RĪGAS LĀSTS

Ja runājam par šodienas ziņu, ka Latvijas IKP šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, samazinājies par 18,6%, tad jāsaka – nedz tas ir negaidīts šoks, nedz kaut kas ārkārtējs dižķibeles piemeklētajam Baltijas reģionam. Igaunijas Statistikas birojs šodien vēstīja, ka mūsu kaimiņvalstī kritums bijis 15,6%. Ja ņem vērā, cik dūšīgi kaimiņi stāsta, ka viņiem viss ir labāk nekā Latvijā, tad gribētos indīgi piezīmēt, ka milzu atšķirības tomēr nav. It sevišķi, ja ņem vērā, ka šonedēļ Tallinas pašvaldība ir aizdomājusies līdz tādai sava budžeta papildināšanas formai, līdz kādai Rīga par laimi vēl nav tikusi (un jācer, ka netiks). Proti, pilsētas administratīvajā teritorijā tiks noteikts papildus apgrozījuma nodoklis 1% apmērā no preces vai pakalpojuma cenas.
Tomēr ko nu ironizēt par kaimiņiem, ja pašu galvaspilsētā notiek jocīgas lietas. Runa ir par nu jau skandalozo ideju paaugstināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Protams, pilsētas politiskā vadība ir uzdevusi pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” atrast veidu, lai cenas paaugstināt nevajadzētu, tomēr runa ir par šī daudziem tik svarīgā pilsētas dzīves sektora apsaimniekošanu vispār. Ierindas rīdziniekam reakcija uz paziņojumu par cenu paaugstināšanu, domāju, vairumā gadījumu bija: lai uzņēmums samazina savus nelietderīgos izdevumus un vadības algas. Viss pareizi, bet mazāk diskutēts ir jautājums par to, cik efektīvi uzņēmums izmanto jau esošās peļņas iespējas. Piemēram, “Rīgas satiksmes” saimniecībā ietilpst arī municipiālās auto stāvvietas. Vai drīkst uzzināt, cik tās gadā iekasē un kur šī nauda tiek izlietota? Jāpieņem, ka summa ir gana prāva. Jautājums: vai to nevar izmantot tā, lai sava artava tiktu sabiedriskajam transportam? Uzņēmums pats apgalvo, ka tā nedrīkstot. Nu, ja neļauj kādi noteikumi, tos taču var pamainīt, vai ne? Bet varbūt nemaz negribas to darīt?
Cits aspekts ir reklāma sabiedriskajā transportā. Kāds ārpus paša uzņēmuma ir pētījis, cik efektīvs ir šis bizness, kas tur vispār notiek?
Visbeidzot – par ko vispār ir runa? Ja uzņēmums nevar nodrošināt satiksmi tā, lai biļetes cena netiktu paaugstināta, kurš teica, ka to nevar darīt cits uzņēmums? Vai ir veikta kāda aptauja starp privātajiem pārvadātājiem?
Respektīvi, te nav runa tikai par sabiedriskā transporta lietotājiem – viņu bēda autobraucējus neskar. Runa ir par saimniekošanas stilu vispār, un neba nu “Rīgas satiksme” ir vienīgais piemērs. Bet pilsētas politiskajai vadībai laikam svarīgāk ir nodarboties ar tādām blēņām, kā šodien Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē – spriedelēt vai bluķa vilkšana ir pagāniska un okulta padarīšana, kas nepiedien kristīgajai Rīgai, vai tā vis gluži nav. “Lāsta uzlikšana” (kā izteicās viens no deputātiem) pilsētā ir nevis bluķa vilkšana, bet dumji vadītāji.