KO LATVIJAS BANKA PROGNOZĒ NĀKAMGAD?

Šodien Latvijas Banka šodien prezentēja, ja tā var teikt, jaunu produktu – pirmo „Makroekonomisko norišu apskatu”. Latvijas Bankai nereti un dažkārt pamatoti pārmet valdības pamācīšanu, pašai cenšoties, kā saka, nesasmērēt rokas, tomēr nevar arī noliegt, ka bankas ekspertu korpuss ir viens no spēcīgākajiem Latvijā. Attiecīgi jaunais apskats ir ievērības cienīgs. Ņemot vērā, ka daudziem tādus lasīt nav laika, piedāvāju savu subjektīvo vērtējumu.
Ja runā par apskata analīzes satraucošāko daļu, tad pirmkārt jāmin LB prognoze bezdarba līmenim nākamgad – 21,3%. LB nav iemesla mēģināt piesaistīt mediju uzmanību ar drūmām prognozēm, ar ko nereti grēko citi eksperti un, protams, mēs, žurnālisti. Tātad pat centrālā banka, kas ar mazohismu neaizraujas prognozē, ka vismaz viens no katriem pieciem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem nākamgad būs bez darba.
Un kāda prognoze ir „ielikta” vakar Saeimā apstiprinātajā 2010.gada valsts budžetā? Lasām premjera „Ziņojumu par 2010.gada valsts budžetu”. 13,8%. Paklau, 8% atšķirība prognozēs nav pārāk liela?! Vai valdība ir pārliecināta, ka bezdarbnieku pabalstiem nauda pietiks un ka sociālā nodokļa prognoze īstenosies?
Ļoti nepatīkama tēma ir apskatā pieminētais fakts, ka „līdz vēsturiski zemākajam līmenim kopš 1999.gada, kad tika sākta šo datu uzskaite, saruka privāto investīciju attiecība pret IKP”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, pat ja nodokļi kļūtu jēdzīgāki, naudas pieeja labāka, mūsu ekonomikā ir samazinājusies, ja tā var teikt, pati augsne, pamats, uz kura atsperties. Notikušajam, protams, ir virkne iemeslu – neskaidrība par notiekošo un gaidāmo Latvijā, ka investīcijām atvēlēto naudu nācies atvēlēt citām, degošākām vajadzībām, un ... protams, kredītresursu pieejamība. Un apskatā, kā saka, starp rindām var noprast, ka arī centrālā banka nav sajūsmā par šādu komercbanku rīcību. Protams, LB šajā jautājumā nedrīkst emocionāli izteikties, tomēr jēga ir skaidra: apskatā lasām norādi, ka „bankas joprojām lielu līdzekļu apjomu tur Latvijas Bankā, par to saņemot 1,0%”. Citiem vārdiem sakot, komercbankas „sēž uz resursiem”.
Te jāsaka, ka LB apskats vispār ir bagāts ar šādu sazvērniecisku acu miegšanu. Piemēram, komiski jau, ka nopietni eksperti runā par „neizskaidroto komponentu” tajā, ka Latvijā nodokļu iekasēšanas apjomi sarūk straujāk nekā IKP. Cik smalki skan – „neizskaidrotais komponents”... Kas nu tur tik noslēpumains – palielinās ēnu ekonomikas loma. Tomēr nav ko apsmaidīt – centrālajai bankai šāds izpušķots stils ir raksturīgs.
Ļoti interesanta tēma ir lata kurss. Teju vai ik dienu lasām un dzirdām dažādu politiķu un ekspertu pārmetumus bankai par mākslīgi nemainīga nacionālās valūtas kursa turēšanu, kas nākot par sliktu ekonomikai. Varētu rekomendēt šiem cilvēkiem iepazīties ar tabulām apskata 7. – 8.lpp., kas skaidri parāda, ka lata reālais efektīvais kurss pret citām valūtām svārstās pietiekoši pamanāmi un kopš šā gada apīļa ir pazeminājies.
Protams, cilvēkus interesē, kas notiks ar cenām. LB uzskata, ka cenu samazināšanās ir sagaidāma, un, ja mēs to vēl nejūtam, tad iemesls esot tāds, ka objektīvi esot nobīde laikā starp ienākumu kritumu un bezdarba kāpumu un cenu kritumu. Jācer, ka tā ir, un ka šī nobīde laikā nebūs ilga.