Par aktuālo Rīgā (14.12.)

Par aktuālo Rīgā (14.12.)

Uzdod savu jautājumu šeit

#2054 Valters 2017-11-05 09:57:42
Sveiki, šoreiz jautājums par Brīvības ielas dublieri – kā ir ar to projektu viņš vēl turpinās, vai naudas šobrīd nav? Kad viņu sāks taisīt ? Un lūdzu sīkāk, vai variet pastāstīt, kuras vietas Jugla skars šis saucamais Brīvības ielas dublieris?

(Brīvības ielas dublieris ir Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms – automaģistrāle, plānots, ka sāksies no autoceļa A2 ievada Rīgā un tiks izbūvēts līdz Vairoga ielai.)
Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1. posmam šobrīd ir izstrādāts būvprojekts, 2., 3., 4. posmam – izstrādāti skiču projekti. Ņemot vērā projekta pirmā posma izbūves izmaksas (278 000 000 euro) un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) plānošanas perioda 2014.-2020.gada darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa pasākuma 6.1.4.1. “Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā” finansējuma apjomu no Kohēzijas fonda, kas veido vien 46 000 000 euro, – ekonomiski pamatotāk bija šobrīd neturpināt projekta tālāku realizāciju un finansējumu novirzīt citu, ne tik finansiāli apjomīgu, projektu realizēšanai.
Darbs pie projekta tālākas izstrādes varētu turpināties nākamajā ES fondu plānošanas periodā, kas sāksies 2021. gadā.
Ņemot vērā to, ka projekta realizācijai šobrīd nav finansējuma, projekts ir iekļauts ilgtermiņa perspektīvā īstenojamo projektu sarakstā.

 

#2053 Krista 2017-11-05 09:49:22
Labvakar! Jautājums par sabiedrisko transportu. Vai nav tā, ka vajadzētu pa jaunu tā teikt no 0 pārskatīt VISUS sabiedriskā transporta maršrutus, jo cik saprotu lielākā daļa maršruti vēl ir tādi, kas saglabājušies no padomju laikiem, bet šobrīd ir daudz jaunas ielas un daudz iestādes uz jaunajām ielām, kur sabiedriskais transports nemaz nebrauc. Un arī, piemēram, 3.tramvajs brīvdienās vispār nebrauc, lai gan brīvdienās, kad daudziem ir brīvs, varētu braukt ciemos pie radiem un draugiem. Tā kā es domāju būtu jāpārskata visi maršruti.

Ja detalizētāki aplūkojam Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un Rīgas pilsētas ielu tīklu, var secināt, ka, jau šobrīd, sabiedriskais transports aptver praktiski visu Rīgas pilsētas teritoriju un ir ērtā sasniedzamības rādiusā dzīvojamo ēku apbūvei, nozīmīgiem infrastruktūras objektiem, kā piemēram, skolas, medicīnas iestādes, industriālie objekti, sporta u.c. Sabiedriskais transports jau šobrīd kursē pa lielāko daļu no ielām kur tehniski ir iespējams organizēt tā kustību. Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā pēdējos gados ir veiktas vairākas izmaiņas, kas nodrošina jaunus savienojumus starp apkaimēm un uzlabo sabiedriskā transporta sasniedzamību, tāpēc nevaram pilnībā piekrist apgalvojumam, ka nav veiktas izmaiņas maršrutu tīklā.

Šeit norādītas būtiskākās izmaiņas maršrutu tīklā pēdējo 5-6 gadu laikā, bet tāpat ievērojamas izmaiņas tika veiktas arī ilgākā laika periodā:
2017.gada 5.jūnijā atklāts 1.tramvaja maršruts Imanta – Jugla, pagarināts 11. tramvaja maršruts līdz Ausekļu ielai.
2016.gada 1.novembrī atklāts 58.autobusa maršruts savienojot Vecmīlgrāvi ar Teiku un Purvciemu pa G.Zemgala gatves pārvadu, nodrošinot arī ērtas iespējas pārsēsties tālāk uz citiem maršrutiem;
2016.gada 1.jūlijā atklāts 60.autobusa maršruts savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu pa Dienvidu tiltu, tāpat nodrošinot ērtas iespējas pārsēsties tālāk uz citiem maršrutiem;
2014.gadā atklāts 57.autobusa maršruts uz Ķīpsalu;
2014.gadā atklāts 56.autobusa maršruts – Daugavgrīva – Ziepniekkalns, tāpat savienojot arī citas apkaimes;
2014.gadā mainīts 4z.autobusa maršruts, uzlabojot savienojumu starp Imantu un Zolitūdi;
2013.gadā mainīts 24.autobusa maršruts nodrošinot sabiedriskā transporta kustību Skanstes ielā;
2013.gadā pagarināts 27.trolejbusa maršruts līdz Ziepniekkalna dispečer punktam;
2012.gadā mainīts 30.autobusa maršruts novirzot to pa Vanšu tiltu un savienojot Daugavgrīvu un Bolderāju ar Vanšu tilta apkārtni;
2011.gadā izveidots 12.trolejbusa maršruts savienojot Šmerli ar Āgenskalna priedēm.

Tāpat jānorāda, ka, lai arī maršrutu tīkls ir veidojies vēsturiski, tajā ir veiktas būtiskas izmaiņas.
Saprotams, ka pasažieriem visērtāk būtu ar vienu transporta veidu nokļūt no vēlamā sākumpunkta līdz galapunktam, bet katram pasažierim ir jāapzinās, ka Rīgā ir 58 apkaimes, bet dažādi iedzīvotāju interešu objekti (skolas, slimnīcas, sporta infrastruktūras objekti, utmldz.) vēl ievērojami vairāk, un tiešo savienojumu starp visām apkaimēm un iedzīvotāju interešu objektiem nodrošināt nav iespējams. Tādēļ maršrutu tīklam un maršrutiem ir jābūt piemērotam pēc iespējas lielākam skaitam pasažieru un jānodrošina ērtas pārsēšanās iespējas. Vēlamies uzvērt, ka kopš 2016.gada 1.jūlija ir ieviesta laika biļete, kas ļauj 60 minūšu laikā pārsēsties starp maršrutiem neierobežotā daudzumā, tādejādi neradot papildus izmaksas rīdziniekiem.
3.tramvaju maršruts kursē tikai darba dienās, kad pasažieru plūsma ir vislielākā, bet brīvdienās aicinām veikt pārsēšanos no 7.tramvaja maršruta uz 1.tramvaja maršrutu pilsētas centrā.

 

#2052 Artūrs Cīrulis 2017-11-02 17:21:14
Labdien! Kad tiks sakārtota piestātne kruīzu kuģiem un terminālis Tallink prāmjiem Rīga-Stokholma? Un kad uz pasažieru ostu beidzot būs satiksme kā pie normāliem cilvēkiem? Un vai tik grūti Rīgas pasažieru ostā ielaist 2.autobusu pa Eksporta un Rūpniecības ielu? Un kad beidzot būs prāmis uz Helsinkiem un Dāniju?
Atbildēts pie #2031 jautājuma.

 

#2051 Valters 2017-11-02 09:32:44
Labvakar.. Šoreiz jautājums un pat ideja par māju sienām… Interesanti, vai kāds arhitekts, vai arī kāds no Rīgas domes ir iedomājies, ka māju sienas varētu veidot tā kā no tāfeles materiāla? Rezultātā, ja kāds vandālists – nu tie kas kaut ko raksta uz ēkām vai kaut ko nesankcionēti zīmē, tad sētnieks varētu viegli to nodzēst…. un vienmēr būtu kārtīga vide… Vai šāda doma nekad nav apskatīta jeb arī tāda veida projekti par dārgu izmaksātu?

Ēku sienu celtniecības materiālus izvēlas pats ēkas būvnieks vai pasūtītājs, ja to īpaši neierobežo pilsētas apbūves noteikumos noteiktās prasības attiecība uz ēkas fasādes materiālu izmantošanu konkrētajā apbūves zonā. Apdares materiālu izmantošanā svarīgi ir ievērot arhitektonisko principu vides kontekstā. Tas nozīmē, ka apdares materiāliem un arī krāsojumam ir jābūt iederīgam, izvērtējot to, kā ir būvētas apkārt esošās ēkas. Īpaši tas attiecas pilsētas vēsturisko teritoriju. Rīgas pilsētas būvvalde katru gadījumu vērtē individuāli.
Pašvaldība nav tiesīga uzlikt par pienākumu ēkas īpašniekam fasādi veidot no tāfeles vai kāda cita tam līdzīga materiāla, taču ēkas īpašnieks ir atbildīgs par sava īpašuma uzturēšanu, un gadījumā, ja tas ir cietis no vandālisma, grafiti zīmējumiem u.tml. ēkas īpašniekam fasāde ir jāsaved kārtībā. Mūsdienās, lai cīnītos pret grafiti zīmējumiem, arvien biežāk ēku īpašnieki izmanto virsmas aizsardzības pārklājumu, kas atvieglo virsmas attīrīšanu no dažādiem nevēlamiem zīmējumiem.

Ja dzīvojamās mājas fasāde ir būtiski nokalpojusi (plaisas, izdrupumi u.tml.) vai arī fasādes virsmu klāj lielu laukumu aizsedzoši grafiti zīmējumi, tad šādu fasādi finansiāli izdevīgāk ir pārkrāsot (fasādes profesionālā tīrīšana izmaksās ievērojami dārgāk).
Jaunceltņu, renovēto/atjaunoto ēku fasāžu attīrīšanai no grafiti ieteicams izmantot specializētos ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus (piemēram, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks tos izmanto fasāžu /durvju /kāpņu telpu sienu attīrīšanai). Cits risinājums ēku fasāžu attīrīšanai no grafiti ir sodas vai smilšu strūklas. Vien piebilstams, ka minētās tehnoloģijas (virsmu attīrīšana ķīmiski, ar sodas vai smilšu strūklu) ir dārgas – lielu laukumu attīrīšana izmaksās dārgāk nekā virsmas pilnīga pārkrāsošana.

 

#2050 Andris 2017-11-01 19:40:25
Pēc Eurostat datiem Rīga ieņem dalītu otro vietu ar 68 % (1.vietā ir Nikosija ar 91%) rādītājā cik cilvēki dodas uz darbu ar auto. Kādus efektīvus līdzekļus paredzēts lietot, lai samazinātu šo procentu? Piekritīsiet, ka ieradumam ir liels spēks. Vēl jo vairāk tiek slēgta lielākā nelegālā park&ride stāvvieta pie Alfas. Vai pilsētas centrs nekļūs vēl pieblīvētāks ar auto? Nav arī redzēts, ka Rīgas pilsētas vadība ar savu personīgo piemēru rādītu, ka iespējams uz darbu nedoties arī ar auto. Tieši piemēri ir tie, kas cilvēkus aizrauj.

Pilsētas centrā katru gadu tiek ievērojami samazināts autostāvvietu skaits ielu malās, kā arī katru gadu tiek ieviestas arvien jaunas maksas stāvvietas. Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu mērķis ir optimizēt satiksmes organizāciju (īpaši ielās ar intensīvo sabiedriskā transporta satiksmi), sakārtot vieglo transportlīdzekļu plūsmu un organizēt to novietošanu, lai visi rīdzinieki un Rīgas viesi varētu piebraukt tuvāk interesējošiem objektiem un novietot savas automašīnas speciāli tam paredzētajās vietās. Veikt paredzētās darbības un doties prom, nevis novietot automašīnas ilgstošai stāvēšanai. Tādejādi ar cenām tiek realizēts šis mērķi. Tāpat tiek strādāts pie sabiedriskā transporta tīkla pilnveidošanas, lai padarītu pievilcīgāku un ērtāku pārvietošanos ar sabiedrisko transportu. Tiek apvienotu un/vai pagarināti maršruti, lai pasažieri galamērķī varētu nokļūt nemainot transporta veidus. Tāpat nemitīgi tiek atjaunots sabiedriskā transporta parks, iepērkot jaunus un modernus tramvajus, trolejbusus un autobusus. Tāpat, lai pilsētas centrā nokļūtu pēc iespējas mazāk tranzīta transportlīdzekļu, tuvāko gadu laikā tiks izbūvēts iztrūkstošais Austrumu maģistrāles posms, Dienvidu tilta 4.kārta un Skultes pārvads, kas novadīs tranzīta satiksmi un samazinās transportlīdzekļu skaitu pilsētas centrā.
Sagatavojot jaunā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, Funkcionālā zonējuma kartē ir rezervētas teritorijas, kas paredzētas stāvparku izvietošanai. Pašlaik ir noslēdzies plānošanas un izpētes process šīs sistēmas īstenošanā, un tagad atbilstoši pieejamajam finansējuma apjomam varētu uzsākt projektu realizāciju.
Indikatīvi pirmais stāvparks Rīgā tiek plānots Torņkalna multimodālā mezgla projekta ietvaros. Nākotnē paredzēts uzrunāt lielveikalu attīstītājus, lai izveidotu sadarbību sistēmas novieto un brauc ieviešanā. Tāpat Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sniedzot atzinumus par Rīgas reģionā esošo pašvaldību plānošanas dokumentiem norāda uz stāvparku nepieciešamību pie šo pašvaldību dzelzceļa stacijām.
Rīgas ilgtspējīgas attīstības Stratēģijā līdz 2030 gadam ir noteikts, ka “Mobilitātes princips pilsētas kodolā paredz to, ka pilsētas kodola robežās pārvietoties ar kājām vai kombinēt gājēju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, vai braukt ar velosipēdu ir ievērojami ātrāk un ērtāk, nekā pārvietoties ar privāto autotransportu.” un “Rīgas centrālajā daļā pēc iespējas jāierobežo autotransporta novietošana un satiksme, dodot priekšroku velosipēdiem un tramvajiem.” Tāpat plānoti kravas auto ierobežojumi pilsētas vēsturiskajā centrā. Ņemot vērā stratēģijas uzdevumus un plānus, aktivitātes tās ieceru īstenošanai tiks ieviestas secīgi.

 

#2049 Gregors 2017-11-01 17:33:56
Kurš ir atbildīgs par ēku lietus ūdeņu notekcauruļu uzturēšanu kārtībā? Bērzaunes ielā 1, bijušai VEF ēkai, lietus laikā veidojas ūdenskritumam līdzīga parādība. Ņemot vērā, ka Bērzaunes ielas sākuma posma gājēju ietves remontu nav redzējusi kopš tās izveidošanas un visticamāk neredzēs tikpat ilgi, tur veidojas milzīgas peļķes, kuras ņemot vērā ūdenskritumu pie ēkas var šķērsot vienīgi brienot pa zaļās zonas dubļiem. Vai nu nonāc zem pamatīgas dušas, brien pa peļķēm vai dubļiem vai sēdi mājās.

1) Par lietus ūdens notekcauruļu uzturēšanu ir atbildīgs ēkas īpašnieks/apsaimniekotājs. Bērzaunes iela 1, bijušā VEF ēka, pieder privātpersonai.
2) Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki apsekos ietvi Bērzaunes ielā 1 un nepieciešamības gadījumā ieplānos remontdarbus.

 

#2048 Ingars Gulbis 2017-11-01 13:54:02
Zemes ielā 9a atrodas firma Working clothes. Ēkā ir uztaisīts caurums, pa kuru uz ietvi regulāri izdalās tvaikam līdzīgi dūmi vai tml., (ejot garām pūš tieši sejā). Kā arī vēlos vakaros ēka tiek kurināta ar kodīgu kurināmo. Piemēram, vakar 31.10. ap plkst. 24.00 daudzstāvu dzīvojamo māju rajons bija stipri piedūmots. Vai tādas darbības ir pieļaujamas daudzstāvu dzīvojamo māju?

Rīgas pilsētā nav aizliegts neviens kurināmā veids, bet kurināmā izmantošanu Rīgā ierobežo Rīgas domes 2015.gada 22.septembra saistošie noteikumi Nr.167 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli”. Atbilstoši tiem Rīgas pilsētas administratīvā teritorija tiek sadalīta 3 gaisa piesārņojuma teritoriālajās zonās, balstoties uz slāpekļa dioksīda (NO2) un daļiņu PM10 (Cietās daļiņas (PM10 un PM2.5) ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma veidiem Latvijā. Daļiņas PM10 ir īpaši smalkas daļiņas, vairāk kārt smalkākas par putekļu daļiņām. Tās rodas dažādu procesu rezultātā.) gada vidējām koncentrācijām apkārtējā gaisā.
Ēka Zemes ielā 9A atrodas II gaisa piesārņojuma teritoriālajā zonā, kurā nav noteikti ierobežojumi siltumapgādes veida izvēlei.
Konkrētu stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītā piesārņojuma kontrole ietilpst Valsts vides dienesta kompetencē.

Leave a Reply

Drošības kods *

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.

Top