PASMAGA, BET NODERĪGA LASĀMVIELA

Šodien t.s. sociālie partneri apsprieda Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (turpmāk LIAS), ko veidojusi ekspertu grupa Roberta Ķīļa vadībā. Parasti esmu diezgan skeptisks pret dažādām koncepcijām, vīzijām un stratēģijām, tomēr jāatzīst, ka šis dokuments ir interesants un vajadzīgs.
Kādēļ LIAS uztverams kā dokuments, kas nav vērtējams kā kārtējā “ūdens liešana” bez reālām sekām? Kas attiecas uz sekām, tad jāņem vērā, ka pēc pieņemšanas Saeimā “Latvija 2030” kļūs par hierarhiski augstāko attīstības plānošanas dokumentu valstī. Visi citi plāni un stratēģijas, vidējā termiņa budžeti būs pakārtoti LIAS un kalpos tās īstenošanai.
Kāpēc dokuments ir jēdzīgs? Protams, kā jau visos šāda veida “papīros” arī LIAS netrūkst ideju, kas uztveramas kā labi nodomi, kuri diez vai īstenojami. Tomēr ne mazāk ir prognožu, ieteikumu, kas noderīgi kaut vai uzņēmējiem. Daži piemēri.
LIAS autori norāda: “Vidējais laulības ilgums līdz tās
šķiršanai ir 11 gadu, Latvijā tiek šķirta gandrīz katra otrā laulība. Neizbēgami palielinās otro un trešo partnerību skaits, veidojas jaunas radnieciskas attiecības” Tiktāl demogrāfija. Tālāk secinājums: “Potenciāli lielāks mājsaimniecību skaits un pieaugošās enerģijas izmaksas būtiski
mainīs pieprasījumu pēc mājokļa veida (vairāk un mazāki). Pat samērā
konservatīvas aplēses prognozē, ka 2025. gadā Rīgā vairāk nekā pusē
mājsaimniecību dzīvos viens cilvēks vai pāris bez bērniem.” Nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem derētu ieklausīties.
Cits piemērs, kad tiek iezīmēta konkrēta problēma. “Novecošanās ļoti nozīmīgi ietekmēs pakalpojumu sektoru, it īpaši veselības
aprūpi. Neizbēgami būs nepieciešama veselības aprūpes iestāžu restrukturizācija (piemēram, pediatrijas nodaļu pārveide par geriatrijas nodaļām) un specializācija to slimību ārstēšanā, kas raksturīgas vecāka gadagājuma cilvēkiem. … Laikus jāgatavojas nākotnē gaidāmajam
pieaugošajam pieprasījumam pēc ikdienas aprūpes pakalpojumiem gados veciem cilvēkiem, kas stimulēs aprūpes ekonomikas attīstību.” Šajā kontekstā kāda interesanta ideja. Šobrīd t.s. Māstrihtas kritēriji attiecībā uz ES dalībvalstu budžetiem nosaka pieļaujamo budžeta deficīta apmēru, savukārt LIAS autori ierosina, “ES līmenī ieteikt, aktīvi līdzdarboties izstrādē un atbalstīt jaunu Māstrihtas budžeta kritēriju pievienošanu jau esošiem, nosakot veselības pakalpojumu un bērnu aprūpes izdevumu līmeni.”
Vai arī priekšlikums sadaļā par dzīves telpas uzlabošanu: “Jaunas daudzstāvu apbūves gadījumā jāparedz 75 m2 zaļās teritorijas
katram mājoklim.” Konkrēti un saprātīgi.
Līdz ar to saistībā ar šo dokumentu man būtu divi ierosinājumi. Pirmais: vai to nevar sadalīt vieglāk pārskatāmās “porcijās”, jo vairāk kā 80 lappuses tomēr nav sabiedrībai viegla lasāmviela. Otrais: ap LIAS vajadzētu organizēt gaidāmo Saeimas vēlēšanu politiskās diskusijas. Tad partijas varētu demonstrēt savu kompetenci vai tās trūkumu konkrētās tēmās, nevis sacensties lozungu krāšņumā.