PASAULE PAR LATVIJU NESMEJAS

Vairumam Latvijā dzīvojošo ir diezgan bēdīgs viedoklis par mūsu valsti, un šim iekšējam kritiskajam vērtējumam pēdējā laikā pievienojas pārliecība, ka arī Latvijas starptautiskā reputācija ir smagi cietusi, ka mēs pasaules acīs esam tādi kā neveiksminieki, izsmiekla objekts.
Caurskatot datu bāzes, gribētu teikt, ka tik traki nav. Ar briesmu stāstu producēšanu, iespējams, vairāk aizraujas ārvalstu televīzijas žurnālisti, savukārt drukātā prese, interneta mediji un ziņu aģentūras ir gana korekti. Apzināti izvēlējos novembri, kad 18.novembris dod ieganstu “izpildīties”.
Interesanti, ka saistībā ar 18.novembri par mūsu valsti vēstīja pat tik tālu zemju mediji kā Filipīnas – korekts un precīzs raksts “Manila Bulletin” (18.11.2009.) – Šrilanka – izrādās šīs valsts valdības ministrs pat apmeklējis Latvijas neatkarības svinības Kolombo (“Daily News”, 20.11.2009.) – un Omānas sultanāts (“Staff Reporter”, 18.11.2009.). Tiesa, dažiem mazliet samisējies: Pakistānas valdības oficiālā ziņu lenta “Pakistan Official News” vēsta (17.11.), ka Pakistānas premjerministrs Jusufs Raza Gilani sirsnīgi apsveicis svētkos Latvijas premjerministru ... Ivaru Godmani. Kam negadās.
Latvijā parasti cilvēki ir nelokāmi pārliecināti, ka Krievijas masu mediji ir mums izteikti nedraudzīgi. Būtu muļķīgi to noliegt, tomēr jāsaka, ka situācija ir niansētāka. Piemēram, ir ziņu aģentūra “Tatar – inform”, kas galvenokārt atspoguļo kultūras notikumus. Nezinu, kāpēc šim Tatārijas medijam šāds fokuss, bet rezultā ziņas ir pozitīvas. Neaizmirsīsim arī to, ka Krievijā plaukst un zeļ t.s. tabloīdu segments, un šie izdevumi atbilstoši savam raksturam vairāk meklē tādas kā ģeķības. Piemēram, “Moskovskaja pravda” (25.11.2009.) saistībā ar 18.novembri nekādu ļaunu prieku par Latvijas ekonomiku nepauda, krievvalodīgo intereses nepieminēja, toties koncentrējās uz stāstu par Valsts prezidenta interneta mājas lapas “uzlaušanu”. Pat Latvijai nedraudzīgā ziņu aģentūra “Regnum” 18.novembra saistībā aprobežojās ar vēsti, ka premjers Dombrovskis esot kādā no Latvijas radio stacijām Latvijā dzīvojošos cittautiešu apsveicis svētkos krievu valodā. Cita lieta, ka Krievijas laikraksti dažkārt izpilda informācijas atreferēšanu labākajās “salauztā telefona” tradīcijās. Piemēram, laikraksts “Rabočij kraj” (ir gan nosaukums, es atvainojos) 24.novembrī publicēja ziņu, ka Latvija pretendējot uz Rīgas politehniskā institūta mantojumu. Lieta tā, ka Pirmā pasaules kara gados institūts tika evakuēts uz tagadējo Ivanovu un nu, lūk, bezkaunīgie latvieši gribot atgūt šo cariskās Krievijas laika mantojumu. Grūti spriest, kas notiek patiesībā, bet kaut kāda informācijas drumsla ir apaugusi ar veselu “stāstu”.
Kopumā, ja paveramies uz aizvadīto mēnesi, tad Krievijas prese ir bijusi par laimi pietiekoši neieinteresēta un Latvijai pievērsusies nedaudz. No lielajiem laikrakstiem “Izvestija” (19.11.2009.) atkal cilājusi “sarkanā partizāna” Vasīlija Kononova tēmu (neapnīkst?), savukārt “Rossijskaja Bizness gazeta” (24.11.2009.) arī nav spējusi izdomāt neko oriģinālu un vien rakstīja, ka bez Krievijas kravām Baltijas valstu tranzīta infrastruktūru varēšot pārdot par metāllūžņu cenu.
Citiem vārdiem sakot, rodas iespaids, ka lielākais sagrozītas informācijas un negatīva noskaņojuma avots ir tieši Latvijas vietējā krieviski iznākošā prese un pašas Krievijas mediji vairāk atreferē.