ŠOBRĪD ĒTERĀ


Vladis Goldbergs


1. Dzīves skola un tās mācības.

Es, Vladis Goldbergs, no dzīves īsti neko neesmu iemācījies, taču cerības nepametu un tālab mācos vēl arvien.

Vispirms iemācījos, ka negribu iet armijā, jo man bija bail no djedovščinas.

Vēlāk iemācījos nebūt par daudzkanālu elektrosakaru inženieri. Tas man prasīja 5 gadus augstskolā un 3 gadus darbā. Ilgi? Mož. Toties pieleca visam mūžam. Pilnīga nesaderība.
Nesaderīgs izrādījos arī ar kino, kur augstskola gan čukstēja priekšā, ka esmu punduris šai lietai, bet man, kašķim vēl bija nepieciešami 8 gadi kinostudijā, lai pilnībā saprastu. Ka mums ar kinotaisīšanu ejami dažādi ceļi. Manis dēļ pat slēdza kinostudiju, un lūdza Maskavai nekad vairs nepiešķirt naudu filmēšanai. Tad es beidzot mājienu sapratu, un aizgāju.

Tālab, nākamajā jomā - reklāmā es mēģināju iespraukties ar viltu un kādu laiku visus veikli spiedu noticēt, ka cērtu zivtiņu šai lietā. Taču pienāca brīdis, kad man nācās atzīt sakāvi.
Šobrīd esmu radio. Pagaidām situācija mierīga. Cilvēkiem daudz darba, un kādu laiku, iespējams, vēl palikšu šeit.

2. Nokļūšana ēterā

Patiesībā, Jānis Šipkevics, kuram slikta atmiņa, iesākumā domāja, ka esmu Ģirts Kristovskis, un piekrita izmēģināt mani ēterā pa ceturtdienām, kad atklājās, kas es patiesībā esmu, bija neērti atzīties un mainīt viedokli.

Rakstīt epastu: This e-mail address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it

 

Banner