Par aktuālo Rīga (22.05.)

Par aktuālo Rīga (22.05.)

#1917 Fricis 2017-04-25 10:44:25
Labdien!05.10.2016. uzdevu jautājumu par bedrēm ap lūkām pretī Raunas ielas 4. namam. Paldies, pēc neilga laika tās tika salabotas, bet vai nu laikapstākļi nav bijuši piemēroti vai kas, bet tagad diemžēl jāsaka, ka tās atkal sāk izdrupt. Braucot šiem lāpījumiem ar velosipēdu var just, ka tā masa, kas ir labojuma vietā no velosipēda svara grimst. Vai lūdzu varētu pievērst tam uzmanību un vasaras sezonā salabot šos iesēdumus kārtīgi?

            Jautājumā minētā bedre Raunas ielā ir salabota. Pilna seguma atjaunošana Raunas ielā 2017.gadā nav paredzēta.

 

#1916 Agita 2017-04-24 16:36:39
Jaunciems.1) Esam ļoti cerīgi noskaņoti par sporta/atpūtas zonas ierīkošanu Jaunciema skolas sporta laukumā! Ceru, ka šo vasar jau varēsim tur aktīvi sportot. 2) Par 30km/ha ierobežojošo ātrumu Jaunciema gatvē visa Jaunciema garumā-paldies! Bet, vai nebūtu lietderīgi ierīkot gājēju pāreju pie autobusa pieturas “2. šķērslīnija”? (bijusī “Papīrfabrika”), jo tur Jaunciema gatves šķērsošana ir intensīvākā visā Jaunciemā. Cilvēki no triju maršrutu autobusiem dodas uz bērnudārzu, aptieku, veikaliem un daudzīvokļu mājām.

            1) Kompleksa sporta laukumu izbūve šogad nav paredzēta. Šogad projekta “SportoVisi.lv” iniciatori plāno pie minētās skolas izvietot āra vingrošanas rīku. Pašvaldība no savas puses atbalstīs šo iniciatīvu un izveidos pamatni un palīdzēs šo dāvināto konstrukciju uzstādīt.

2) Paskaidrojam, ka jaunas gājēju pārejas tiek ierīkotas, lai nodrošinātu satiksmes drošību un vides pieejamību. Lai nodrošinātu minētās prasības, gājēju pārejas ierīko saskaņā ar Latvijas valsts standartā 190-10 “Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi” (turpmāk tekstā – LVS 190-10). LVS 190-10 nosaka, ka gājēju pārejas parasti neierīko uz ceļiem, kur maksimāli atļautais ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī vietās, kur gājēju un transportlīdzekļu intensitāte nav atbilstoša LVS 190-10 noteiktajam. Jaunciema gatvē pie pieturvietas “Jaunciema 2.šķērslīnija” gājēju intensitāte nav pietiekoša, lai ierīkotu neregulējamu gājēju pāreju.

Papildus jānorāda, ka, lai ierīkotu normatīviem atbilstošu gājēju pāreju, kas nodrošinātu gan satiksmes drošību gan vides pieejamību, būtu jāveic minētā Jaunciema gatves posma pārbūve izbūvējot ietves, pieturvietu platformas un jāveic pieturvietu pārcelšana, lai pieturvietā stāvošie autobusi neaizsegtu gājēju redzamību pie/uz gājēju pārejas.

 

#1915 Gita Amtmane 2017-04-24 07:52:49

Riekstu iela 16 pie mājas nedrīkstam likt auto kopš 20.marta š.g.., kad tikām 1.reizi sodīti p.121.4, kas manuprāt attiecas uz ielu, bet piebrauktuve nav iela… Cita vieta nav ierādīta, kur likt auto… Kad tiks izveidota autostāvvieta (bezmaksas) mājas iedzīvotājiem? Šobrīd visi auto ir novietoti uz Riekstu ielas, kas vairs nav izbraucama!
Vēršam uzmanību, ka dzīvojamās mājas Riekstu ielā 16, Rīgā, un tai līdzās esošo dzīvojamo māju iekškvartālu pagalmi no šo māju celšanas brīža bijuši šauri.

Vienīgais risinājums SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk-RNP) ieskatā ir iekšpagalmu pārprojektēšana un pārbūve.

Lai labiekārtotu pagalmus pie dzīvojamajām mājām, t.sk. veiktu autostāvvietu izbūvi, vispirms jāvērtē zemes īpašuma tiesības. Piemēram, ja zemesgabals pie konkrētas dzīvojamās mājas pieder privātīpašniekam, tad vispirms jāsaņem atļauja no zemes īpašnieka par autostāvvietas izbūvi uz viņam piederošā zemesgabala. Pēc atbilstīgas atļaujas saņemšanas, šīs dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai (dzīvokļu īpašniekiem pārstāvot dzīvokļu īpašumu vairākumu) jāpieņem lēmums par autostāvvietas izbūvi pie tiem piederošās dzīvojamās mājas.

Līdzīga kārtība ir gadījumos, kad zemesgabals pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai vai valstij – atļauja no zemesgabala īpašnieka un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kur dzīvokļu īpašnieku vairākums nobalsojis “par” autostāvvietas izbūvi.

Tātad konkrētajā gadījumā, kad dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals atrodas daļēji uz privātīpašniekam piederoša zemes gabala, daļēji uz pašvaldībai piekritīga zemes gabala, autostāvvietas izbūve būtu jāsaskaņo vai nu ar minēto privātīpašnieku, ja izbūvi paredzēts veikt viņam piederošajā zemes gabalā vai nu ar Rīgas pilsētas pašvaldību vēršoties Rīgas domes Īpašuma departamentā un Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, ja izbūve paredzēta pašvaldībai piekritīgajā zemes gabalā.

Savukārt, ja pie kādas no dzīvojamām mājām zemesgabals pieder konkrētas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tad, lai pieņemtu lēmumu par autostāvvietas izbūvi kopīpašumā, nepieciešams, lai “par” šādas autostāvvietas izbūvi nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Neatkarīgi no tā, kam pieder zeme, uz kuras plānots izbūvēt autostāvvietu, dzīvokļu īpašnieku kopībai papildus jālemj par konkrētu darbu veikšanu (darbu apjoms, remonta darbu veicējs – RNP organizēta publiskā iepirkuma ietvaros vai pašu dzīvokļu īpašnieku brīvi izvēlēts remonta darbu veicējs), norādot arī remonta darbu izpildei nepieciešamā finansējuma avotu.        Saistībā ar iesniedzēja jautājumu par nepieciešamību izbūvēt autostāvvietas Riekstu ielā, Rīgā, norādām, ka šajā situācijā RNP iespējas ir ierobežotas. RNP var vienīgi organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai aptauju lēmuma pieņemšanai par autostāvvietas izbūvi pie attiecīgās mājas, pamatojoties uz RNP pārvaldīšanā esošas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izrādītu interesi vai lūgumu. Ja kādas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība nespēj vienoties vai lemj “pret” autostāvvietas izbūvi mājai piesaistītajā teritorijā, RNP nav tiesīga rīkoties pretēji dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem.

Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk-RPP) galvenais uzdevums ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu namu pagalmos novietotas automašīnas sabiedriskās kārtības apdraudējumu īsti nerada, šādu automašīnu kontrole nav RPP prioritāte. Līdz ar to kārtības sargi daudzdzīvokļu namu pagalmos transportlīdzekļu novietošanas kontroli pārsvarā veic tikai tad, kad šīs automašīnas kādam traucē, proti, kad policijā tiek saņemts izsaukums.       Jāņem vērā, ka līdz pretējās brauktuves malai jābūt trim metriem, lai citas automašīnas varētu tikt garām. Ja dažas vieglās automašīnas garām tiek arī tad, ja atstarpe ir nedaudz mazāka par trim metriem, tad ugunsdzēsējiem vai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai braukšana ir apgrūtināta, jo operatīvie transportlīdzekļi parasti ir lielāki.

Rīgas pašvaldības policija ik dienu saņem desmitiem izsaukumu no neapmierinātiem iedzīvotājiem. Savukārt, ja ir saņemts izsaukums, tad nereaģēt uz to būtu prettiesiski. Uz Riekstu ielas 16.nama pagalmu Rīgas pašvaldības policija aprīlī ir saņēmusi divus izsaukumus par nepareizi novietotām automašīnām. Viens izsaukums bija 18.aprīlī, kad pārkāpums tika konstatēts trim automašīnām, bet otrs – 14.aprīlī, kad pārkāpums konstatēts piecām automašīnām.

 

#1914 Krista 2017-04-23 07:53:14
Labdien. Runājot pa tām auto stāvvietām kas tika uztaisītas Juglā Malienas ielā tādas ĻOTI vajag Juglā sākot no Silciema ielas 13 virzienā uz Brīvības Ielu.. jo pa šo Silciema ielu nevar divi autobusi pabraukt garam kas brauc uz centru un no centra dēļ mašīnām kas stāv abās ielas malās vienam autobusam vienmēr ir jāgaida kamēr otrs pabrauks garām…

Pie īslaicīgo autonovietņu izbūves tika izskatīta iespēja izveidot autonovietnes “kabatās” Silciema ielā. Rīgas domes Satiksmes departaments izvērtējot secināja, ka autonovietnes “kabatās” nav iespējams izbūvēt, jo to izbūvei traucē koki. Koku izciršana, izbūvējot autonovietnes, netiek paredzēta.

 

#1913 Guntars 2017-04-15 13:56:32

Labdien! Vai Jums, Amerika kungs, kā politiķim nešķiet nelietīgi un neētiski par rīdzinieku maksātajiem nodokļiem reklamēties radio? Vai nu laidiet arī opozīcijas pārstāvjus, vai lai runā tikai Rīgas domes izpilddirektors. Nedrīkst būt tā, ka tikai viens politiķis spodrina spalvas par visu rīdzinieku naudu!

 

#1912 Jānis 2017-04-14 21:49:42

Labdien! Rīgas pašvaldības apsaimniekošanā ir ļoti daudz interesantu koka arhitektūras ēku, kurām ir īpaši noteikts kultūrvēsturisks status, ir arī ēkas, bez noteikta statusa. Lielākā daļa ēku, kuras būvētas 20 gs. sākumā ir ar salīdzinoši lielām pieguļošajām zemes platībām, kuras šobrīd apdzīvo ne tie turīgākie ļaudis, un šie īpašumi ir pamatīgi nolaisti. Kuros vesela gadsimta laikā nav veikti fundamentāli ieguldījumi, īpašumi ir sliktā, vai pat ļoti sliktā stāvoklī. Kāds ir pilsētas skatījums uz šādiem īpašumiem, jo ienākumi no ēku un zemes platību uzturēšanā un sakārtošanas nav tie ienesīgākie un rentablākie, bet, iespaidi ko dod šādi teicami sakārtoti īpašumi, tūristiem vai Rīgas viesiem nav novērtējami naudā?

Pagājušajā gadā pirmo reizi Rīgas pašvaldība rīkoja līdzfinansējuma konkursu, kurā namīpašniekiem ir iespēja saņemts pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai atjaunošanai. Pagājušā gada konkursā piedalījās 55 pretendenti, no kuriem 38 tika piešķirts līdzfinansējums un projekti tika realizēti.

Līdzfinansējuma konkursā namīpašniekiem ir iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu ēkas saglabāšanas darbiem 50% apmērā, bet ne vairāk kā 14 000 eiro, kā arī ne vairāk kā 5000 eiro ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai. Konkursā iesniegtos pieteikumus izvērtē Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu, taču tas īpašniekam tiks piešķirts tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un to pieņemšanas.

2017.gadā pašvaldība šim mērķim ir paredzējusi 600 000 eiro lielu finansējumu. Šogad konkursā tika saņemti 92 projektu pieteikumi par kopējo summu 988 955 eiro.  No tiem Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 28.aprīlī apstiprināja 487 189 eiro finansējuma piešķiršanu 55 konkursa projektu pieteikumiem kultūras pieminekļu saglabāšanai. (pieprasījuši kopā 546 610 eiro, bet izvērtējot dažādus nosacījumus, nolemts tiem kopā 487 189 eiro lielu finansējumu). Atlikušie 112 810 eiro tiks piešķirti, pēc vēl 19 projektu izvērtēšanas, kuriem pieteicēji prasījuši kopā 209 715 eiro.            Konkursa rezultāti publicēti: www.atjauno.riga.lv

Vecākās līdzfinansējuma saņemšanai apstiprinātās ēkas ir celtas 1700.gadā, 1721.gadā un 1748.gadā un atrodas attiecīgi Jaunielā 22, Pils ielā 5 un Jaunielā 18. Abas ēkas Jaunielā pieteicis SIA “Kronnell” un tām kopā tiks piešķirti vairāk nekā 10 000 eiro. Savukārt ēka Pils ielā 5 pieder Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzei, un tai tiks piešķirti 5000 eiro. Šī draudze pieteikusi arī otru projektu attiecīgā objekta restaurācijai, kuram arī apstiprināts 5000 eiro līdzfinansējums.

No līdzfinansējumam apstiprinātajām ēkām 23 ir celtas 19.gadsimtā, bet atlikušās 29 – 20.gadsimtā. 22 projektus ir plānots realizēt Vecrīgā, bet 15 – Pārdaugavā.

Līdzfinansējums piešķirts 1870.-1890.gadā celtai ēku grupai Krišjāņa Valdemāra ielā 43 un 41, par kurām SIA “KV4143″ iesniedza kopā četrus projektus – tiem apstiprināts līdzfinansējums 51 800 eiro.

Tāpat līdzfinansējums piešķirts vairāku baznīcu remontdarbiem. Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskā draudze saņems 1232 eiro remontdarbiem Torņkalna ielā 5, Rīgas Mateja baptistu draudze saņems 5000 eiro remontdarbiem Matīsa ielā 50B, savukārt Svētā Alberta Romas katoļu draudze saņems 5000 eiro remontdarbiem Liepājas ielā 38.

Konkursā nolemts līdzfinansējumu 9730 eiro apmērā piešķirt arī divām Kalnciema kvartāla ēkām Kalnciema ielā 37. Līdzfinansējumu 14 000 eiro apmērā piešķirs bijušās rūpnīcas VEF ēkai Brīvības gatvē 214.

Jaunākā no līdzfinansējumam apstiprinātajām ēkām ir Latvijas Mākslinieku savienības nams 11.novembra krastmalā 35, kas celts 1960.gadā, un kuram piešķirs teju 14 000 eiro.

 

#1911 Agris Okis 2017-04-14 16:58:39

Labdien! Vai kāds no pilsētas galvas ir redzējis kā uzliek vecrīgā bruģi firma, kas remontē bruģi pēc remonta. Kas par to atbild??? (remontē Ostas celtnieks) bailes skatīties kā izskatās bruģis pēc remonta..

Ūdensvada avārijas darbi šajos posmos ir veikti ziemā. Ziemas apstākļos nav iespējams veikt pilnvērtīgu remontu, tāpēc līdz 15.maijam nekvalitatīvi veiktie darbi to veicējiem ir jāpārstrādā.

 

#1910 Mārtiņš Valters 2017-04-13 19:00:48

Vai nevarētu novākt krūmu džungļus sadalošajā zaļajā joslā Kurzemes prospekta un Kleistu ielas krustojumā? Tie traucē redzamību, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, un neļauj arī savlaicīgi pamanīt arī gājējus, kas tuvojas pārejām – vienkārši apdraud satiksmes drošību.

            Rīgas domes Satiksmes departaments izvērtēs iespēju  vasaras darbu sezonā veikt krūmu apgriešanu Jūsu minētajā posmā. Uz šo brīdi krūmu apgriešanas darbi vēl nav uzsākti.

 

#1909 Modris 2017-04-13 08:49:21

Vai pie velo novietnēm, kas atrodas pie veikaliem, poliklīnikām, slimnīcām, skolām un citām sabiedriskām iestādēm lai būtu novietotas video novērošanas kameras ir atbildīgi tikai tie īpašnieki kur ir šīs te velo novietnes vai arī Rīgas dome var kaut vai ieteikumu veidā norādīt ka jāuzstāda kameras? Piemēram es biju uz Valsts nodarbinātības aģentūru Jēzusbaznīcas ielā 11 un tur velo novietnei video kameras un tā apkārtne neizskatās droša es ar bailēm nācu ārā no iestādes būs vai nebūs velo.. par laimi bija..

Vecpilsētā un daļā pilsētas parku novērošanas kameras ir un tās tiek monitorētas 24 stundu režīmā. Papildus vēl vairāk kameras ir pie Rīgas izglītības iestādēm un citām pašvaldības iestādēm un no šīm kamerām, ja tās tiešsaistē netiek monitorētas, ir iespējams iegūt video, ja velosipēds tiek nozagts. Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldības policijai ir nomainītas vairākas kameras pret jaunām, lai varētu garantēt labāku attēla kvalitāti un plašākas iespējas, pietuvinot attēlus. Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centrs nemitīgi tiek attīstīts un nākotnē ir plānots arī palielināt videonovērošanas kameru skaitu (pašlaik videonovērošanas centra tiešsaistē tiek vērotas 119 kameras).

Savukārt, runājot par veikaliem un citām vietām, kuras pieder privātiem uzņēmumiem vai privātpersonām, pašlaik viss ir šo pašu personu rokās – domāt par drošību vai nedomāt, ņemot vērā gan to kādas būs iespējas sekot līdzi notiekošajam videokamerās, gan kādas būs iespējas reaģēt zādzību gadījumā. Jāsaprot, ka līdz ar video novērošanas kameru izvietošanu, komersantiem arī aktualizējas jautājums par datu drošību, ko vienlaikus jāspēj nodrošināt.

 

#1908 Inta no Zolitūdes 2017-04-12 16:02:47

Labdien! 2011. gada RĪGAS MEŽI žurnālā uzdūros rakstam par mežiem Rīgā. Tur rakstīts, ka Šampētera mēžs, reiz bija parks un šo statusu zaudēja 1989. gadā. Šampētera, muižu uzbūvēja 18.gs. beigās. No tiem laikiem ir arī palicis Šindlera dīķis (Zebrenes iela 8). Vai ir iespējams nomainīt to statusu atpakaļ un izveidot skaistu, zaļu parku Pārdaugavā, līdzīgi ka Imantā? Zolitūdē un apkaimē tādu atpūtas stūrīšu nav. Ja nav tādas iespējas un ieceres, tad kurš atbild par meža kopšanu un uzturēšanu? Kad pirms 5-8 gadiem ļoti stipras vētras laikā tika salauztas un sagāztas papeles gar grāvi (Zolitūdes iela), no tiem laikiem viss tā arī stāv nokaltis un trauce iedzīvotājiem iziet pastaigās un izbraukt ar riteņiem caur mežu. Arī viss mežs ir stipri aizaudzis un nekopts. Jāpiebilst ka meža malā atrodas Šampētera vidusskola (Šampētera iela 98) un savos laikos sporta nodarbībām šo mežu intensīvi izmantoja gan ziemā gan pavasarī un rudenī! ļoti ceram tikt pie sakopta meža un nākotnē arī pie Šampētermuižas parka. Paldies!

            Paldies par priekšlikumu mežu veidot kā parku. Lai Šampētera mežu vai Anniņmuižas mežu pārtaisītu par parku, ir nepieciešami dažādu iesaistīto institūciju speciālistu atzinumi (tostarp Valsts mežu dienesta, inženierkomunikāciju utml), ka statusa maiņa ir iespējama, tam sekotu Rīgas domes lēmums. Pēc tam jau tiek izstrādāti saistošie noteikumi, apsaimniekošanas plāns un tikai tad notiek praktiskā darbība, kas mežu pārveido par parku. Bet pagaidām SIA “Rīgas meži” gan Šampētera mežu, gan Anniņmuižas mežu apsaimnieko kā mežu, nevienam no tiem nav parka vai meža parka statusa.

            Atbildot uz jautājumu par meža stāvokli – Latvijā mežā, neatkarīgi no meža atrašanās vietas – pilsētā vai lauku teritorijā, ir jāsaglabā noteikts daudzums mirušās koksnes, sevišķi resno dimensiju kritušie koki. Vēl jo vairāk SIA “Rīgas meži” meža apsaimniekošana ir sertificēta pēc PEFC (Programme of the Endorsement of Forest Certification) sertifikāta, kas paredz gan tā saukto ekoloģisko koku, gan kritušo koku saglabāšanu. Kā jau dabīgā mežā. Tāpēc arī Šampēterī resnās izgāztās papeles nav aizvāktas.

 

#1907 Laura no Viestura prospekta 2017-04-12 10:16:39

Labdien. Dzīvoju Sarkandaugavā 3.stāvu ēkas 2.stāvā. Divu istabu logus aizēno liepas, kas ir iestādītas ļoti tuvu logiem un ar katru gadu aug arvien lielākas un kuplākas. Nereti bērns ir bailēs satrūcies, kad naktī vējš sāk skrāpēt zarus pa mūsu logu rūtīm. Dzīvokli nopirkām 5 gadus atpakaļ, pa šiem gadiem vienu reizi (kadus 4 gadus atpakaļ) ir redzēts, ka apsaimniekotājs apzāģē šīs liepas. Esam zvanījuši RNP namu pārzinei Nataļjai Sarkanei vairākkārt, tāpat ir klātienē parādītas liepas, kas ir izaugušas tik lielas, ka bojā ēku, logus. Atbildes katru reizi citas, piemēram, lūdz piezvanīt vēl pēc pāris nedēļām, vēl pēc pāris; vai, piemēram, šobrīd ir iepirkums uz šiem darbiem utt. Turklāt, RNP lieliski zin, ka ir šīs liepas logos, ka katru gadu tās aug lielākas, arī pēc apzāģēšanas tās ataug. Vai tiešām man katru gadu jākaro, lai apsaimniekotājs šos darbus ieplāno saraktā?. Šobrīd saules gaismu vasarā šajos logos vairs neredz nemaz. Mājā ir 20 dzīvokļi, bet ne visus dzīvokļus skar šī problēma, līdz ar to pārējie kaimiņi ir ļoti kūtri atbalstīšanā. Kā rīkoties, lai apsaimniekotājs reaģē un apzāģē ataugušos zarus, turklāt regulāri – vismaz reizi gadā vai divos? Ļoti ceru, ka saņemšu atbildi, kas patiešām ir atbilde, nevis atrunāšanās….

Diemžēl, pēc autores sniegtās informācijas nebija iespējams precīzi identificēt adresi, par kuru autore raksta, bet pieļaujam, ka jautājums varētu būt par dzīvojamo māju Viestura prospektā 81, Rīgā.

Iesākumā vēršam uzmanību, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrība, kurai saistošs Publisko iepirkumu likums. Koku zāģēšanas/kopšanas pakalpojuma veicēju atlasei RNP organizē publisko iepirkumu, kuram noslēdzoties, izvēlas darbu veicēju ar saimnieciski izdevīgākajiem nosacījumiem. Saskaņā ar plānu vairāku RNP pārvaldīšanā esošo māju teritorijās ir plānots veikt koku kopšanu/ zāģēšanu. Kas attiecas uz dzīvojamo māju Viestura prospektā 81, Rīgā – tās teritorijā plānota 3 liepu koku vainaga kopšana. Darbi tiks veikti šogad, bet pirms to uzsākšanas nepieciešams pabeigt procesuālās darbības (izmaksu aprēķins, līgumu slēgšana, darbu izpildes grafika sagatavošana un saskaņošana u.tml.).

Ja autores minētā problēma saistīta ar dzīvojamo māju, kas atrodas citā adresē, lai izvērtētu situāciju, lūdzam norādīt precīzu dzīvojamās mājas adresi.

Vispārīgi informējam, ka saskaņā ar Rīgas domes 15.01.2013. saistošo noteikumu Nr.204 (turpmāk –Noteikumi) „Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 3.punktu apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību Rīgas pilsētā pārrauga Rīgas pilsētas būvvalde, savukārt 4.punktā noteikts, ka par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde organizē un nodrošina ielu apstādījumu, kas neatrodas citu personu īpašumā vai apsaimniekošanā esošajos zemes gabalos, kopšanu.

Rīgas domes 28.04.2015.saistošajos noteikumos.Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 4.1.apakšpunktā noteikts, ka nekustamā īpašuma teritorijā teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot atkritumu (tajā skaitā bioloģiski noārdāmo – nokritušo koku lapu un zaru) uzkrāšanos nodrošina daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja. Tātad, ja visi daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu un zemes īpašnieki ir ar mieru finansēt mājas teritorijā augošo koku vainagu kopšanu, mājas pārvaldnieks organizēs vainagu kopšanu.

Pateicamies iedzīvotājiem par aktīvu iesaistīšanos māju apsaimniekošanas procesā.

 

Leave a Reply

Drošības kods *

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.

Top