LABA ZIŅA, BET AR NESKAIDRU JĒGU

Premjers šodien diezgan īgni paziņoja, ka pēdējo dienu laikā sabiedrībā tiekot sistemātiski izplatīta nepatiesa informācija par valdības un starptautisko aizdevēju sarunām. Bargi teikts, tomēr ne visai korekti – skaidrs, ka cilvēki interesējas par to, kas viņus sagaida nākamgad, un, ja interpretācijas ir nepilnīgas vai kļūdainas, tad tā ir lielā mērā arī valdības pašas vaina. Nav ko piktoties – ja viss ir tik slepens un nekomentējams, tad nepilnības interpretācijās ir neizbēgamas, un nav runa par apzinātu cilvēku tracināšanu. Līdz ar to es, protams, dziļi atvainojos par to, ka vakar apspriedu versiju, ka Latvija apņēmusies nodokļus nepazemināt divus gadus, lai gan, kā šodien atklāja Dombrovskis, runa ir par vienu, 2010.gadu. Bet nu... tā kā visi kļuvuši tik viegli nokaitināmi un saraudināmi, tad savu sakāmo izteikšu jautājuma formā.
Proti, šodien uzzinājām, ka valsts budžeta stāvoklis ir būtiski labāks, nekā iepriekš tika prognozēts. Ja iepriekš tika pieņemts, ka budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 10% no IKP, tad gada 11 mēnešos tas bijis vien 4,2%. Tātad, pat ja decembrī tēriņi būs salīdzinoši lielāki nekā citos mēnešos, Latvijas budžets ir “uzvedies” labāk, nekā domāts. Līdz ar to rodas jautājums, vai mēs šo labāko uzvedību varam kaut kā izmantot. Skaidrs, ka arī 4,2% deficīts nenozīmē, ka esam kaut ko nopelnījuši un nu varam tērēt – deficīts ir un paliek “tērējam vairāk, nekā nopelnām”. Un tomēr – ja, kā saka “iebudžetēts” ir 10% deficīts, savukārt reāli tas būs gandrīz uz pusi mazāks, kur šī “starpība” paliks? Tā kā premjera skatījumā visi citi, izņemot viņu un Repši, runā niekus, tad es pat baidos minēt, vai šī “starpība” ir kaut kā izmantojama un kur, tādēļ atkal jautāšu – vai tā netiks pietaupīta, lai valdībai nelabvēlīga Satversmes tiesas lēmuma gadījumā atmaksātu strādājošiem pensionāriem “noņemto”?
Vai arī – nē, neko tur aiztikt nedrīkst, labi, ka deficīts mazāks, kā prognozēts, bet tas nenozīmē, ka kaut ko var papildus tērēt? Ja tā, tad es gribētu saprast to motivācijas mehānismu. Teiksim, 2011.gadā mēs esam nosolījušies sasniegt 6% deficītu. Visi piepūš vaigus, izbola acis, iegūstam 4%. Un? Paldies par labu darbu, un viss?
Jāatzīst gan, ka Finanšu ministrijas šodien sniegtajā informācijā ir arī kāds ļoti satraucošs signāls. PVN ieņēmumu kritums nepilnu 30% apmērā nav negaidīts – statistiska liecina, ka apmēram līdzvērtīgi samazinājies arī mazumtirdzniecības apgrozījums, privātais patēriņš, attiecīgi šo patēriņu pavadošā nodokļa iekasēšanas kritumums ir loģisks. Bet – uzņēmumu ienākumu nodoklis šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, iekasēti par 61,6% mazāk. Lūk, tas ir dramatiski. Jo var pieņemt, ka patēriņš vēl notiek pēc zināmā mērā inerces un kritumu ietekmē mazāka aktivitāte dārgāku preču un pakalpojumu sektorā. Savukārt, ja tik skarbi samazinās uzņēmumu darbības rādītāji, tā teikt, ekonomikas pamatu pamats, tad būtu jāaizliedz pat domāt par jauniem nodokļiem un nodevām.