Par aktuālo Rīgā

Par aktuālo Rīgā

#1895 Māris 2017-04-04 21:37:57

Labdien nesen nopirku velosipēdu kādu jūs man maršrutu ieteiktu no velo celiņiem lai no Juglas tiktu uz Vecāķiem ?

No Juglas braukt pa veloceļu Berģi – Centrs līdz Gustava Zemgala gatvei. Tālāk pa Gustava Zemgala gatves pārvadu  līdz Ķīšezera ielai, tālāk pa Ķīšezera ielu līdz Kokneses prospektam, pa turieni līdz Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Tālāk pa Mežaparku līdz Viestura prospektam. Tālāk pa Viestura prospektu līdz Vecāķiem.

Visos šajos posmos ir kopējais gājēju un velobraucēju ceļš. Brīvības gatvē ir pat nodalīts.

Tomēr atgādinām, ka ievērojot CSN ir iespējams ar velosipēdu pārvietoties gan pa brauktuvi, gan pa ietvi (pa ietvi, ja nejūtaties drošībā uz brauktuves).

 

#1891 Aivars 2017-03-29 15:43:56

Daudzdzīvokļu māju pagalmu asfaltēšana. Jautājums konkrēti par Ieriķu ielas 9a un 9b (Iepriekš Stārķu iela 6 un 6a) namu piebraucamajiem ceļiem. gadus 2 – 3 atpakaļ ļoti aktīvi tika asfaltēti apkārtējo namu pagalnu piebraucamie ceļi, tāpēc bija cerības ka arī mūsu pagalmu šis projekts skars, taču šobrīd redzams, ka šī aktivitāte ir apsīkusi, taču pie Ieriķu ielas 9a un 9b daudzīvokļu namiem piebruakšana joprojām iespējama tikai ar džipiem. Reizi gadā mājas iedzivotāji samet naudiņu un nolīgst ekskavatoru kurš piebraucamos ceļus nolīdzina, pagāgušogad nopirkām arī kravu šķembas, kuras tika izbērtas pašās katastrofālākajās bedrēs. Jautājums: vai šie pagalmi ir kādā no asfaltēšanas plāniem? un ja nē, tad kā var pieteikties rindā uz šo pasakumu? Paldies par atbildi.

 

Māju Ieriķu ielā 9a un 9b funkcionēšanai nepieciešamie zemes gabali ir šo māju dzīvokļu īpašnieku īpašumā, tādēļ Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija par pašvaldības līdzekļiem šeit veikt piebraucamo ceļu remontu nav plānojusi. Informējam, ka par pašvaldības līdzekļiem tiek laboti pašvaldības valdījumā esoši  ceļi tam atvēlēto finanšu līdzekļu robežās. Primāri – koplietošanas piebraucamie ceļi,  kas ir caurbraucami  un kam ir zemesgrāmatā  reģistrēts  servitūta statuss, ņemot vērā to tehnisko stāvokli. Tā kā jautājumā norādītie piebraucamie ceļi atrodas māju funkcionēšanai  nepieciešamajos  un ir šo māju dzīvokļu īpašnieku īpašumā esošajo zemes gabalos un atbildība par to uzturēšanu kārtībā, pirmkārt, ir  attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu  ir īpašniekiem vai lietotājiem, to nosaka Civillikums.

Šobrīd dzīvojamās mājas Ieriķu ielā 9A, Rīgā, un Ieriķu ielā 9B, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki šobrīd veic finanšu līdzekļu uzkrājumu prioritāri svarīgākiem remonta darbiem, proti, aukstā ūdens apakšējās sadales cauruļvadu, karstā ūdens apakšējās sadales cauruļvadu, aukstā ūdens stāvvadu un kanalizācijas stāvvadu, karstā ūdens stāvvadu un dvieļu žāvētāju nomaiņai, karstā ūdens cirkulācijas cauruļvada izbūvei, projekta izstrādei apkures sistēmas renovācijai, apsardzes signalizācijas izbūvei/ierīkošanai, kā arī LED gaismekļu uzstādīšanai koplietošanas telpās un pastkastīšu nomaiņai.

Ja dzīvojamās mājas Ieriķu ielā 9A, Rīgā, un Ieriķu ielā 9B, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu par tiem piederošās mājas pagalma labiekārtošanas darbiem, kā arī šo darbu veikšanai nodrošinās finanšu līdzekļus, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” veiks nepieciešamos pasākumus atbilstoši kopības lēmumam. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi noformējami rakstveidā, un iesniedzami jebkurā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Klientu apkalpošanas centrā.

 

#1890 Pārdaugavietis 2017-03-26 19:02:03
Rīgas pilsētas zaļās zona. Jautāšu par konkrētu ielu. Vienības gatve. Gara iela, ar daudz zaļajām zonām. Posms no Ulmaņa gatves braucot ārā uz Jelgavas pusi. Tas atkārtojas jau gadiem, katru gadu. Apnicis šāds skats n-tos gadus. Zaļās zonas netiek koptas. Ja kāds tur sagrābj, tad iedzīvotāji talkā. Starp brauktuvi un vēsturiski tā dēvēto zirgu ceļu ir plata josla ar zāli un kokiem. Vasarā reizes divas vidēji nopļauj zāli, bet rudens lapas neviens nevāc vispār…. arī šobrīd visa “zaļā” zona ir pilnīgi brūna, jo noklāta ar pērnajām, un ne tikai, lapām. Kad vienreiz RD sāks kopt pilsētu, maģistrālās ielas, zaļās zonas… Varbūt mazāk domājiet par vēlētāju balsu zvejošanu, Rīgas budžeta tērēšanu un populistiskiem solījumiem, projektiem u.t.t. Paldies!

Lai sekmētu Rīgas teritorijas sakopšanu, no 2017.gada 20.marta līdz 2017.gada 14.maijam Rīgā tiek organizēts Spodrības mēnesis un Meža dienas. Pārdaugavas izpilddirekcija minētajā zonā starp brauktuvi un tā dēvēto veco ceļu Spodrības mēnesī ir paredzējusi sakopt un izvest visas vecās lapas un tas tiks izdarīts pēc iespējas savlaicīgāk.

Turpmāk Izpilddirekcija, sadarbojoties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, daudz regulārāk kops Vienības gatves zaļo zonu.

 

#1889 Matis 2017-03-25 10:13:30
Matīsa iela 85 stāv konteineris ar barjerām, kopumā nobloķēta braucamā daļa, stāvvietas 100 metru garumā, mēnesi. Konteineris netiek izvests, stāv un stāv kā stabs. Rīgas Dome smuki iekasē naudu no maksas stāvvietām, Matīsa iela pēc Avotu ielas krustojuma kļūst par bezmaksas stāvvietu, tieši tur kur stāv skaistais oranžais konteineris. Sūdzējos, pašvaldības policijā, esot atļauja. Man jautājums, kam ir tādas tiesības izīrēt Rīgas ielu uz mēnesi, kas dod tādu atļauju? Es saprotu ka vajag nolikt konteineri, žigli izvest būvgružus, bet ar kādām tiesībām, atļaujām, var stāvēt, bloķēt manu Rīgu, konteiners ar barjerām (100m garumā) Mēnesi!!!!! Es griezīšos prokuratūrā, gribu uzzināt tās personas vārdu kas deva tādu atļauju. Mēs esam 4 bērnu ģimene , no tiem nedaudzajiem kas vēl spēj noturētie Rīgas centrā, tas ir bezkaunīgi dot tādas atļaujas, ja tāda vispār var tikt iesniegta likumīgi!

SIA Alangar, lai izvietotu konteineru  Matīsa ielā 85, bija izņēmis darbu veikšanas atļauju un darba vietas aprīkojuma shēmu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Atļauja darbojās no 11.marta līdz 31.martam. Rīgas ielu sarkano līniju robežās un transporta būvju aizņemšanas laikā un vietā par transporta un gājēju kustības drošību atbild juridiskā vai fiziskā persona, kam šī atļauja izsniegta. Satiksmes organizāciju ir saskaņojis Satiksmes departaments. Tā bija droša gan gājējiem, gan transportlīdzekļu vadītājiem. Uz šo brīdi jauns pieteikums par konteinera izvietošanu nav saņemts.

Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – RPP) Latgales pārvaldē 2017.gada 7.martā saņemts izsaukums par iepriekš minēto faktu. Apsekošanas laikā konstatēts, ka celtniecības atkritumu konteinera izvietošana uz braucamās daļas Matīsa ielā 85, Rīgā, saskaņota Rīgas domes Satiksmes departamentā, saskaņā ar Rīgas domes 2000.gada 28.decembra saistošo noteikumu Nr.106 „Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi” 5.5.2. apakšpunkta prasībām. Atļauja Nr.4 1190 Rīgas ielu un transporta būvju aizņemšanai bija derīga līdz 2017.gada 31.martam.

Konstatējot celtniecības vai cita veida atkritumus, kā arī dažāda veida sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumus, sekmīgas Rīgas iedzīvotāju un RPP sadarbības veicināšanai, lai operatīvi varētu konstatēt, novērst pārkāpumus un vainīgās personas saukt pie normatīvajos aktos paredzētas atbildības, iedzīvotājiem par konstatētajiem pārkāpumiem ir iespēja nekavējoties informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas Operatīvās vadības biroju, zvanot uz tālruņa numuru 110 jebkurā diennakts laikā, kura darbinieki kompetenti norīkos piekritīgo policijas ekipāžu.

Ja nepieciešams iesniegt informāciju, t.sk., fotogrāfijas, var izmantot RPP aplikāciju, ar kuras lietošanas instrukciju var iepazīties:

http://rpp.riga.lv/index.php/lv/q-a-hidden-3/2514-iepazistieties-rigas-pasvaldibas-policijas-mobila-lietotne-aplikacija.

 

#1888 Valters 2017-03-24 17:33:28
Labdien, šoreiz vēlos pajautāt par Latvijas cietumiem,… bij zināms man cilvēks pasēdējis cietumā Rīgā un jautājums ir tāds kāpēc Cietumos ir cita republikā tā teikt, nu kad pārsvarā runā krievu valodā lai gan ir arī latvieši bet pārsvarā vis notiek krieviski. Vai jāmaina vadība ? Vai arī jābūt cietumos kādiem kursiem lai var latviešu valodu iemācīties? Kam jāmainās lai Latvijas cietumos nebūtu tā kā citā republikā ne Latvijā?

            Šis jautājums nav Rīgas pilsētas pašvaldības, bet gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetencē.

Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcijas, uzdevumi un kompetence noteikti Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumos Nr. 827 „Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums” otrajā sadaļā:

II. Pārvaldes funkcijas, uzdevumi un kompetence

3. Pārvaldes funkcijas ir apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšana.

4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, pārvalde:

4.1. veic ieslodzījuma vietu apsardzi;

4.2. uzrauga un nodrošina ieslodzītajām personām noteikto uzvedības normu un tiesību ievērošanu, kā arī pienākumu izpildi;

4.3. nodrošina normatīvajos aktos noteikto sadzīves un komunālo pakal­pojumu sniegšanu ieslodzītajiem;

4.4. nodrošina ieslodzīto medicīnisko aprūpi;

4.5. organizē ieslodzīto garīgās aprūpes un audzināšanas pasākumus;

4.6. nodrošina pārvaldes personāla tiesību ievērošanu un pienākumu izpildi, kā arī tiesisko aizsardzību, darbības un sociālās garantijas;

4.7. nodrošina pārvaldes darbinieku profesionālās ievirzes un profesionālās pilnveides izglītību.

5. Pārvalde atbilstoši kompetencei:

5.1. sagatavo valsts investīciju un citu programmu projektus, kā arī sekmē ar pārvaldes interesēm saistītu valsts investīciju programmu īstenošanu;

5.2. atbilstoši kompetencei sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem un piedalās attiecīgo projektu izstrādē;

5.3. sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām jautājumos, kas saistīti ar apcietinājuma nodrošināšanu un brīvības atņemšanas soda izpildi;

5.4. sadarbojas ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām jautājumos, kas saistīti ar apcietinājuma nodrošināšanu un brīvības atņemšanas soda izpildes uzlabošanu, analizē Latvijas un citu valstu pieredzi minēto jautājumu risināšanā;

5.5. piedalās starptautisko līgumu projektu sagatavošanā un izpildē;

5.6. nodrošina plašsaziņas līdzekļus ar informāciju par pārvaldes darbību.

5.7. sniedz maksas pakalpojumus.

 

#1887 Vilnis 2017-03-24 16:05:40
Gribētos zināt mazdārziņu kooperatīva “Rūķītis” tālāko likteni Iļģuciemā, kontekstā ar to, ka stacija Bolderāja 2 (Krievu sala) nav attaisnojusi cerības – ne ogles, ne nafta tur nestāv, augsne prasa uzlabojumus, vai bija vērts iznīcināt dārziņus?
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija bija plānojusi slēgt vienošanos ar blakus zemesgabala īpašnieku SIA “POPOVA LEGĀTS” par pagaidu risinājumu piekļūšanas nodrošināšanai pašvaldības zemes gabalam, kurā atrodas ģimenes mazdārziņu kooperatīvs “Rūķītis”, taču  05.03.2017. no īpašnieka tika saņemta informācija par to, ka vienošanos neparakstīs līdz brīdim, kamēr Rīgas pilsētas būvvalde apstiprinās viņu izstrādāto pievedceļa, stāvlaukuma un nožogojuma projektu (šobrīd Būvvalde ir atteikusi apstiprināt projektu). Citu mazdārziņiem piekļūšanas iespēju, kā tikai caur privāto zemes gabalu nav.

09.03.2017. Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas  Nekustamo īpašumu iznomāšanas komisija izskatīja jautājumu un  līgums ar mazdārziņu kooperatīvu “Rūķitis” tomēr tika panākta vienošanās, atstāt spēkā esošo līgumu līdz 2018.gada sezonas beigām.  Šāds lēmums tika pieņems, vienojoties ar privātā zemes gabala īpašnieku, kurš piekrita, ka mazdārziņu apsaimniekotāji drīkstēs doties uz saviem mazdārziņiem caur viņa teritoriju tikai kājām. Ar automašīnām iebraukt nedrīkstēs.

Tātad  ir skaidrs, ka šo mazdārziņu augsne netiks uzlabota, jo nav skaidrības par tālāko likteni pēc 2018.gada sezonas beigām. Viss atkarīgs no tā, vai privātīpašniekam izdosies iekārtot savu teritoriju atbilstoši iecerēm.

Savukārt Krievu salas projekta – “Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu” mērķis un apstiprinātie termiņi paredz, ka ogļu kravu kraušanai  jābūt pilnībā pārceltai uz Krievu salu līdz 2019. gadam. Tātad 2018. gada beigās un 2019. gada sākumā var prognozēt aktīvas kravu kustības uzsākšanos Krievusalā. Tā kā Krievusalā ir plānota beramkravu pārkraušana, tad galvenokārt tur tiks apstrādātas ogļu kravas un arī cita veida beramkravas (naftas produktu kraušana netiek plānota). Rīgas brīvostas pārvalde ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu Krievu salā ir izbūvējusi modernu pasaules līmeņa ostu infrastruktūru, kas nodota ekspluatācijā noteiktajos termiņos – līdz 2015. gada 31. decembrim. Pašreiz Rīgas brīvostas pārvalde saskaņo ar privātajiem kravu pārkraušanas uzņēmumiem pēdējos jautājumus par ogļu termināļu pārnešanu uz Krievu salu un pārkraušanas iekārtas pakāpeniski tiek pārvietotas uz jauno teritoriju Krievu salā.

2016. gadā Krievu salas projekts līdz ar saistītajiem VAS “Latvijas Dzelzceļš” dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem tika izvirzīts arī 2016. gada balvai Rīgas arhitektūrā un saņēma Rīgas pilsētas arhitekta biroja īpašo atzinību par ieguldījumu rīdzinieku dzīves kvalitātes celšanā, mērķtiecīgi attīstot Rīgas ostas un dzelzceļa infrastruktūru.

 

#1886 Inese 2017-03-24 15:41:23
Nekādi nevaru saprast ko ir nogrēkojusies 3,7, 9 tramvaju pietura virzienā uz Ķengaragu iepretim Centrāltirgus zivju paviljonam? Kādēļ šajā pieturvietā nav ne soliņa, ne nojumes, lai varētu patverties no vēja, lietus un sniega? Pietura atrodas blakus tirgum, cilvēku tur vienmēr daudz un līdzās ir Daugava, no kuras pat saulainos laikapstākļos stipri pūš vējš. Citās pieturās pie tirgus taču ir nojumes un soliņi, kādēļ tieši šajā nav?

RP SIA “Rīgas satiksme” informē, ka sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes tiek uzstādītas pieturvietās, ņemot vērā gan to atrašanās vietu, gan arī izvērtējot pasažieru plūsmu. Nereti pieturvietu nojumju uzstādīšana pieturvietās ar lielu pasažieru plūsmu nav iespējama tehnisku iemeslu dēļ. 3., 7., un 9. maršruta tramvaja sabiedriskā transporta pieturvieta “Maskavas iela” virzienā uz Ķengaragu atrodas uz šauras ietves starp tramvaja sliežu ceļiem un ielas/autotransporta braucamo daļu (esošās pieturvietas platformas platums ir 2,6 m). Uzstādot pieturvietas nojumi, nebūs nodrošināta gājēju kustībai pieejamā pieturvietas platformas daļa. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 100.punktu, “Ietves platumu nosaka tā, lai, izvietojot uz ietves citas konstrukcijas (piemēram, pieturas, stabus, reklāmas), gājēju kustībai pieejamā daļa nebūtu mazāka par 1,2 m” un 109.punktu “Sabiedriskā transporta pieturvietas aprīkojums nedrīkst traucēt vai ierobežot gājēju satiksmi”. Tā kā šaurās nojumes platums ir 1,6 m, izvietojot nojumi, netiktu ievērotas MK prasības.

 

#1885 Laura  2017-03-24 15:25:05
Tā kā pirms kāda laika ieteicāt velobraucējiem VEF tilta vietā izvēlēties Zemitāna tiltu, gribēju pajautāt vai Rīgas pilsētas pašvaldībai nav arī kādu plānu nolīdzināt apmales Ieriķu ielā un citās tiltam piegulošajās ielās kā tas ir ar VEF tiltam piegulošajām ielām? Savādāk sanāk tā, ka pārbraukt varbūt arī ir ērtāk kā VEF tiltu, bet kur palikt pēc tam? Ieriķu ielā apmales tādas, kuras pat ar kalnu divriteni droši nevar pārbraukt!

Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki apsekos Ieriķu ielu un Zemitāna tilta tuvumā esošās ielas un vasaras sezonā veiks apmaļu pazemināšanu, kur tas nepieciešams.

 

Leave a Reply

Copyright © AS RADIO SWH. All rights reserved.