Par sevi. Esmu samērā vidēja rakstura un vidējas miesasbūves cilvēks. Praktisko un teorētisko pieredzi dažādās dzīves jomās esmu uzkrājis gan Latvijā, gan arī citviet Eiropā. Dzīves laikā esmu iepazinies ar dažādiem filozofiskiem novirzieniem, kas mani ir iepazīstinājuši ar nihilismu, bohēmismu un stoicismu, galvenokārt atspoguļojot to arī manā raksturā. Par spīti šim faktam, esmu gana daudz laika pavadījis arī uz ielām, tādēļ esmu izvairījies kļūt par ‘sausiņu’. Mūzikas komponēšanu un izpildīšanu esmu apguvis pašmācības ceļā. Lielāko iedvesmu esmu smēlies no sešdesmito gadu rokzvaigznēm, pāris džesa un blūza māksliniekiem kā arī no hip-hopa izpildītājiem. Šis manuprāt manī ir ielicis pamatus ļoti interesantām idejām, kuras realizējot esmu pārsteigts arī es pats.
Dziesmu The Way Home, tāpat kā visas pārējās, esmu sarakstījis savā ‘kamerā’, jeb deviņu kvadrātmetru istabā kurā šobrīd dzīvoju. Tā kā pašlaik studēju ārvalstīs, strādāju fabrikā un uzturos salīdzinoši ‘cietos’ apstākļos, tad ir tikai pašsaprotami, ka laiku pa laikam uznāk vēlme atpūsties. Tā nu ir tapusi dziesma, par samērā klasisku jauna vīrieša vakaru, kurā viņš cenšās gūt ikdienas pozitīvisma devu, tajā pat laikā cerot nokļūt mājās pēc iespējas laicīgāk. Lieki piebilst, ka tieši tāpat kā F.Dostojevska romānos, šim jaunskungam viņa iecerētais plāns īsti nerealizējas, un viņš tiek ienests straumē, kas liek tam attapties dažādās vietās un šaubīgās situācijās.
