“KRĪZES MENEDŽERI”

Ir dienas, kad optimisms, kuru cenšos uzturēt, sāk likties nepamatots... Nē, nav runa par kādiem jauniem šokējiem ekonomiskiem datiem. Runa ir par to, ka pretēji loģikai, ka beidzot taču varas slānim būtu jāsaprot situācijas nopietnība un kaut uz laiku jāsapurinās/jāapslāpē savtīgums, tas tomēr nenotiek. Daži piemēri.
Šodien notika Latvijas ekonomikas viedo kopā nākšana, “Ekonomistu apvienības 2010” rīkota konference. Un oratori tik ņemas kritizēt pašreizējo valdību, uzteicot pašu vadītās (to vēsā mierā atļāvās Birkavs un Šķēle), it kā paši nebūtu nu jau gandrīz 20 gadu bijuši elites sastāvdaļa un materiāla labuma guvēji no izveidojušās sistēmas. Ja Dombrovska kritizēšana un lata devalvācijas sludināšana ir vienīgais, ko spēj varenie ekonomikas guru Osis un Kehris, tad ir skaidrs, ka nekādas idejas ekonomikas atveseļošanai no t.s. ekspertiem mēs nesagaidīsim.
Tālāk. Šodien Finanšu ministrija tikās ar pašvaldībām, lai pārrunātu nākamā gada budžetu. Preses relīzes runā par vienošanos strādāt “plecu pie pleca” sociāli jūtīgo sabiedrības grupu aizsardzībai. Toties kuluāros runā, ka tieši ministriju ierēdņu neizdarības dēļ joprojām ir, atvainojos, bardaks ar atlaisto skolotāju pabalstiem – lēmums tos izmaksāt ir, bet, redz, kavējas dokumentu sagatavošana. Kāpēc kavējas? Redzat, dažas pašvaldības esot kaut ko nepareizi sarēķinājušas. Tātad nevis izlabo dažas kļūdas un sauc pie atbildības konkrētus vainīgos, bet labāk soda visus. Pēc 2 nedēļām vajadzētu sākt funkcionēt palielināta garantēta minimālā ienākuma sistēmai, nauda no Pasaules bankas ir, bet atkal – ierēdņi ir aizkavējušies ar “papīriem”, un cilvēki šo naudu laikā nesaņems. Pašvaldības neoficiāli saka, ka Finanšu ministrijā viņiem apsolīts jautājumu nedēļas laikā nokārtot, bet mēs jau zinām, ko nozīmē pat dokumentētas apņemšanās. Un pareizi vien ir – kāda Vecrīgai daļai par cilvēkiem Alūksnē vai Talsos, ikdienā taču nesatiek.
Tālāk. Valdošās partijas šodien beidzot vienojušās, ka nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām platībām būs 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības. Nemaz nerunājot par to, vai šāds nodokļa variants ir tas taisnīgākais, jāņem vērā, ka objektīvi priekšā vēl diskusijas Saeimā. Pašvaldībām faktiski būs tikai mēnesis programmatūras sagatavošanai, un ir puslīdz skaidrs, ka cilvēki paziņojumus par jauno nodokli laikā nesaņems. Nu, un tad, ka cilvēkiem nebūs laika saprast, ar kādiem jauniem izdevumiem jārēķinās, un no kurienes naudu “izrakt” – galvenais, ka partijas būs izplēsušās un izrādījušās.
Rodas sajūta, ka varas aprindām krīze ir pirmkārt iespēja pagrūstīties gaidāmo vēlēšanu kontekstā, savukārt t.s. krīzes pārvarēšana pirmkārt ir ņemšanās ap “cipariem”. Dzīvi cilvēki aiz šiem aritmētiskiem vingrinājumiem pazūd. Un kamēr šos dzīvos cilvēkus neredzēs, ministri un ministrijas var sanākt uz ārkārtas sēdēm kaut ik dienu, pierakstīt tonnām papīrus – krīze netiks pārvarēta. Un šī dzīvo cilvēku neredzēšana ir lieta, ko es patiešām nesaprotu – neliela valsts, neliela tauta, visi viens otram teju vai radi... Labi, var sevišķi labi nesatikt, aprunāt viens otru, bet neesmu latviešiem pamanījis spēju mierīgi noskatīties, ka kaimiņš vai rads iet pilnīgi postā. Izveidojusies jauna populācija, vai?