Dzīves laikā Palle Arasons meklēja apkārtējo uzmanību. Nu, kad viņš ir miris, viņš to beidzot saņems: 95 gadus vecā islandieša konservētais penis drīzumā kļūs par galveno apskates objektu vienā no Īslandes dīvainākajiem muzejiem.

Sigurdurs Hjartarsons, kurš vada Falloloģijas Muzeju mazajā zvejnieku pilsētiņā Husavikā, saka, ka Arasona orgāns palīdzēs noapaļot neparastās iestādes plašo vaļu, roņu, lāču un citu zīdītāju fallu kolekciju.

Muzeja pastāvēšanas laikā vairāki cilvēki ir zvērējuši nodot savus peņus muzejam pēc savas nāves, taču Arasona kungs ir pirmais no šiem kungiem, kas nomiris un turējis solījumu.

“Es uz šo vīru gaidīju 15 gadus,” telefonintervijā “Associated Press” izteicies Hjartarsons.

Hjartarsona muzejs darbību sāka Reikjavikā, taču pēc kāda laika pārcēlās uz nelielo pilsētiņu, kura slavena ar vaļu vērošanas iespēju. Nu arī Falloloģijas muzejs ir svarīga reģiona tūrisma sastāvdaļa, un katru vasaru to apmeklē tūkstošiem viesu.

Muzeja kolekcijas naglas ir 170 centimetrus garais vaļa penis, lampu abažūri, kas izgatavoti no vēršu sēkliniekiem, kā arī tas, ko muzeja darbinieki sauc par "neparasti lielu” valzirga peņa kaulu.

69 gadus vecais Hjartasons stāsta, ka viņa interese par “falloloģiju” sākusies, kad bērnībā viņam iedota no buļļa peņa izgatavota rīkste, ar ko ganīt govis.

Vēlāk, kad viņš jau strādājis skolā netālu no vaļu mednieku stacijas, kolēģi viņam sākuši nest vaļu peņus kā dāvanas.

“Es atvēru muzeju pirms 15 gadiem un 62 eksponātiem. Tagad, ja pieskaita Arasona orgānu, eksponātu ir jau 276, un lielākoties tie ir iegremdēti formaldehīdā vai arī izžāvēti un pielikti pie sienām.

Arasona kunga orgāns ekspozīcijā tika novietots svinīgā ceremonijā pagājušajā nedēļā.

Hjartarsons nesaskata nekā aplama peņa ziedošanā muzejam:
“Daudzi cilvēki ziedo kādu orgāni pēc savas nāves. Un manuprāt daudz interesantāk ir ziedot savu peni, nevis, piemēram, tādu orgānu kā niere.”

Hjartarsons piebilst, ka ziedojums arī atbilst Arasona kugna personībai:

“Ziniet, viņam ļoti patika būt uzmanības centrā. Viņš bija jautrs vīrs, īsts lielībnieks… viņam ļoti patika provocēt.”

Par eksponāta izmēriem gan muzeja directors klusē:

“Ja vēlaties to uzzināt, jums nāksies atbraukt un apskatīties pašiem.”