“ZUPĀ TĀRPI!”

Esmu dzirdējis, ka visgardākā zupa izdodoties, ja vienkārši samet katlā visu, kas ledusskapī. Varbūt, ka tā ir, tomēr politikā šis rosola princips neattaisnojas. Tādēļ kā cilvēks, kurš vēlas Latvijā redzēt jēdzīgāku, mazāk tukšvārdīgu politiku, ar vieglu neizpratni vēroju trīs partiju apvienības “Vienotība” pēdejo nedēļu aktivitātes.
Jau tā šīm trim partijām – “Jaunajam laikam”, “Pilsoniskajai savienībai” un “Sabiedrība citai politikai” – priekšā ir smags darbs, lai produkts nebūtu mehāniska konstrukcija. Nē, ar to nepietiek... “Vienotība” runā par vēl papildinājumiem. TB/LNNK, “Jaunlatvija”, sociāldemokrāti, “Visu Latvijai!”, un, kā šodien uzzinām, pilnai laimei arī Kristīgo demokrātu savienība.
Kā mēdz teikt viens no “Vienotības” līderiem, nu kas tas tāds tagad ir?! Un galvenais – kā vārdā? Lai palielinātu “noklājumu” vēlētājos? Tad nevajag mocīties – paņemiet pulkā trīs četras TV šovu zvaigznes. Un galu galā vēl ir hokeja fanu klubi...
Lai palielinātu piedāvājamo ideju spektru? Pirmkārt, Latvijas politikā trūkst ne tik daudz ideju un solījumu, cik konkrētu priekšlikumu, kā šīs idejas īstenot. Otrkārt, nu nevar vienā katlā mest pretrunīgas idejas par nodokļu sistēmu, nacionālo politiku utt.
Nekur pasaulē šāds rosola princips nav darbojies. Es zinu divus piemērus – Brazīliju un Itāliju. Un? Itālijā, kur t.s. Olīvkoka alianse apvieno sevī gan centristus gan pārliecinātus komunistus, alianse neko izcilu nespēj uzrādīt. Jo ir par maz, ka šos dažādos spēkus vieno naids pret premjerministru Silvio Berluskoni. Turklāt – pat līdzīgi veidotajā Itālijas labējo nometnē nemaz tik viegli neklājas par spīti faktam, ka tai ir viens harizmātisks līderis (Berluskoni). Rau, Ziemeļu līga pavelk deķīti uz savu pusi, Nacionālā alianse – uz savu, un, es atvainojos, ja nebūtu Silvio naudas un mediju resursu, visa šī konstrukcija būtu nobrukusi.
Ir vēl viens piemērs, kuram, es ceru, “Vienotība” negrib līdzināties. Runa ir par “Vienoto Krieviju” kaimiņzemē, kurā ar vienu mērķi – būt tuvāk varai – ir apvienojušies gan bijušie kompartijas “aparatčiki”, gan jauni karjeristi, gan izmanīgi uzņēmēji un kaudzīte ar sportistiem piedevām.
Cienījamie “Vienotības” cilvēki! Metot “rosolā” arvien jaunas sastāvdaļas, jūs arī tīri tehnoloģiski padarāt sevi vieglāk ievainojamus. Pirmkārt, cīņa par vietām sarakstos. Otrkārt, ļoti grūti nomenedžējama situācija, kad jākomentē, jātaisnojas, jāskaidro arvien lielāks dārgo sabiedroto publisku izteikumu apjoms. Jūs paši varat iedomāties, kā, teiksim, Loskutovs spēs sakarīgi paust savu attieksmi pret t.s. nacionālo radikāļu kārtējo paziņojumu par deokupāciju, vai, teiksim, Kristovskis komentēt kristīgo demokrātu ideju (tāda reāli bija pirms pašvaldību vēlēšanām) par uzticības telefonu seksuālajām minoritātēm? Nu, kāpēc jūs paši sev sarežģiet dzīvi?
Ja drīkst jums kaut ko ieteikt... Neforsējiet ar savas frontes paplašināšanu. Labāk mierīgi, jau esošajā sastāvā, izdiskutējiet savas stiprās un vājās puses. Katrai no trim partijām ir savi plusi un mīnusi, savi “zirdziņi”, tēmas, kuras šī partija pārzina vislabāk, un tēmas, kurās partija “peld”. Katrai no partijām ir cilvēki, kurus labāk savlaicīgi pabīdīt malā, un cilvēki, kuri bauda relatīvu sabiedrības uzticību. Uztaisiet inventarizāciju.
Un atceraties, ka rosols, protams, ir latviešiem iecienīts produkts, tomēr vēl iecienītāks ir vienkārši cepti kartupeļi ar cīsiņu vai olām.