Par aktuālo Rīgā (02.11.)

Par aktuālo Rīgā (02.11.)

03.11.2017

Uzdod savu jautājumu šeit

#2008 Zigmārs Andersons 2017-09-26 18:30:05
Jauki kā Lucavsala pēdējos gados ir attīstījusies. Tomēr, lai nokļūtu līdz atpūtas parkam vai krastmalas celiņam, no K SENUKAI veikala aptuveni 300 metri ir nereālas kvalitātes grants ceļš. Tas pat nav grēderēts. Kad un vai pašvaldība lūdzu varētu sakārtot Lucavsalas ielas asfaltu, vismaz tos pirmos 300m? Dome taču šo rajonu pozicionē kā nākamo atpūtas zonu, taču līdz tai tikt maigi sakot ir apgrūtinoši.

13.10.2017. atbildīgais būvuzņēmējs saņēma būvatļauju, lai veiktu Lucavsalas ielas izbūvi. Būvdarbi tiks uzsākti oktobra beigās un noslēgsies līdz ar nākamā gada vasaras sezonu.

 

#2007 Zaļais 2017-09-26 16:09:56
Labdien! Kā un kad notiks Grostonas, Skanstes, Hanzas, Zirņu ielu uzlabošana?

No jautājuma saprotams, ka iedzīvotājs, ir domājis kopējā minēto ielu kvartālu attīstību.
Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma ietvaros ir izstrādāta “Hanzas – Skanstes – Zirņu ielu un atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas apstādījumu veidošanas un vides dizaina koncepcija (vadlīnijas)”. Šajā koncepcijā ir piedāvāti vienoti publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiālie risinājumi, t.sk. ielu apstādījumu joslās (t.sk. Skanstes, Grostonas un Vesetas ielās), lai būtiski uzlabotu ainaviskās un vides kvalitātes šajā apkaimē, kuras attīstība ir prioritāra saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Vienotā projektā ir jāiekļauj arī apstādījumu veidošana ielas sarkano līniju robežās.

Skanstes ielas un Zirņu ielas pārbūve ir cieši saistīta ar plānoto jaunās Skanstes tramvaja līnijas izbūvi. Papildus iepriekš minētajam šogad Skanstes ielā tika veikts seguma remonts. Savukārt Grostonas ielā ir paredzēts veikt seguma atjaunošanu jau 2018.gadā paredzot arī satiksmes drošības uzlabojumus.

Pilsētas attīstības departaments izstrādā projektu “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta”. Tā ietvaros paredzēts izbūvēt jaunus ielu posmus (Lapeņu iela, Jāņa Dikmaņa iela, Jāņa Krūmiņa iela, Jāņa Daliņa iela) ar visām nepieciešamajām inženierkomunikācijām, kā arī rekonstruēt esošo Lapeņu ielas posmu.

1. Kā jau minēts iepriekš, Skanstes ielas rekonstrukcija un apstādījumu veidošana ir cieši saistīta ar plānoto jaunās Skanstes tramvaja līnijas izbūvi, kas būtiski izmainīs ielas šķērsprofilu – tramvaja līnija paredzēta ielas vidū un līdz ar to visa iela būs jāpārbūvē. Skanstes apkaimes esošo ielu rekonstrukcija un jauno ielu izbūve tiks veikta pakāpeniski saskaņā ar lokālplānojumā noteiktām prasībām (skat.3p.). Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma ietvaros ir izstrādāta “Hanzas – Skanstes – Zirņu ielu un atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas apstādījumu veidošanas un vides dizaina koncepcija (vadlīnijas)”. Šajā koncepcijā ir piedāvāti vienoti publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiālie risinājumi, t.sk. ielu apstādījumu joslās (t.sk. Skanstes, Grostonas un Vesetas ielās), lai būtiski uzlabotu ainaviskās un vides kvalitātes šajā apkaimē, kuras attīstība ir prioritāra saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

2. Izstrādes stadijā esošajā Skanstes apkaimes lokālplānojumā ir paredzēts, ka galvenās rekreācijas teritorijas apkaimē būs parki un skvēri, kurus savstarpēji savieno lineārās struktūras (iekškvartālu gājēju ceļi un apstādījumu joslas gar ielām, kā arī apstādījumi ielu sarkano līniju robežās). Parkus un skvērus ierīkos, lai pakāpeniski nodrošinātu optimālu kopējo rekreācijas un ainavisko teritoriju pārklājumu un līdzvērtīgu pieejamību visās apkaimes daļās. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC AZ) teritorijas plānojumā noteikto parku kopējā platība ir 5,2 ha. Tie plānoti t.s. New Hanza City teritorijā un starp Grostonas ielu un Vesetas ielu – t.s. Olimpiskais parks. Lokālplānojuma risinājumi nodrošinās papildus apstādījumu teritoriju (parku, skvēru, publisku dārzu) ierīkošanu atbilstoši jaunās apbūves attīstībai, īpaši apkaimes rietumu un ziemeļu daļā. Bez jau iepriekš minētajiem apkaimē papildus plānoti četri nelieli parki ar dažādām funkcijām. Pēc to izveidošanas parku un skvēru kopējā platība apkaimē būs 14 ha, t.i., apstādījumu teritoriju platība palielināsies gandrīz trīs reizes.

Plānoto parku iecerētās funkcijas un nozīme ir dažāda:
• kvartālā starp Pulkveža Brieža ielu, Sporta ielu, Skanstes ielu un Hanzas ielu parka koncepcija izstrādāta detālplānojuma sastāvā. Tam būs galvenokārt dekoratīva, reprezentatīva nozīme, bet attīstoties dzīvojamai apbūvei, tas pamatā kalpos kā rekreācijas teritorija vietējiem iedzīvotājiem un Laikmetīgā mākslas muzeja apmeklētājiem;
• Olimpiskā parka funkcijas jau ir iezīmējušās un var tikt papildinātas saistībā ar blakusesošajiem sporta objektiem;
• plānotajam Lapeņu ielas parkam ir lokāla nozīme. Tā piemērotākā funkcija varētu būt atpūta bērniem (rotaļu laukumi, sporta iekārtas);
• abpus Zirņu ielas turpinājumam izvietotā parka īpatnība ir atrašanās esošo mazdārziņu vietā. Šajā teritorijā paredzēts ierīkot vairāk nekā hektāru plašu dīķi/rezervuāru lietusūdeņu uzkrāšanai. Šis parks būs daudzveidīgs – apstādījumu veidā un plānojumā to daļēji varēs veidot kā mazdārziņu “parauglaukumu”; vietējie iedzīvotāji varēs atpūsties pie ūdeņiem, bet, ņemot vērā kopējo platību un novietojumu, parks nākotnē būtu izmantojams arī gadatirgiem un kultūras pasākumiem.

3. Attiecībā uz paveikto un tuvākajā nākotnē plānoto – parks starp Grostonas ielu un Vesetas ielu – t.s. Olimpiskais parks – jau ir izveidots, to saskaņā ar attiecīgu līgumu ir izveidojis privātais teritorijas attīstītājs uz pašvaldības zemes. RD Pilsētas attīstības departaments izstrādā projektu “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta”. Tā ietvaros paredzēts izbūvēt jaunus ielu posmus (Lapeņu iela, Jāņa Dikmaņa iela, Jāņa Krūmiņa iela, Jāņa Daliņa iela) ar visām nepieciešamajām inženierkomunikācijām, kā arī rekonstruēt esošo Lapeņu ielas posmu. Paredzēts veikt grunts uzbēršanu un teritorijas labiekārtošanu. Projekta ietvaros pa Lapeņu ielu un jaunveidojamajos parkos paredzēts ierīkot atklātu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu. Ūdens elementi – kanāls un dīķis papildus utilitārām funkcijām padarīs ielas un apkārtējo vidi krāšņākus un daudzveidīgākus. Daļa apkaimes teritorijas pagaidām ir samērā “zaļa”, jo tur vēl ir daudz mazdārziņu, taču tos paredzēts pārveidot visiem pieejamās parku teritorijās. Privātajiem attīstītājiem būs jānodrošina apstādījumu joslu izveidošana gar ielām un kvalitatīvs labiekārtojums ar apstādījumiem savu objektu zemesgabalos.

 

#2006 Valters 2017-09-25 09:15:14
Labvakar! Rīgā ir daudz tie bijušie ūdenstorņi … Vai ir plānots kaut ko ar viņiem iesākt vai tā arī viņi stāvēs nevienam nevajadzīgi?

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2015.gada 17.aprīļa rīkojumu izveidotā darba grupa ir pabeigusi SIA “Rīgas ūdens” ūdenstorņu perspektīvās izmantošanas koncepcijas izstrādi un š.g. 2.oktobrī tā ir iesniegta SIA “Rīgas ūdens” kapitāla daļu turētāja pārstāvim. Ūdenstorņu – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu Alīses ielā 4, Gaujas ielā 21 un Mazā Matīsa ielā 2a (divi torņi) atjaunošanai nepieciešams piesaistīt nozīmīgas privātās investīcijas un koncepcijā secināts, ka optimālākais sadarbības modelis ar privāto partneri ir ilgtermiņa noma, iznomājot visu objektu. Provizoriski pirmā nomas tiesību izsole varētu tikt izsludināta četru mēnešu laikā pēc SIA “Rīgas ūdens” dalībnieku sapulces akcepta saņemšanas. Pamatnoteikums dalībai izsolē būs finanšu līdzekļu pieejamība ūdenstorņu atjaunošanai. Potenciālā nomnieka atlasē tiks vērtēts katra pretendenta biznesa plāns un būtiska nozīme tiks piešķirta tam, cik lielā mērā pretendenta piedāvātā biznesa ideja atbilst ūdenstorņa vēlamajai izmantošanai no sabiedrības interešu viedokļa. Izsoles noteikumos būs noteikti vēlamie ūdenstorņa izmantošanas virzieni prioritārā secībā. Priekšroka iegūt nomas tiesības būs tiem pretendentiem, kuru biznesa plānā norādītā izmantošana atbildīs augstāk vērtētajam izmantošanas veidam.

Par ūdenstorņiem Lēpju ielā 2a un Lubānas ielā 131 koncepcijā secināts, ka tos ir lietderīgi pārdot, organizējot izsoles.

Informācijai par izsludinātajām izsolēm lūdzu sekot līdzi SIA “Rīgas ūdens” mājas lapā : https://www.rigasudens.lv/

 

#2005 Jānis Jānis 2017-09-22 18:30:06
Sveiki! Esmu ievērojis, ka pēdējos gados pilsētā tiek veidotas tā saucamās promenādes. Vai ir kāda vēl projektā, neskaitot Juglas?

Pilsēta plāno labiekārtot arī promenādi Mūkusalas ielā no Salu tilta līdz Akmens tiltam. Šai teritorijai ir veikts metu konkurss, kurā piedāvāti labiekārtojuma risinājumi – t.sk. ir padomāts par zaļo atpūtas zonu ar soliņiem, veloceliņu, skatu laukumiem un pieeju ūdenim. Paredzami, protams, vēl arī projektēšanas darbi, kam secīgi sekos būvniecība.

Projekta apraksts:
Mūkusalas ielas krasta promenādei nepieciešama pilna pārbūve, jo šobrīd tā ir tehniski un morāli novecojusi, kā rezultātā šī pilsētas daļa nespēj pildīt tai paredzētas funkcijas pilsētas iedzīvotāju, viesu un uzņēmēju interesēs. Esošā apkaime uz jaunuzceltās Latvijas Nacionālās bibliotēkas fona, rada kontrastainu apkaimi, kuru ir nepieciešams padarīt patīkamāku, lai šie objekti viens otru papildinātu.

Mūkusalas ielas promenādes labiekārtošanā jau ilgstoši netika veikti ieguldījumi, tādēļ šobrīd teritorija atrodas neapmierinošā stāvoklī. Līdzīgi Daugavas krastmalas posmam no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam (Daugavas labajā krastā), nepieciešams veikt arī upes kreisā krasta sakārtošanu, sākot promenādes pārbūvi gar Mūkusalas ielu (posmā no Salu tilta līdz Akmens tiltam), tādējādi radot patīkamāku apkaimi pie Nacionālās bibliotēkas ēkas, kā arī labiekārtojot abus Daugavas krastus rekreācijas funkcijas veikšanai.
Projekta teritorija ir Mūkusalas ielas krasta promenāde posmā no Akmens tilta līdz Salu tiltam, apmēram 2 km garumā (apmēram 18 ha). Teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonas daļa, kā arī atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.
Mūkusalas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta 1861.gadā ar savu tagadējo nosaukumu. 1950.gadā iela tika pārsaukta par Radiotehnikas ielu, 1954.gadā tai tika pievienota 1861.gadā izveidotā Oskara iela, bet 1990.gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu Mūkusalas iela. Ielas apbūvi galvenokārt veido rūpnieciska rakstura apbūve (ielas garums – 3,4 km).
Mūkusalas ielas promenādes pārbūves gaitā plānota krastmalas, tilta pār Kīleveina grāvi un kāpņu pārbūve, skatu platformu izbūve, plānoti zemūdens darbi krastmalas nostiprināšanai, gājēju ceļu un veloceliņu izbūve, kā arī rekreācijas zonu izveidošana.

Projekta aktivitātes:
• Tehniskās dokumentācijas sagatavošana metu konkursam;
• Metu konkursa īstenošana;
• Tehniskās dokumentācijas izstrāde būvprojektam;
• Būvprojekta izstrāde;
• Sabiedrības līdzdalības pasākumu īstenošana;
• Publicitātes aktivitāšu īstenošana.

Mūkusalas ielas krasta promenādes projektā būvprojekta izstrāde paredzēta līdz 2018. gada beigām.

 

#2004 Dace B. 2017-09-22 16:03:49
Labdien! Interesē lielais skaistais Latvijas karogs AB dambī. Kādu laiku tas bija uzvilkts mastā un skaisti plīvoja. Vakar braucu garām un tā tur nebija. Vai ir kāds konkrēts periods, laiks, kad to uzvelk mastā? Kopumā ideja laba. Kā tā radās? Kādēļ tieši tur tika uzvilkts karogs?

18.oktobrī plkst.10.00 piedaloties biedrības “Latvijas karogs” pārstāvjiem un Rīgas domes vadībai Latvijas karoga masts svinīgā dāvināšanas ceremonijā tika nodots Rīgas pilsētai. Biedrības “Latvijas karogs” interaktīvajā balsojumā ar 3983 balsīm par piemērotāko monumentālā Latvijas karoga izvietošanas vietu Rīgā atzina AB dambi.

2014. gada augustā, ar mērķi stiprināt Latvijas tautas izpratni un lepnumu par tās simboliem, un godināt tuvojošos Latvijas valsts simtgadi, tika dibināta biedrība “Latvijas karogs”. “Latvijas karogs” ir unikāls ilgtermiņa projekts, kas paredz Latvijas nacionālā simbola – Latvijas karoga – monumentālu izvietošanu valstij nozīmīgās un labi pārredzamās vietās Rīgā, reģionu centros un pašvaldībās, tā aizsākot jaunu tradīciju godināt mūsu nacionālos simbolus ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Šodien – vairāk kā trīs gadus pēc darba uzsākšanas – iniciatīva ir guvusi plašu atbalstu Latvijas sabiedrībā. Monumentālie karogi izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos; interesi, projekta īstenošanu un darbu uzsākušas arī Valmieras, Liepājas, Alūksnes, Jūrmalas un Siguldas pašvaldības.
Biedrība “Latvijas karogs” ir īstenojusi monumentālā 20×10 metrus lielā Latvijas karoga un 60 metrus augstā karoga masta izbūvi Rīgā, uz AB dambja. Projekta realizēšana galvaspilsētā tika īstenota, pateicoties privātiem ziedojumiem. Karoga masts, kura svars pārsniedz 14 tonnas ir balstīts uz sešiem 24 metru dziļumā līdz dolomīta slānim ieurbtiem dzelzsbetona pāļiem 75,3 kubikmetru apmērā. Virs pāļiem ir izbūvēts monolīti betonēta dzelzsbetona pamatu režģžogs 47,5 kubikmetru apmērā, kas kalpo par pamatu karoga mastam.

Projekta “Latvijas karogs” vizualizāciju un tehniskā projekta izstrādi veicis SIA “Projektēšanas birojs ARHIS” arhitekta Andra Kronberga virsvadībā. Projekts tika realizēts, pateicoties privātiem ziedojumiem, nepiesaistot valsts un pašvaldības līdzekļus.
Līdz ar karoga masta uzstādīšanu, eksperti veica lielizmēra karoga masta slodžu pārbaudes un mērījumus. Tāpat arī tika veikti teritorijas labiekārtošanas darbi. Eksperti līdz objekta nodošanai ekspluatācijā pārbaudīja karoga pacelšanas mehānismu, tā funkcionalitāti, kā arī karoga ekspluatāciju dažādos laikapstākļos. Tieši tāpēc lielizmēra Latvijas karogs ne vienmēr bija pacelts un periodiski to no 60 metru augstā karoga masta nolaida. Līdz objekta nodošanai ekspluatācijā norisinājās testēšanas darbi. Karogs nodots ekspluatācijā 13.10.2017.

 

#2003 Andrejs 2017-09-21 18:48:05 SD
Sveiki, kad Mežciemā, Druvienas ielas galā pie pieturas Sociālās aprūpes centrs, tiks ierīkota gājēju pāreja? Jau gadiem, no rīta nav iespējams šķērsot droši ielu, lai tiktu uz pieturu centra virzienā!

Informējam, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta darbu plānā ir iekļauta gājēju pārejas projektēšana Malienas ielā pie Celmu ielas. Savukārt, lai uzlabotu situāciju Malienas ielā pie Šmerļa ielas, ir uzsākta projekta dokumentācijas izstrāde ietves izbūvei no sabiedriskā transporta pieturvietas “Sociālās aprūpes centrs “Mežciems”” līdz Sergeja Eizenšteina un Šmerļa ielu krustojumam. Minētā projekta ietvaros tiks izvērtēta iespēja ierīkot gājēju šķērsošanas vietu pie sabiedriskā transporta pieturvietas “Sociālās aprūpes centrs “Mežciems””.

#2002 Youtubes aktīvs skatītājs un Radio SWH klausītājs 2017-09-18 17:06:30
Labvakar. Noskatījos viena Youtubera video un tagad pārkopēšu šeit. Noskatieties un tad atbildiet uz jautājumu saistībā ar video. https://www.youtube.com/watch?v=iUEnA0twC6A
Krievu skolās nemāca latviešu valodu? Ušakovs būs dusmīgs par šo video! CilvēksArKameru Publicēšanas datums: 2017. gada 18. sept. Un tātad ??

Valsts likumdošanā noteikts, ka mazākumtautību skolās mācību process notiek pēc proporcijas 60 : 40, kur 60% mācību saturs un stundas notiek valsts valodā un 40% mācību saturs un mācību priekšmeti tiek mācīti mazākumtautību valodā.

No nākamā gada eksāmeni vidusskolās, bet no 2019./2020. mācību gada – pamatskolās, tajā skaitā arī mazākumtautību skolās būs tikai un vienīgi valsts valodā.

Turklāt jāmin, ka valsts akreditētās augstskolās un koledžās mācības, kā arī pārbaudes darbi un eksāmeni notiek tikai valsts valodā.

Kā pozitīvu piemēru var minēt faktu, ka daudzi no mazākumtautību skolām ar labām un izcilām sekmēm turpina mācības valsts ģimnāzijās, kur mācības notiek valsts valodā, no tā nākas secināt, ka par to, kādā līmenī, un ar kādām sekmēm skolēni apgūst kādu no mācību priekšmetiem ir viņu pašu atbildība vai motivācija.

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes