazticamā iespēja, ka igauņi ir nekārtīgāki kredītsaistību kārtotāji, tomēr ticamāk, ka Latvijā bankas šogad vēl bija apmulsušas par problēmas nopietnību un minstinājās. Smagais jautājums ir, ko tās darīs nākošgad.
Nosacītā morāle: vairāk uzmanības noderīgai ekonomiskai informācijai, mazāk – “dzeltenām” blēņām, kas tikai veicina jocīgus rakstus par Latviju ārzemēs.