Par aktuālo Rīgā (21.12.)

Par aktuālo Rīgā (21.12.)

02.01.2018

Uzdod savu jautājumu šeit

#2061 Teodors 2017-11-09 11:41:45
Interesē posms par bijušo Sporta pili K.Barona ielā, kur starp auto stāvvietām ir izveidotas iedobes. Cik saprotams, sākumā kokiem, bet pēc tam tie tika aizstāti ar krūmiem. Regulāri viss tiek izbraukāts, jo jau pašā sākumā bija redzams vai nu stāvvietas, vai nu krūmi, jo abi kopā šajā posmā funkcionēt nevar. Rīgas Domes satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola LTV solīja risināt šo jautājumu un visu vainu noveļ tikai un vienīgi uz autovadītājiem. Vai tiešām nepietiek drosmes atbildību uzņemties uz sevi, atzīstot kļūdu? Par kādiem līdzekļiem tiks veikta rekonstrukcija, kāpēc ir jātērē pilsētas budžets uz arhitektu un projekta apstiprinātāju nemākulības rēķina?

Ņemot vērā, ka Krišjāņa Barona iela joprojām nav nodota ekspluatācijā, Rīgas domes Satiksmes departaments nevar veikt projekta dokumentācijā paredzēto risinājumu maiņu. Pēc Krišjāņa Barona ielas nodošanas ekspluatācijā, Rīgas domes Satiksmes departaments plāno izvērtēt un veikt pasākumus situācijas novēršanai.

 

#2060 Arnis 2017-11-09 09:00:08
2015. gadā uzvirmoja cilvēku emocijas par jauno Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietu izvietošanu. Rīgas satiksmes amatpersonas teica, ka tās neesot izmaksājušas no viņu kabatas ne centa. Tāpat tika runāts, ka šīs nojumes lieliski iederēšoties pilsētas vidē un visur būšot vienādas. Nav īsti skaidrs, pēc kādiem principiem tad tika izvēlētas pieturas, kur tās izvietot, jo joprojām vēl daudzās vietās Rīgā var atrast dažādu modeļu pieturu nojumes vai pat vienkārši soliņus. Šeit neiet runa par pilsētas nomalē esošajām pieturvietām.

2015.gadā savu darbību Latvijā beidza viens no pieturvietu nojumju uzstādītājiem Euroawk, kas demontēja savas pieturvietu nojumes. Jaunā pieturvietu nojumju uzstādīšana tiek realizēta trīs kārtās, šobrīd ir noslēgusies pirmā kārta, kuras laikā ir uzliktas vairāk nekā 300 nojumes. Tagad ir sācies darbs pie otrās kārtas un tiek apzinātas vietas, kur nojumes tiks izliktas. Arī otrajā kārtā paredzētas aptuveni 300 nojumes. Nojumes uzstādīšana primāri notiek tajās pieturvietās, kas apkalpo lielu pasažieru plūsmu.

 

#2059 Helma 2017-11-08 14:16:01
Regulāri klausoties šo raidījumu no Amerika kunga dzirdami teksti, ka nepietiek naudiņas šim un tam, bet varbūt varētu cilvēkiem izstāstīt par 51 000 piešķiršanu organizācijai “Humora komiteja”, kura turklāt ir reģistrēta viesnīcā, faktiski neesošā adresē. Ar ko īsti nodarbojas šī organizācija, un kāpēc tā ir jāfinansē? Rīgai ir daudz vairāk akūtu problēmu, ko risināt un kam trūkst līdzekļu. Lai šīs komitejas darbs tiek finansēts no privātiem līdzekļiem.

1) Interneta vidē un publiskā telpā noteikti ir izskanējuši ļoti daudz viedokļu par biedrību “Humora komiteja” – kāpēc Rīgas dome to finansē?
Atbildot, jāsāk ar būtiskāko – Rīgas domē ir speciāli izstrādāta programma, kas nosaka, kādā kārtībā tiek piešķirts finansējums sabiedriskajām organizācijām (kultūras, sporta, prāta spēļu, u.c.).
Par konkrēta finansējuma piešķiršanu lemj deputāti Izglītības, kultūras un sporta komitejā (nevis viens deputāts, domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks), attiecīgi pieņemot lēmumu atbalstīt ideju vai nē.
Jāsaprot, ka pamatā ir ideja nevis tas, kur un kad organizācija dibināta.
Es neesmu Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāts, līdz ar to personīgi neesmu lēmis par šī konkrētā finansējuma piešķiršanu, tomēr man nav pamata neuzticēties saviem kolēģiem.

Katru gadu, nepārspīlējot, ir simtiem iesniegumu no dažādām sabiedriskajām organizācijām, ar lūgumu atbalstīt.
Uzsveru, Rīgas dome īpašu uzmanību pievērš skolēnu aktivitātēm, atbalstot piešķirot finansējumu. Saņemt finansējumu no privātajiem ziedotājiem šāda veida organizācijām ir faktiski neiespējami.
2) Pilnīga informācija par biedrību “Humora komiteja”:
Biedrībai „Humora komiteja” 2016. gadā tika piešķirts 51000 eiro, no tiem izmaksāti 23227 eiro. Šogad biedrībai arī bija paredzēts 51000 eiro, no tiem izmaksāti 20400 eiro. Tātad divu gadu laikā biedrība ir saņēmusi 43627 eiro. Nākamā gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums šīs biedrības atbalstam.
Biedrība katru gadu ir iesniegusi finanšu un saturisko atskaiti Rīgas domes noteiktajā kārtībā, atbilstoši noslēgtajam līgumam

Finansējums piešķirts pasākumu ciklu ~ 50 spēļu/turnīru organizēšanai skolēnu komandām, 18 stand-up vakaru rīkošanai, Rīgas jauniešu izlases dalībai starptautiskajā festivālā Tallinā, kā arī vasaras skolu/semināru jauniešiem, kas vēlas nodarboties ar debašu prasmju izkopšanu, organizēšanai. Finansējums piešķirts jauniešu dalībai „Jautro un atjautīgo kluba” Eiropas čempionātā Vācijā, Nīderlandē, Igaunijā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Grieķijā.
Nauda, kas netika izmaksāta nonāk jaunatnes brīvā laika iniciatīvu atbalstam, piemēram – jauniešu brīvā laika aktivitāšu organizēšanai vasaras brīvlaikā, tajā skaitā turnīri, izglītojoši izzinošas spēles pilsētvidē, treniņi utml.
Nākamā gada budžeta prioritātes darbam ar jaunatni ir jaunatnes nevalstisko organizāciju atbalsts konkursu ietvaros, kā arī funkciju deleģēšana Nevalstiskajām organizācijām bērnu un jauniešu brīvā laika aktivitāšu organizēšanai, piemēram, Streetbasket, O Sands, BaMbuss u.c.

Pašvaldība ir atbalstījusi arī citas organizācijas, kuras strādā ar bērniem un jauniešiem, piemēram:
Biedrība “Skeitparku sporta veidu aģentūra” – Monsterparks darbības nodrošināšana un jauniešu brīvā laika aktivitāšu organizēšana –
Biedrība “Intellect” – bērnu un jauniešu intelektuālo spēļu cikla norisei
Biedrība “Streetbasket” – Grīziņkalna skeitparka darbības nodrošināšanai
Biedrība “Mārtiņa Pļaviņa sporta klubs” – bezmaksas pludmales volejbola nodarbību nodrošināšanai jauniešiem vasaras brīvlaikā
2016.gadā biedrībai “Humora komiteja” piešķirtie, bet neizlietotie līdzekļi tika novirzīti (vienreizējie piešķīrumi):
Biedrība “Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija” – nometnes “Baltais Vilks 2017” atbalstam
Biedrība “Jauniešu brīvo interešu biedrība” – projekta “WinterCon III” atbalstam
Biedrība “Anemos Art” – projekta “Jaunatnes organizāciju stratēģiskās plānošanas darbnīcas” atbalstam
Nodibinājums “Palīdzēsim.lv” – projekta “Izglītības iestāžu pedagogu kompetenču pilnveide darbam ar skolēnu pašpārvaldēm” atbalstam.

 

#2058 Žanna Šuķevica 2017-11-07 21:47:43
Sveicināti! Esmu ievērojusi ka Rīgā gadiem daudzu māju sienas, tuneļi, tilti ir apzīmēti ar tā saucamiem grafiti. Kāda ir ēku īpašnieka atbildība par šo ēku netīrīšanu, un vai ir kādas iespējas no pašvaldības puse motivēt / pamudināt ēku īpašniekus sakopt savus īpašumus. Paldies!

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) sniedz skaidrojumu savas kompetences ietvaros.

Juridiskais skaidrojums:
Kārtība, kādā kopjama Rīgas pilsētas pašvaldības teritorija un uzturamas tajā esošas būves noteikta 28.04.2015.noteikumos Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”. Minētie noteikumi nosaka, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošas teritorijas – gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvju, caurteku vai zālienu līdz brauktuves malai-uzturēšanu un kopšanu nodrošina:
1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;

2) būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība, ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, nekustamā īpašuma un tam piegulošas teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;

3) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja. Visām iepriekš minētajām personām jānodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanu tādā vizuālā un tehniskā kārtībā, kas atbilst būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavu, netraucē uztvert kultūrvēsturiskos pieminekļus, neizjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu, kā arī kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā jānodrošina būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju savlaicīga atjaunošana un krāsošana atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai pilsētvides ainavai;

4) dalītā īpašuma gadījumā būves īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums kopt tikai ēkai piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošo teritoriju. Kopt ēkām nepiesaistīto zemesgabala daļu un šim zemesgabalam piegulošo teritoriju ir zemes īpašnieka pienākums.

Atbilstoši Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr.146 13.punktam atbildīgā persona (minēta šo noteikumu 3.punktā, t.i. – nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs, būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja) būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas uztur tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo ainavu, proti:
• 13.10. nepieļauj un likvidē uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, kā arī lietusūdens novadīšanas sistēmā augošus krūmus, kokus, sūnas, vīteņaugus, stiebrzāli vai citus augus;
• 13.11. būvju apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā veic apdares atjaunošanu;
• 13.12. būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma izbalēšanas, nolupšanas, noskalošanas vai arī daļējas neesamības gadījumā veic krāsojuma atjaunošanu.

No minētā secināms, ka grafiti jeb uzraksti un zīmējumi, kas uzkrāsoti (gk. ar aerosola krāsām) uz būves fasādes var būt tikai papildu faktors, kas kalpo par pamatu administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai (tas nozīmē, ka fasādes apdarē, tās krāsojumā jākonstatē kāds no 13.10., 13.11. un 13.12. apakšpunktā noteiktajiem pārkāpumiem).

Savukārt atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.146 12.3.apakšpunktam atbildīgajai personai jānodrošina nekustamajā īpašumā esošo žogu, vārtu un vārtiņu uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, to savlaicīgu krāsošanu (krāsu risinājumam jāiekļaujas apkārt esošajā pilsētvides ainavā), atjaunošanu.

Ja ir konstatēta minēto prasību neievērošana pilsētvides un ainaviski vērtīgas teritorijas uzturēšanas prasībām, neatbilstoša būve var tikt klasificēta kā C kategorijas vidi degradējoša būve, kurai ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā var tikt piemērota nekustamā īpašuma nodokļa likme 3 % apmērā no būves kadastrālās vērtības vai būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības (Rīgas domes 09.06.2015. saistošie noteikumi Nr.148 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 10.punkts). Tāpat par Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.146 prasību neievērošanu var tikt izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods: fiziskām personām – līdz 350 EUR; juridiskajām personām – līdz 1400 EUR.
Ierosināt administratīvā akta, kas uzliek adresātam par pienākumu izpildīt noteiktu darbību, izdošanu un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas un Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas. Ja būves apzīmēšana nav saskaņota, persona, kas to izdarījusi, saucama pie administratīvās atbildības. Piemērojamā naudas soda apmērs šajā gadījumā var būt līdz 142 EUR. Būves īpašnieks likumā paredzētajā kārtībā var prasīt no vainīgās personas arī kaitējuma atlīdzināšanu, bet, ja kaitējuma apmērs ir liels, pastāv iespēja, ka Valsts policija uzsāk kriminālprocesu par tīšu mantas bojāšanu. (Taču tas nenozīmē, ka policija uzreiz steigs kādu sodīt – ja tiks saņemtas sūdzības, tad drīzāk sākumā tiks veiktas preventīvas pārrunas un visbiežāk šo pārrunu ceļā ar attiecīgās būves īpašnieku tiks panākta vienošanās kādā termiņā viņš būvi savedīs kārtībā.)

Teorētiski ēkas (būves) īpašnieku var saukt pie atbildības par to, ka fasāde nav kārtībā, taču praksē policija noteikti pret šādiem būvju īpašniekiem nevērsīsies bargi, jo visbiežāk situācijas būs radusies ne viņu vainas dēļ. Šo normatīvo aktu mērķis ir drīzāk nevis sodīt, bet gan panākt, lai būve tiek savesta kārtībā. Līdzīgi ir ar nesakoptām teritorijām – reizēm to īpašnieki nav vainojami pie tā, ka tur sveši cilvēki sākuši mest atkritumus, tomēr viņi par savu teritoriju ir atbildīgi, tādēļ teritorija ir jākopj. Tomēr vienlaikus noteikumos tiek paredzēta iespēja piemērot sodu, ja redzama ļaunprātība.

Par tiltiem un tuneļiem – veicot tiltu, tuneļu remontdarbus, vienmēr virsmas (sienas, griesti) tiek noklāti ar antigrafiti pārklājumu, jo tas atvieglo ķēpājumu notīrīšanu. Lai arī tīrīšanas darbi tiek veikti regulāri, arī vandāļi viesojas regulāri un sienas atkārtoti apķēpā.
Vienlaicīgi atzīmējams, ka, ja vizuālais attēlojums uz dzīvojamām mājām un sabiedriskām ēkām, saimnieciskām celtnēm žogiem, citām būvēm un arhitektoniskiem elementiem ir saskaņots ar Rīgas pilsētas būvvaldi un būves īpašnieku, atbildība par zīmējumu izvietošanu pilsētvidē neiestājas. Piemēram, Rīgas brīvostas žoga apgleznošana Eksporta ielā tika saskaņota un bērniem ļāva to apgleznot. Saskaņoti ir arī “Zelta zivtiņas” projekta ietvaros veiktie gleznojumi gājēju tunelī 13.janvāra ielā.

 

#2057 Ance 2017-11-07 09:18:06
Kartupeļu iela ieaugusi kokos, kas ir labi – gaiss, zaļums, košums. Tomēr diennakts tumšajā laikā absolūti nepieņemami – ielai ir apgaismojums, bet apgaismes stabi ieauguši kokos. Pēc dažādām vētrām un vēja brāzmām koku zari aplūzuši un karājas starp lapotni un ietvi. Vasarā pilnīgi nelietderīgi iztērēti elektro resursi, ziemā caur zariem gaisma netiek cauri. Gājēju ietve ir pilnīgā tumsā, turklāt izdrupusi un izlūzusi. Gājēji, lai pārvietotos labprātāk izvēlas ielu. Runa ir par ielas posmu no Graudu līdz Tumes ielai. Zaļā rota pilsētā ir skaista, ja tā ir sakopta. Kamēr vēl laiks līdz putnu ligzdošanas sezonas sākumam, varbūt ir iespēja sakopt liepas ielas malā. Tā kā pēdējos gados Graudu ielā ir pieaugusi auto aktivitāte (Graudu ielas remonts, Dienvidu tilta atklāšana), tad šajā krustojumā šķērsot brauktuvi ir neiespējamā misija. Ko darīt, ja bērnu ceļš uz 47. vidusskolu ir pa Kartupeļu ielu?

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciāliste 23.09.2017. ir apsekojusi apstādījumus Rīgā, Kartupeļu ielas teritorijā un paredzējusi 36 kokiem vainagu pacelšanu, no kuriem desmit kokiem ir nepieciešama pilna vainaga kopšana. Koku vainagu zari traucē gājēju, velobraucēju un autotransporta kustībai. Informējam, ka koku kopšana Rīgas pilsētas ielu apstādījumos tiek veikta pašvaldības budžeta programmas “Pilsētas apstādījumu uzturēšana” ietvaros. Noslēgtā līguma ietvaros “Par koku vainagu kopšanu ielu un pašvaldības izglītības iestāžu apstādījumos” darbus ir paredzēts izpildīt līdz 2018. gada 7.maijam.
Jautājumā par gājēju pāreju, Rīgas domes Satiksmes departaments (turpmāk – Departaments) norāda, ka gājēju pārejas tiek ierīkotas saskaņā ar Latvijas valsts standartā 190-10 “Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi” (turpmāk – LVS 190-10) noteiktajām prasībām. Šis standarts ir iekļauts 2015.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” kā obligāta prasība gājēju pāreju ierīkošanai. LVS 190-10 nosaka, ka neregulējama gājēju pāreja tiek paredzēta tikai pie noteiktas gājēju un transportlīdzekļu satiksmes plūsmas intensitātes, kā arī tās nedrīkst ierīkot vietās, kur netiek nodrošināta savlaicīga gājēju un transportlīdzekļu savstarpējā redzamība.
Departaments veiks situācijas izpēti un satiksmes intensitāšu skaitīšanu Graudu ielas un Kartupeļu ielas krustojumā, un, ja visi LVS 190-10 nosacījumi izpildīsies, gājēju pārejas ierīkošana minētajā krustojumā tiks iekļauta Departamenta darbu plānā, kas tiek realizēts prioritārā secībā piešķirtā finansējuma ietvaros, ja nerodas tehniska rakstura šķēršļi.

 

#2056 Gvido 2017-11-06 09:55:44
Uz rekonstruētās K.Barona ielas tika ieklāts segums, kas it kā domāts neredzīgo cilvēku pārvietošanās vadlīnijām. Pašu neredzīgo viedoklis nemaz neesot uzklausīts. Bruģis, kas izmantots vadlīnijām tiek izmantots arī dekoratīviem nolūkiem. Kurš ir atbildīgs par šo absurdo situāciju?

Rīgas domes Satiksmes departaments norāda, ka šķeltas formas granīta bruģis netiek izmantos, kā dekoratīvs segums. 2017.gadā veicot ietvju seguma atjaunošanas darbus tika pielietoti “bez barjeru” vides pieejamības risinājumi, attiecīgi vides pieejamības nodrošināšanai tika izveidotas divas ietves daļas – līdzena seguma (no šķēršļiem brīvo gājēju zona) un drošības joslas – gar brauktuvi, ēku fasādēm, pagraba lūkām un dažādiem šķēršļiem.

 

#2055 Mārtiņš 2017-11-05 13:22:50
Labdien! Pagājušajā vasarā presē parādījās informācija, ka bijušā Preses nama teritorijai uzradies jauns īpašnieks, kurš gatavojas teritoriju attīstīt kā modernu Ķīpsalas centru. Jautājums – kāda veida būves plānotas (biroju, dzīvojamās, kultūras) un, kad varētu sākties to celtniecība un, kāds būs risinājums satiksmes intensitātes samazināšanai? Paldies par atbildi!

Uz šo brīdi Rīgas pilsētas Būvvaldē nav saņemts neviens iesniegums (būvniecības iecere) par iespējamu bijušā Preses nama teritorijas attīstību.
Konkrēti satiksmes organizācijas risinājumi tiks izskatīti izsniedzot tehniskos noteikumus un projektēšanas gaitā, ņemot vērā plānoto apbūvi.

Teritorijas izmantošanas/apbūves iespējas
Preses Nams atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, centru apbūves teritorijā JC, kur atļautā izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta teritorijas izmantošana ražošanas funkcijām.
Centru apbūves teritorijā atļauta šādu būvju būvniecība un izmantošana:
1. komerciāla rakstura objekts;
2. izglītības iestāde;
3. sabiedriska iestāde;
4. kultūras iestāde;
5. zinātnes iestāde;
6. ārstniecības iestāde;
7. sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestāde;
8. daudzdzīvokļu nams;
9. sporta būve;
10. tirdzniecības un pakalpojumu objekts;
11. prāmju terminālis un kruīza kuģu terminālis.
Centru apbūves teritorijā, kurā ir vēsturiski izveidojusies ražošanas funkcija vai infrastruktūra, kas ir piemērota ražošanas funkcijai, atļauta būvju izmantošana ražošanas vajadzībām (vieglās ražošanas un vispārīgās ražošanas uzņēmums), bet jauna būvniecība vai rekonstrukcija, kuras rezultātā esošo būvju kopējā platība tiek palielināta vairāk kā par 30%, atļauta, ja ir veikta paredzētās būves publiskā apspriešana un ietekmes uz kultūrvēsturisko vidi novērtējums.
Preses Nams atrodas uz vairākiem zemesgabaliem, kur katram ir atšķirīgs pieļaujamais stāvu skaits, sākot no 3 brīvstāvošiem stāviem līdz 22 stāviem. Minimālā apbūves intensitāte 200%, zemesgabala minimālā brīvā teritorijā 15% līdz 6 stāvu apbūvē; 10% 7–12 stāvu apbūve; 8% 13–24 stāvu apbūvē. Ja kāds vēlētos esošo būvi nojaukt, tad jaunas būvniecības gadījumā būtu jāievēro šie apbūves rādītāji.

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes