Par aktuālo Rīgā (08.06.)

Par aktuālo Rīgā (08.06.)

#1939 Andris Veiders  2017-05-22 20:30:23

Kādam velnam mums vajadzīga pašvaldības policija? Ejot gar centrālo staciju viņi demonstratīvi pagriež galvu uz otru pusi no sēdošiem smirdošiem bomžiem, kas traucē autobusa pasažieriem. Pie manas mājas gulēja piedzēris vīrietis, kurš turpat arī palielam nokārtojās izsaucot PP ,man paskaidroja ka viņi ir bezspēcīgi, bet viņi pierunāšot viņu aiziet uz pieturu!!! Vai PP var tikai tvarstīt tantuku par nereģistrētu suni?

Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk- RPP) pamatpienākums ir rūpēties par sabiedrisko kārtību un tās funkcijas ir likumos precīzi noteiktas  (ar minētajiem normatīvajiem aktiem un tajos noteiktajām funkcijām sīkāk iespējams iepazīties – http://rpp.riga.lv/index.php/lv/par-mums/pamatuzdevumi).

Ja, piemēram, Valsts policijas galvenā funkcija ir drošība, proti, noziegumu (zādzību, slepkavību, laupīšanu) izmeklēšana un Ceļu satiksmes drošības uzraudzība, tad RPP darbs ir rūpēties par to, lai mums būtu patīkama apkārtējā vide.

Piemēram, RPP kompetencē ir lūkot, lai uz ielām netiek lietots alkohols, lai suņu īpašnieki aiz saviem mīluļiem savāktu ekskrementus, lai netiek pārkāpti smēķēšanas noteikumi.

Tāpat Rīgas pašvaldības policija strādā ciešā sadarbībā ar sociālajiem dienestiem un bērnu likumpārkāpumu profilakses jomā ar Rīgas Bāriņtiesu.

Papildus šim visam RPP arī uzrauga kārtību ar videonovērošanas kameru palīdzību.

Protams, RPP arī sniedz atbalstu citām tiesībsargājošajām iestādēm Rīgā – Valsts policijai, Drošības policijai. Pagājušajā gadā RPP Valsts policijā nogādāja 2062 personas par dažādiem pārkāpumiem. Tāpat RPP regulāri palīdz notvert personas, kuras ir izsludinātas meklēšanā – pagājušajā gadā notvertas 737 meklēšanā izsludinātas personas.

Rīga ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā un viennozīmīgi par to ir jāpateicas cita starpā arī Rīgas pašvaldības policijai. Pašlaik ir grūti iedomāties, kā Rīga izskatītos, ja tajā nebūtu pašvaldības policijas. Ja nebūtu RPP, tas nozīmētu, ka katru dienu būtu par 30 ekipāžām mazāk, kas patrulētu Rīgas ielās.

 

#1938 Ēriks 2017-05-19 13:34:25
Turpinot tēmu par Vitolda pieminēto rajonu, kādi ir plāni attiecībā uz bijušās pasta ēkas graustu Kungu un 13. janvāra ielas krustojumā?

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma ierakstu īpašuma tiesības uz administratīvām ēkām un garāžu Kungu ielā 33, Rīgā, (turpmāk kopā – Būves) reģistrētas uz SIA “Salvus 3” (turpmāk – Īpašnieks).

Būves  ietilpst  valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kompleksā “Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss” (Rīga, Kungu iela 34; Pasta iela 4; Kalēju iela 78; Kungu iela 33;) ar valsts aizsardzības Nr.6551.

Lai stimulētu Īpašnieku sakārtot Būves atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Rīgas dome 25.11.2014. pieņēma  lēmumu Nr. 1916 „Par nekustamā īpašuma Kungu ielā 33, Rīgā (kadastra Nr. 01000030049), piespiedu sakārtošanu”, kā arī saskaņā ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 15.05.2015. lēmumu Būvēm  tika noteikta klasifikācija – A kategorijas grausti, piemērojot 3% nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Īpašnieks saskaņā ar izstrādātu un saskaņotu projektu veica Būvju konservāciju un saskaņā ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas 19.08.2016. lēmumu Būvēm  tika atcelta klasifikācija – A kategorijas grausti, un 3% nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Uz šodienu Būves ir Rīgas domes Īpašuma departaments uzskaitē kā uzraugāms objekts (D kategorija), kuru vizuālajam stāvoklim jāpievērš paaugstināta uzmanība, veicot regulāras Būvju apsekošanas.

Jautājums par turpmāko rīcību ar Būvēm ir Īpašnieka kompetencē.

 

#1937 Vitolds 2017-05-19 11:45:14
Kalēju un 13. janvāra ielas stūrī, bijušā Mārstaļu bastiona un torņa vietā tiek celta viesnīca. Vai pēc šīs viesnīcas pabeigšanas sabiedrībai būs pieejamas apskatei Rīgas mūra drupas, kas šajā vietā ir saglabājušās?

Pieļaujam, ka jautājuma autors ir kļūdījies ar adresi, jo jautājumā minētais objekts atrodas Minsterejas ielas un 11. janvāra ielas krustojumā. Jaunbūvējamās viesnīcas fasādē pret Trauksmes ielu tiks saglabāts un eksponēts mūra fragments, kas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Pilsētas nocietinājumu mūru un torņu paliekas” (valsts aizsardzības Nr. 6554; datējums 13.-15. gs.) daļa. Objektā tiek veikta arheoloģiskā uzraudzība (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir izsniegusi arheoloģiskās uzraudzības darbu atļaujas arheologiem Mg. Hist. I. Reinfeldei un Mg. Hist. J. Tereško). Būvprojekta sastāvā ir iekļauts arheologu ziņojums par arheoloģiskās uzraudzības darbiem Rīgā, Minsterejas ielā b/n, 11. novembra krastmalā 33, Mārstaļu ielā 32. Saskaņā ar būvprojekta skaidrojošo aprakstu viduslaiku mūra fragmenta restaurācija paredz – esošās mūra daļas konservāciju un maksimālu oriģinālo daļu saglabāšanu (paredzētie darbi: mūra stiprināšana ar saistvielu injekcijām, mūra remonts, hidroizolācija, šuvojuma atjaunošana, iestrāde un tonēšana, dolomīta akmeņu un ķieģeļu zudumu pieveidošana, plaisu aizpildīšana, pieveidojumu un jauno šuvju retuša, akmens protezēšana, mūra virsmu apstrāde ar biocīdu, kas kavē bioloģiskā apauguma atjaunošanos).

 

#1936 Marta 2017-05-18 19:12:59
Nesen pārcēlos ar kopā ar ģimeni uz dzīvi Imantā, kopumā esmu ļoti apmierināta – rajons attīstās, un ir patiešām sakārtots un sakopts. Man bieži nākas šķērsot Anniņmuižas bulvāra un Dammes ielas krustojumu (tur ir 2 neregulējamas pārejas)… un katru reizi ir bailes, īpaši ceļu šķērsojot ar bērnu ratiņiem… Plašās ielas dēļ auto un moto vadītāji ievērojami pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, tamdēļ negribīgi apstājās pie pārejām.. Pietam pats krustojums ir autovadītājiem sarežģīts un bieži rada avārijas situācijas. Lūgums uzlabot satiksmes dalībnieku un gājēju drošību šī krustojuma tuvumā ieviešot ātruma ierobežojumu vai luksoforu. Paldies.


            Rīgas domes Satiksmes departaments pieejamā finansējuma ietvaros un prioritārā secībā veic esošo gājēju pāreju aprīkošanu ar speciālo gājēju pāreju apgaismojumu, kā arī aprīkošanu ar luksoforiem. Šobrīd gājēju pāreju sarakstā, kurām ir plānots veikt uzlabojumus ir jau gandrīz 50 gājēju pārejas. Departamenta speciālisti apsekos jūsu norādītās gājēju pārejas un izskatīs iespēju uzlabot satiksmes drošību.

 

#1935 Helmuts 2017-05-17 11:40:53
Kur konkrēti ir jāvēršas, lai saņemtu konsultāciju par daudzdzīvokļu māju biedrību veidošanu lai iegūtu Rīgas domes līdzfinansējumu remontam? Ko reāli iedzīvotājiem nozīmē dzīvojamās mājas pārņemšana no pašvaldības bilances biedrības bilancē? Kā notiek šī procedūra? Kādi plusi un mīnusi no tā vai māja ir pašvaldības vai biedrības bilancē? Vai pašvaldībai ir kāda atbildība ar māju, ja tā ir pašvaldības bilancē? Vai iedzīvotājiem no tā ir kāds labums?

Konsultācijas par daudzdzīvokļu māju biedrību veidošanu, lai iegūtu Rīgas domes līdzfinansējumu remontam, var saņemt, vēršoties SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kontaktpersona – projektu koordinators M.Dargevičs, tālrunis: 29364966, e-pasts: [email protected]. vai Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes Īres un sociālo dzīvokļu pārvaldīšanas nodaļā:

-         Ēriks Vītols, tālr. 67037221, e-pasts: [email protected]; klātienē: Brīvības 49/53, 512.kab.

-         Inguna Gustsone, tālr. 67012584, e-pasts: [email protected]; klātienē: Brīvības 49/53, 512.kab.

-         Ināra Meldere, tālr. 67026698, e-pasts: [email protected]; klātienē: Brīvības 49/53, 512.kab.

-         Inese Vorkule, tālr. 67037148, e-pasts: [email protected]; klātienē: Brīvības 49/53, 511.kab.

 

Biedrības dibināšana

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma (turpmāk – Likums) 2. pantam Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.

Biedrības dibināšanas procedūra Likumā nav atrunāta. Jebkurš dzīvokļa īpašnieks var aicināt mājas dzīvokļu īpašniekus uz Biedrības dibināšanas sapulci. Vēlams, lai sapulces iniciators būtu cilvēks, kas ir iemantojis cieņu un uzticību starp citiem mājas iedzīvotājiem,- tas tikai veicinās lēmuma pieņemšanas norisi.

Aicināt uz sapulci var personīgi vai izvietojot uzaicinājumus kāpņu telpās redzamās vietās, kā arī ievietojot uzaicinājumus pasta kastītēs. Vēlams uzaicinājumu rakstīt latviešu valodā ar tulkojumu krievu valodā, lai informācija būtu saprotama visiem mājas iedzīvotājiem. Uzaicinājumā norāda sapulces vietu, laiku un sapulces mērķi, kas būtu formulēts 2-3 teikumos, kā arī iniciatoram jānorāda sava kontaktinformācija. Uzaicinājumam ieteicams pievienot Biedrības statūtu projektu.

Atbilstoši Likuma 23.pantā noteiktajam:

(1) Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas;

(2) Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem.

Ieteicams dibināt Biedrību visiem tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas ieradušies uz sapulci, neatkarīgi no klātesošo skaita. Piemēram, ja mājā ir 60 dzīvokļi, bet ieradušies tikai 17, tad sanākušie nodibina Biedrību un ievēl, piemēram, 3 valdes locekļus, kā arī apstiprina statūtus. Kad biedrība reģistrēta, tie dzīvokļu īpašnieki, kas nebija dibinātāji, bet grib būt Biedrības biedri, raksta iesniegumu Biedrības valdei ar lūgumu uzņemt viņus par biedriem. Ieteicams, lai biedrības biedri pārstāvētu vairāk nekā pusi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu (minētajā gadījumā 31).

Statūtos nav nepieciešams aprakstīt mājas pārvaldīšanas nosacījumus, kas reglamentēti normatīvajos aktos, vēlams atrunāt īsus un konkrētus biedru pienākumus un tiesības, valdes tiesības un atbildību. Paraugi atrodami LR Uzņēmuma reģistra mājas lapā (www.ur.gov.lv), arī citu dokumentu veidlapas jāņem no minētās mājas lapas un jāaizpilda.

Biedrības + un  -

Biedrība atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. vai 51.1 pantā noteiktajam pārņem(sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai pieņemot lēmumu aptaujas veidā) dzīvojamāsmājas pārvaldīšanas tiesības. Konsultācijas par dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu ir iespējams saņemt Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, Brīvības ielā 49/53, tālr. 67037221.

Tikai pēc mājas pārņemšanas (parakstot nodošanas-pieņemšanas aktu) Biedrība ir tiesīga dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, pamatojoties uz rakstveidā noslēgto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Biedrības plusi

  1. Dzīvokļu īpašnieki paši pieņem lēmumus par mājas pārvaldīšanas maksu.
  2. Dzīvokļu īpašnieki paši lemj par remontdarbu prioritātēm, par uzkrājumu veidošanu, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju.
  3. Biedrība kontrolē visu remontdarbu veikšanu, pieņem padarītos darbus.
  4. Biedrība dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā slēdz līgumus ar trešajām personām, izvērtējot to izdevīgumu dzīvokļu  īpašniekiem.
  5. Tiek nodrošināta pilnīga finanšu līdzekļu plānošana un kontrole.
  6. Operatīva komunikācija starp Biedrību un dzīvokļu īpašniekiem.

Biedrības mīnusi

  1. Uzsākot mājas pārvaldīšanu, Biedrībai nav finanšu līdzekļu uzkrājuma, kas nepieciešams neparedzētiem izdevumiem, kā arī norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, ja īpašnieki nav laikus norēķinājušies ar Biedrību.
  2. Biedrības valdē ne vienmēr ir profesionāls pārvaldnieks, līdz ar to var būt kļūdas normatīvo aktu piemērošanā utt.

Pārvaldīšanas tiesību pārņemšana

Bilance ir grāmatvedības termins, bet faktiski nepārņem no bilances bilancē, bet gan pārņem pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības, kur nodošanas-pieņemšanas aktā fiksē ēkas kadastrālo vērtību un finansiālo stāvokli (pārvaldīšanas maksājumi, komunālie maksājumi, dzīvokļu īpašnieku parādi) uz nodošanas brīdi utt.

Pašvaldības atbildība ir likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktais dzīvojamo māju pārvaldīšanas un uzturēšanas pienākums, kamēr dzīvokļu īpašnieku kopība nav pārņēmusi pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības. Bet pašvaldībai nav ne pienākums, ne tiesības ieguldīt budžeta līdzekļus privatizētu, dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošu dzīvojamo māju uzlabošanā, šis pienākums ar likumu ir noteikts dzīvokļu īpašniekiem, tādēļ, pārņemot pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki iegūst iespēju lemt un rīkoties savā mājā paši, vairs ne pašvaldības pārvaldnieks. Pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Pārņemšanas procedūra, jeb kārtība atrunāta likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. vai 51.1 pantā. Dzīvokļu īpašnieku Biedrības nodibināšana nedod Biedrībai tiesības kaut ko lemt  dzīvokļu īpašnieku vārdā,  tā ir tikai sabiedriska organizācija, kura var pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tikai Biedrības biedriem. Sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai pieņemot lēmumu aptaujas veidā, Biedrība var pārņemt dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā (saņemot dzīvokļu īpašnieku, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvokļu īpašumiem, pilnvarojumu) nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tiesības.

Pārņemšanas procedūra:

  1. Dzīvokļa īpašnieks/i uzaicina visus Nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašniekus uz kopsapulci vai lēmuma pieņemšanu aptaujas veidā. Uzaicinājumi izsniedzami dzīvokļu īpašniekiem pret parakstu vai nosūtāmi pa pastu ierakstītās vēstulēs. Obligāti jābūt pierādījumam, ka uzaicināti visi 100% mājas dzīvokļu īpašnieki.
  2. Kopsapulcē vai aptaujā obligātie balsojumi:

2.1.           Par Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā;

2.2.           Par pilnvarojumu Biedrībai pārņemt Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tiesības;

2.3.           Par pilnvarojumu Biedrībai līgumu slēgšanai ar pakalpojumu sniedzējiem;

2.4.           Par Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu starp biedrību un dzīvokļu īpašniekiem.

2.5.           Par Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas maksu.

  1. Dzīvokļu īpašnieki paraksta Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu ar Biedrību.
  2. Biedrība iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam (turpmāk- Departaments):

-         pieteikumu par  Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībai;

-         dokumentus par visu 100% dzīvokļu īpašnieku uzaicināšanu uz kopsapulci (dzīvokļu īpašnieku saraksts ar viņu parakstiem par uzaicinājumu saņemšanu vai pasta paziņojums par sūtījuma nosūtīšanu);

-         dokumentu, kas apliecina, ka uz kopsapulci uzaicināts Departamenta pārstāvis, ja dzīvojamā mājā ir neprivatizēts/i dzīvokļa īpašums/i;

-         dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu;

-         dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma kopiju (ar vismaz 50%+1 dzīvokļu īpašumu pārstāvju parakstiem);

-         izrakstu no biedrības biedru reģistra (aktuāls);

-         pilnvaru kopijas par to personu pārstāvības tiesībām, kuras kopsapulcē pārstāv dzīvokļu īpašniekus.

  1. Departaments pieprasa no:

5.1.           SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk –Pārvaldnieks) informāciju par Nekustamā īpašuma finansiālo stāvokli;

5.2.            Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (turpmāk- Komisija) pārskatu par dzīvokļa īpašumiem dzīvojamā mājā un to īpašniekiem un īrniekiem, Komisijas rīcībā esošo konkrētai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežu plāna apliecinātu kopiju, zemesgrāmatu akta nostiprinājuma uzraksta apliecinātu un būves kadastrālās uzmērīšanas lietas kopiju vai būves tehniskās inventarizācijas lietas kopiju.

  1. Pēc pieprasīto dokumentu saņemšanas Departaments pārbauda iesniegtā kopības lēmuma tiesiskumu, pārliecinoties, vai kopības lēmumu ir pieņēmuši dzīvokļu īpašnieki, kas par tādiem ir ierakstīti zemesgrāmatā, vai ir bijis nepieciešamais kvorums un vai “par” ir nobalsojis nepieciešamais dzīvokļu īpašnieku skaits.
  2. Pēc dokumentu pārbaudes Departaments iesniedz Rīgas domes Īpašuma departamentam Biedrības pieteikumu, tam pievienojot  no Pārvaldnieka un Komisijas saņemtos dokumentus.
  3. Īpašuma departaments izvērtē Biedrības pieteikumu, tam pievienotos dokumentus un sagatavo Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojuma projektu par Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tiesību nodošanu Biedrībai.
  4. Rīgas domes juridiskā pārvalde izvērtē Biedrības pieteikumu, tam pievienotos dokumentus, ja tie atbilst normatīvo aktu prasībām, Rīgas domes priekšsēdētājs izdod rīkojumu par Nekustamā īpašuma nodošanu pārvaldīšanā Biedrībai.
  5. Rīgas domes Īpašuma departaments pēc rīkojuma izdošanas sagatavo Nekustamā īpašuma  nodošanas-pieņemšanas aktu un aicina Biedrību parakstīt aktu, norādot Nekustamā īpašuma pārņemšanas datumu.
  6. Mēneša laikā no Nekustamā īpašuma pārņemšanas datuma Pārvaldnieks ar nodošanas–pieņemšanas aktu nodot Biedrībai:

11.1. mājas lietu;

11.2. ieņēmumu un izdevumu pārskatu uz nodošanas–pieņemšanas aktā norādīto dienu.

11.3.  neizlietotos uzkrājumus (mantu, finanšu līdzekļus, tajā skaitā naudu, u.c.) uz nodošanas–pieņemšanas akta parakstīšanas dienu.

Tikai pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas (parakstot nodošanas-pieņemšanas aktu) Biedrība ir tiesīga dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā veikt Nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, pamatojoties uz rakstveidā noslēgto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Pēc pārvaldīšanas tiesību pārņemšanas no pašvaldības tikai dzīvokļu īpašnieki/biedrība (ja tas ir paredzēts statūtos) pieņem lēmumus par mājas pārvaldīšanas maksu, par remontdarbu prioritātēm, par uzkrājumu veidošanu, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju. Biedrība kontrolē visu remontdarbu veikšanu, pieņem padarītos darbus. Biedrība dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā slēdz līgumus ar trešajām personām, izvērtējot to izdevīgumu dzīvokļu  īpašniekiem. Tiek nodrošināta pilnīga finanšu līdzekļu plānošana un kontrole.

 

#1934 Ligita 2017-05-15 16:13:59

Ķeguma ielā 68 ir slēgta teritorija, kas apjozta ar augstu žogu. Nezinu kam tā pieder, bet iebraukšana tajā ir no Ķeguma ielas. Žogs ieskauj teritoriju arī no Sveķu ielas puses un no tās puses pie žoga ir pilnīgi džungļi, nesakopta un piemēslota teritorija. Mani interesē kam būtu jākopj un kad tas tiks sakopts?

Rīgas domes Administratīvā inspekcija, pēc šīs sūdzības saņemšanas, atbilstoši savai kompetencei apsekoja nekustamā īpašuma Ķeguma iela 68, Rīgā, apkārtni. Apsekošanas laikā tika konstatēts, ka blakus esošais nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši Rīgas domes 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” prasībām – nav nodrošināta nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšana no Sveķu ielas puses, pieļaujot atkritumu uzkrāšanos. Par konstatēto administratīvo pārkāpumu atbildīgajai personai – Rīgas pašvaldības aģentūrai ,,Rīgas gaisma” sastādīts apskates protokols.

Atkārtoti apsekojot teritoriju 24.05.2017. konstatēts, ka jautājumā minētā teritorija ir sakopta.

Leave a Reply

Drošības kods *

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.

Top