Par aktuālo Rīgā (07.06.)

Par aktuālo Rīgā (07.06.)

#2237 Ēvalds 2018-05-10 11:18:37
Vai Amerika kungs varētu atbildēt cik lieli Rīgas pilsētas finanšu resursi tika ieguldītai 9. maija tā dēvēto “svētku” pasākuma svinībām? Ja arī šī diena tiek atzīmēta, tad kā piemiņas dienas kara upuriem, nevis svinēti ar dziesmām un salūtu.

Rīgas pilsētas finanšu resursi netika ieguldīti minētajā pasākumā. Pasākumu organizēja biedrība “9.maijs.lv”.

#2236 Olafs 2018-05-10 08:36:01
Labdien, Amerika kungs! Vairākas dienas pēc kārtas dienas dažādos laikos dodos gar Matīsa un Brīvības ielas krustojumu, kur notiek remontdarbi. Beidzot remontdarbu vieta ir pienācīgi norobežota, kas iepriekš bija lielākais remontdarbu veikšanas klupšanas akmens, kuru neviena atbildīgā amatpersona godīgi nespēja atzīt. Bet, ak vai, tur nav redzams neviens strādnieks. Vienā no Rīgas centrālajām vietām notiek remonts, bet nekāda darbība nav novērojama. Vai šos var nosaukt par labi organizētiem remontdarbiem.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī tika veikta daļa no objektā paredzētajiem apakšzemes komunikāciju pārbūves darbiem Mežaparka virziena sliežu ceļa zonā. 2018.gada aprīlī uzsākti apakšzemes komunikāciju pārbūves darbi pilsētas centra virziena sliežu ceļa zonā. Visi darbi ko varēja veikt pa dienu ir izdarīti šobrīd notiek komunikāciju pārbūves darbi, kas tiek veikti nakts laikā, jo jāveic kanalizācijas pārsūknēšana pārbūvējamajā posmā. Dienā šos darbu nevar veikt arī tāpēc, ka tādējādi tiktu vēl vairāk traucēta autotransporta un tramvaja kustība.

#2235 Pircējs 2018-05-09 17:11:26
Sveiki. Jautājums par Centrāltirgu, cenu politiku. Pārdevēja mēdz “uzvārīt” nepareizi nosverot preci un sarēķinot. Kam var sūdzēties, ja ir šāda veida neskaidrības, tiek prasīta negodīga un neadekvāta samaksa?

Gadījumos, ja ir aizdomas par negodīgu vai neadekvātu samaksu, ir jāvēršas –
1) pie Tirdzniecības organizēšanas nodaļas darbiniekiem:
Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs Vladimirs Kazarinovs
+371 67 358 159
vladimirs.kazarinovs@rct.lv
Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Edijs Ābele
+371 67 358 181; +371 26 306 555
edijs.abele@rct.lv
2) vai pie tirgus pārraugiem:
Pārraudzības daļas vadītāja Tamāra Jermakova
+371 67 358 170; +371 25 433 430
tamara.jermakova@rct.lv

Papildus – ir svarīgi vērst uzmanību uz to, ka katrā paviljonā ir kontrolsvari !

#2234 Beāte 2018-05-09 13:12:43
Labdien! Pastaigājoties pa Bastejkalnu man radās jautājumi. 1.Kur ir pazudis ūdens baseiniņā pie romantiskā tiltiņa. Pīles tur vasarā dzīvojas. Un, interesanti, kas notiek ar to milzu atslēgu daudzumu, ko laimīgie jaunie pāri ir apķēdējuši ap tiltiņa margām? Cik bieži tās tiek ņemtas nost? Diez vai tur ir atslēgas no pirmsākumiem. Nepietiktu vietas. 2. Bastejkalna pakājē, aiz Gulbju namiņa, aptuveni 50-70 metru garumā, asfaltētā taka vienās bedrēs.

1. Baseina tilpne ir saistīta ar parka strūklaku – kaskādi. Šajā pavasarī, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālistiem uzsākot strūklaku palaišanas darbus, Bastejkalna strūklakas sūkņa mehānismā tika atklāti bojājumi. Sūknis tika demontēts, lai veiktu nepieciešamos remontdarbus un šobrīd strūklakas darbība ir atjaunota.
Patiešām – kopš SIA “Rīgas meži” apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus, tātad – vismaz 6 gadus, jaunlaulāto atslēdziņas NE REIZI nav ņemtas nost.
Pēc darbinieku rīcībā esošās informācijas, pēdējo reizi atslēdziņas tika noņemtas vairāk nekā 10 gadus atpakaļ, laikā, kad parkus vēl apsaimniekoja Aģentūra “Rīgas dārzi un parki”.
2. Rīgas vides aizsardzības fonda projekta ietvaros šovasar plānots veikt celiņu segumu remontu /maiņu celiņiem ap Bastejkalnu. Celiņus citur Rīgā, kā piemēram, Esplanādes parkā, turpinās remontēt arī nākamajos gados, atbilstoši finansiālajām iespējām.

#2233 Arka 2018-05-08 16:54:35
Sveiki. Kas notiek ar Triumfa arku Viesturdārzā? Vai to tīra, restaurē?

Šobrīd turpinās Aleksandra vārtu (Aleksandra Triumfa arkas) aprūpes/restaurācijas darbi, ko veic SIA “GLOBAL PROJECT”. Tiks restaurēta arka, sakārtota piegulošā teritorija (ieklāts bruģis, atjaunota zaļā zona) un uzstādīta informatīvā zīme. Līguma termiņš – 15. jūnijs.
Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir arhitektūras piemineklis, kas atrodas Viestura dārzā. Aleksandra Triumfa arka celta laikā no 1815.gada līdz 1817.gadam par godu Krievijas uzvarai 1812.gada karā un Aleksandra I nopelniem franču karaspēka sakāvē. Sākotnēji Aleksandra triumfa arka atradās tagadējā Brīvības ielā pie VEF tilta, 1904.gadā tā tikusi pārvietota uz Šmerļa ielu, bet 1936.gadā novietota pašreizējā atrašanās vietā pie Viestura dārza.
Arka balstās uz smilšakmens kolonnām, kas veidotas joniskajā kārtojumā.
Arkas abās pusēs augšdaļā ir no bronzas izveidoti medaljoni, uz kuriem attēloti gan kara, gan miera simboli.
Aleksandra vārti ir 10,1 metru augsti, 9,7 metrus plati, 5,5 metrus dziļi, savukārt caurbrauktuves platums ir 4,25 metri.
Arkai šogad būs 200 gadi, bet pirms restaurācijas uzsākšanas tā bija tehniski ļoti sliktā stāvoklī. Aleksandra arkas atjaunošana plānota jau sen, bet tā kā tā atrodas ielu sarkanajās līnijās, bija nepieciešams pārliecināties, ka tā netraucēs ielas attīstības plāniem un to nevajadzēs pārvietot.

#2232 Gunta 2018-05-07 13:31:59
Labdien. 1.Vai pastāvīgajam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības saņemt dzīvošanas tiesības brīnišķīgajā sociālajā ēkā Ulbrokas ielā 13 tādā situācijā, ja viņam ir pastāvīgās dzīvošanas atļauja vienā no bagātākajām Eiropas savienības valstīm un pensija 900 eiro, un kurš tikai retu reizi apmeklē Rīgu? Manuprāt, tāds iedzīvotājs nav uzskatāms par mazturīgu.2. Kādēļ Rīgā nav rotācijas saistībā ar izmaiņām finansiālajā situācijā? Tādā gadījumā ir situācijas, kad bagāti cilvēki, kuri var nopirkt mājokli par naudu, turpina dzīvot sociālajos dzīvokļos, savukārt iedzīvotāji viņus, maksājot nodokļus atbalsta. Vajadzētu ieviest kārtību šajā jautājumā!3. Ģimenēm ar bērniem tika piešķirti 3-4 istabu dzīvokļi. Bērni izauga un dzīvo ārzemēs, kā rezultātā, plašos dzīvokļos mitinās 1-2 cilvēki. Kādēļ tik dāsnas dāvanas no domes puses? Domei kopā ar Pašvaldības policiju vajadzētu biežāk pārbaudīt faktiskos dzīvošanas apstākļus. Esmu pārliecināta, ka bieži ir situācijas, kad mājoklī dzīvo pavisam citi cilvēki, ne tie, kuri deklarēti; kuriem nav tiesības tur dzīvot.

1.Pašvaldības dzīvojamās mājas tādas kā Ulbrokas ielā, Dzilnas ielā, Detlava Brantkalna ielā, Ēvalda Valtera ielā, Mežrozīšu ielā, u.c. nav sociālās mājas. Tās ir dzīvojamās mājas, kurās dzīvokļi izīrēti palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai reģistrētajām personām no šādiem palīdzības reģistriem: bērniem bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem (3.reģistrs); ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem (6.reģistrs); denacionalizēto namu īrniekiem (7.reģistrs); pašvaldības izvietojamo dzīvojamo telpu īrniekiem (8.reģistrs). Šādu dzīvojamo māju īrnieki maksā pilnu īres un maksu un maksu par pakalpojumiem, kāda ir noteikta konkrētajā dzīvojamā mājā.
Rīgas pilsētas pašvaldībai ir 17 sociālās mājas ar kopējo dzīvokļu skaitu 1563, kā arī ārpus sociālām mājām ir 339 dzīvokļi vai dzīvojamās telpas, kurām noteikts sociālais statuss. Sociālās dzīvojamās mājas, piemēram, ir Aglonas ielā, Gobas ielā, Dolomīta ielā, Emmas ielā, Zandartu ielā, kā arī pašvaldība ir uzsākusi jaunu sociālo dzīvojamo māju kompleksa celtniecību Mežrozīšu ielā. Šajās sociālajās dzīvojamās mājās īrnieki ir maznodrošinātas atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas, maznodrošinātas personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti. Sociālos dzīvokļus ārpus sociālajām mājām izīrē ģimenēm, kurās audzina bērnus ar invaliditāti, kā arī sociālo statusu nosaka tām pašvaldības dzīvojamām telpām, kuru īrnieki kā maznodrošinātas/trūcīgas personas ir izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvojamo telpu. Tāpat pašvaldības mājās ir 78 servisa dzīvokļi, kuri izīrēti personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras pārvietojas riteņkrēslā. Servisa dzīvokļi ir gan pašvaldības īres namos tādos kā Ulbrokas ielā, gan sociālajās mājās.
Sociālo dzīvojamo telpu īrnieki maksā dzīvojamo telpu īres maksas daļu 0,06 euro apmērā par vienu dzīvokļa kopējās platības kvadrātmetru mēnesī kā arī daļu no pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu. Pašvaldība sedz 50% no maksas par sociālo dzīvojamo telpu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem un 25% no maksas par siltumenerģiju sociālo dzīvojamo telpu apsildei (apkurei).
2. Šobrīd spēkā esošie normatīvie tiesību akti neparedz pamatu īres līguma izbeigšanai, ja personas finansiālais stāvoklis uzlabojies. Īres līgumu var izbeigt tikai uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.pantā noteiktajiem pamatiem. Taču pašvaldības pieredze rāda, ka ir ne mazums gadījumu, kad īrnieks pats lūdz izbeigt īres līgumu kā iemeslu minot pārvietošanos uz citu dzīvesvietu. Tāpat iespēju robežās tiek veikts noslēgto īres līgumu monitorings un, konstatējot apstākļus, kas var būt par pamatu īres līguma izbeigšanai ( īres maksas un maksas par pakalpojumiem parādu kontrole, kā arī nelikumīgas apakšīres gadījumu konstatēšana ir deleģēta pārvaldniekam), pašvaldība aicina īrnieku labprātīgi izbeigt īres tiesiskās attiecības. Savukārt sociālo dzīvojamo telpu īres līgumi saskaņā ar likumu tiek slēgti uz sešiem mēnešiem un lielākā daļa īrnieku ir pastāvīgi sociālā dienesta klienti, līdz ar to šo īrnieku kontroles sistēma ir ļoti stingra.
3. Šajā jautājumā iekļautajam apgalvojumam daļēji var piekrist. Pašvaldība regulāri saņem informāciju no iedzīvotājiem par iespējamo nelikumīgo apakšīri. Neviens šāds signāls netiek atstāts bez ievērības. Rīgas pašvaldības policija regulāri, apmēram, 10 – 15 reizes mēnesī saņem lūgumus no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta veikt pārbaudes pašvaldības dzīvojamās telpās, lai konstatētu personas, kuras lieto šīs dzīvojamās telpas bez tiesiska pamata un aicinātu nepiederošās personas atbrīvot pašvaldības īpašumu. Šķērslis šādu nelikumību nekavējošai pārtraukšanai ir šobrīd spēkā esošais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kurā noteiktās garas un smagnējas īrnieka brīdināšanas un īres līguma izbeigšanas procedūras. Nelikumīgu apakšīri tiesas ceļā pierādīt ir ļoti grūti, pašvaldības praksē tie ir tikai daži gadījumi. Atbildot uz apgalvojumu, ka mainoties ģimenes sastāvam ar laiku pašvaldības 3 – 4 istabu dzīvokļus turpina lietot tikai 1 – 2 cilvēki, darām zināmu, ka šādiem gadījumiem ir paredzēta dzīvojamo telpu apmaiņa. Piemēram 2017.gadā pašvaldība kā dzīvojamo telpu īpašnieks deva atļauju 19 dzīvojamo telpu apmaiņas variantiem. Pašvaldība piedāvā apmaiņu arī kā palīdzības veidu – ja īrnieks vēlas pāriet no lielākas dzīvojamās telpas uz mazāku (pēc istabu skaita). Šķērslis ātrākai šādas palīdzības sniegšanai šobrīd ir nepietiekošais pašvaldības rīcībā esošais atbilstošs dzīvojamais fonds.
Kopumā visas minētās problēmas var palīdzēt atrisināt jauns īres likums. Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros, arī Rīgas pašvaldības deleģēti pārstāvji piedalījās jaunā īres likuma projekta izstrādāšanā. Likuma projektā ir iekļauti vairāki pašvaldības priekšlikumi, kas palīdzēs sakārtot ne tikai īres tirgu vispār, bet ļaus pašvaldībai labāk pārvaldīt palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā paredzēto dzīvojamo fondu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Drošības kods *

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.