Par aktuālo Rīgā (27.04.)

Par aktuālo Rīgā (27.04.)

28.04.2017
Uzdod savu jautājumu šeit

#1899 Svetlana 2017-04-06 09:43:06

Sveicinati, Kad bus atrisinats jautajums ar atkrituma vietam daudzdzivojamas majas? – Konkreti par vietu iekartosanu un sistematizaciju? Tagad atkrituma konteinieri izvieto loti tuvu majam, uz braucama cela. Blakus izveidojas vienkarsi uz metriem loti netira vieta, nerunajot par smaku!!! Musu maja Prušu iela 3/5 notiek karš, jo dala no iedzivotajiem parvieto atkr.konteinieri uz braucamo celu. Likuma nav konkreti teikts tar so jautajumu un sanak ka mes varam so konteinieru katra vieta bidit kur kadam gribas!!!Vajag noteikt katrai maijai vietu , sakartot un nodrošinat vietu juridiski. Paldies.

Dzīvojamās mājas Prūšu ielā 3 k-5, Rīgā (turpmāk – Dzīvojamā māja) iedzīvotājiem lietošanai piešķirtie sadzīves atkritumu konteineri tika pārvietoti bez SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) starpniecības. Saskaņā ar RNP rīcībā esošo informāciju konteineru pārvietošanas iniciatore bija Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Konteineriem izvēlētā vieta atbilst normatīvo aktu prasībām (ievērots attālums no Dzīvojamās mājas, kā arī tiem nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekotāja transporta piekļuve).

Piebilstam, ka RNP sadarbojas ar dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumu risināšanā, un atzinīgi vērtē pilnvarotās personas iniciatīvas, kas vērstas uz Dzīvojamās mājas kopīpašnieku interešu risināšanu.

Noslēgumā piebilstam, ka par konteineru pārvietošanu neapmierinātību paudusi tikai viena persona. RNP reģistrētas vairākas elektroniskā pasta vēstules no personas, kuru nav iespējams identificēt kā Dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku. Attiecīgi RNP ieskatā nav pamata veikt konteineru pārvietošanu, kā arī organizēt Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, lai apmierinātu, iespējams, trešās personas vēlmes. Ja Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona lūgs RNP risināt jautājumu par sadzīves atkritumu konteineru pārvietošanu, RNP labprāt iesaistīsies minētā jautājuma atrisināšanā.

Papildus informējam, ka 17.21.2013. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” 11.3 punkts nosaka, nekustamā īpašuma īpašnieka, tiesiskā valdītāja un pārvaldnieka pienākumos , šajā gadījumā pārvaldnieks, ietilpst nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu tvertņu novietošanas vietas, lai tās ir pieejamas nekustamā īpašuma iedzīvotājiem un sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, kā arī to, ka sadzīves atkritumi tiek novietoti tikai atkritumu tvertņu novietošanas vietās izvietotajās atkritumu tvertnēs. Atkritumu tvertņu novietošanas vietas, kas nav atkritumu tvertņu novietnes, izbūvējamas uz noblietētas zemes, asfaltēta vai bruģēta laukuma, katrai tvertnei paredzot vismaz 2m2.

20.12.2005. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.34 “ Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 3.12. sadaļā “Atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti” noteikti nosacījumi minētajām novietnēm, ja tiek projektētas jaunbūves, 338.punktā noteikts, ka pie daudzdzīvokļu namiem veido segtas vai pazemē iebūvētas atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu, kas atbilst publiskās ārtelpas  estētiskajām un sanitāri higiēniskajām prasībām. 341. punktā noteikts, ka atkritumu konteineru (tvertņu) novietni izvieto ne tuvāk par 1,5 m zemesgabala robežai, izņemot, ja ir saņemta attiecīgā blakus zemesgabala īpašnieka piekrišana uz būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapas. 346. punktā noteikts, ka būvvalde nosaka plānošanas un arhitektūras uzdevumā nepieciešamo atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes vai sadzīves  atkritumu dalītās savākšanas punkta lielumu, atkritumu konteineru skaitu.

 

#1898 Kaspars 2017-04-05 22:42:06

Kā tas nākas ka Rīgas dome ir pasūtījusi vēsturiska objekta – Ulmaņlaika dīzeļ-elektrostacijas pilnīgu nojaukšanu un LTV7 sižetā (http://www.lsm.lv/ru/statja/samoupravlenija/novosti/v-rige-demontiruyut-obyekt-k–podzemnuyu-elektrostanciyu-bliz-ozera-babelitis.a226373/) no Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora Oļega Burova izskanēja informācija, ka objekts ir bez kultūrvēsturiskas vērtības, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir sniegusi atzinumu ka, citāts: “Tika secināts, ka būvēm ir ievērojama kultūrvēsturiskā nozīme, tomēr, karadarbība un objekta vēlākā izmantošana ir radījusi ievērojamus oriģinālās substances zudumus,[..] Ņemot vērā saglabājušos būvapjomus un to tehnisko noturību kā alternatīvu objekta pilnīgai demontāžai, inspekcija 27.01.2015. vēstulē Rīgas domes īpašuma departamentam rosināja veikt būvju drošības ekspertīzi un nojaukt tikai dzīvību apdraudošās konstrukcijas, kā arī veikt pazemes komunikāciju noslēgšanu, izskatot iespēju elektrostacijas paliekas izmantot kā apskates, tūrisma un izklaides objektu.” Saite: http://mantojums.lv/lv/jaunumi/-elektrostacijas-pie-babelites-kulturvesturiska-vertiba/ Citās valstīs šādus unikālus objektus cenšas saglabāt, jo tādi vairāk neradīsies, turklāt tie ir būtiski tūristu apskates objekti. Zināms arī ka interesentu aprindās objekts ticis augstu vērtēts arī ārpus Latvijas robežām. Pat portālā riga.lv ir raksts ar nosaukumu “Rīgas noslēpums: pamestā elektrostacija pie Bābelīša ezera”.

2014. gada 7. novembrī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisija nolēma, ka objekta paliekas, Pakalniešu ielā 25, uzskatāmas par neatbilstošām valsts aizsargājama kultūras pieminekļu statusam, līdz ar to Inspekcijai nav pamata iebilst pret objekta demontāžu. Pēc Inspekcijas rīcībā esošas informācijas minētās būves ir dabā saglabājušās 1944.gadā saspridzinātās stratēģiskas rezerves dīzeļelektrostacijas (K elektrostacija) paliekas. Pēc AS Latvenergo datiem K elektrostacija tika nodota ekspluatācijā 1939.gadā un bija paredzēta kā rezerves elektroenerģijas apgādes objekts.

Informējam, ka 2015.gada 7.jūlijā Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr.2793 “Par nekustamā īpašuma Pakalniešu ielā 25, Rīgā” sakārtošanu”. Zemesgabals sastāv no zemesgabala 445 144 m² platībā un drupām no bijušām ēkām, kas sprādziena rezultātā zaudējušas savas ekspluatācijas nozīmi. Pēc ēkas galvenā korpusa bombardēšanas jumts un dzelzsbetona konstrukciju karkasa virsējā daļa ir sabrukusi, deformēta un zaudējusi savu ģeometrisko formu, nestspēju un ekspluatācijas funkcijas. Būvju tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā avārijas stāvoklis, kas apdraud apkārtējo drošību un degradē pilsētvidi. 2015.gada 10.jūnijā tika veikta būvju vizuālā apsekošana, kuras laikā konstatēja, ka ir būtiski bojājumi būvju jumta un sienu konstrukcijās.  Papildus tika konstatēts, ka teritorijā ap būvi tiek uzkrāti būvgruži.

 

#1897 Dmitrijs 2017-04-05 16:43:03

Es un mana ģimene (sieva un trīs bērni) dzīvojam Rīgā, Lāčplēša ielā 23 5. stāvā . Māja ir celta 1904. gadā un tajā nav ne lifta, ne ugunsdzēsības kāpņu. Ja nu gadījumā, nedod Dievs, ugunsgrēks, tad izkļūt uz ielas mūsu ģimenei un tiem, kas dzīvo šajā stāvā, izredžu nav nekādu, bet tie ir veci cilvēki, kā arī ģimenes ar maziem bērniem. Gribētos uzzināt vai ir iespējams uzstādīt vismaz kaut kādu liftu mūsu kāpņutelpā?

Iesākumā darām zināmu, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumu prasībām ugunsgrēka gadījumā evakuācijai aizliegts izmantot liftu. Sīkāka informācija pieejama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājas lapā – http://vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/ugunsdrosiba/3102-ka-rikoties-ugunsgreka-gadijuma.

Jautājumā par lifta ierīkošanas iespējām vēršam uzmanību, ka dzīvojamās mājas Lāčplēša ielā 23, Rīgā (turpmāk – Dzīvojamā māja) koplietošanas telpās nav atbilstošas platības, kur izbūvēt liftu. Attiecīgi, ja Dzīvojamās mājas kopīpašnieki likumā noteiktajā kārtībā pieņems lēmumu par lifta izbūvi, tiem papildus jālemj arī par Dzīvojamās mājas koplietošanas telpu kapitālu pārprojektēšanu un pārbūvi (jāņem vērā, ka projektēšanas laikā var atklāties, ka kāpņu telpu konstrukcijas nepieļauj lifta uzstādīšanu, tādā gadījumā pastāv iespēja projektēt lifta izbūvi no mājās ārpuses). Dzīvojamās mājas kopīpašniekiem arī jānodrošina finanšu līdzekļi šādu darbu veikšanai, tostarp lifta mehānisma iegādei un uzstādīšanai.

Saistībā ar iedzīvotāju uzdoto jautājumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) noskaidroja pie SIA “KONE LIFTI LATVIJA”, ka jauna lifta izbūves provizoriskās izmaksas svārstās no 25000,00 EUR līdz 40000,00 EUR.

Ja Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņems lēmumu par koplietošanas telpu kapitālu pārprojektēšanu un pārbūvi, lifta iegādi un uzstādīšanu, RNP veiks nepieciešamos remontdarbus atbilstoši kopības lēmumam.

Jautājumā par ugunsdrošības nosacījumu ievērošanu Dzīvojamajā mājā darām zināmu, ka atbilstoši Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumu Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” 112.2. punkta nosacījumiem viena evakuācijas izeja no stāva ir pieļaujama būvēs, kurās augstākā stāva grīdas līmenis nav augstāks par 28 metriem, ja evakuācija paredzēta tikai no dzīvokļiem caur ugunsaizsargātu kāpņu telpu un katrā dzīvoklī ir atverama aila. Dzīvojamā māja atbilst minētajiem nosacījumiem.

Noslēgumā darām zināmu, ka RNP, slēdzot pārvaldīšanas līgumus ar klientiem, iepazīstina klientus ar ugunsdrošības instrukciju. Vienlaikus informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 19.04.2016. noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasībām RNP šobrīd izstrādā normatīvajiem aktiem atbilstīgu ugunsdrošības instrukciju, ar kuru iepazīstinās savus klientus līdz 01.09.2017. (01.09.2016. stājās spēkā jaunas ugunsdrošības prasības, kas ievieš jauninājumus, sākot 01.09.2017.).

 

#1896 Krista 2017-04-04 21:45:50

Labvakar Juglā -3 aiz autobusu galapunkta Dispičeru punkts Jugla 3 tur kur ir garāžas ejot vai braucot pa to ceļu uz priekšu virziena uz ezera pusi tur ir sen jau pamati uztaisīti un sen viss ir apstājies, cik es atceros tad kad sāka taisīt tur tos pamatus bija informācija ka tur būšot skola un sporta laukums bet vis ir apstājies vai naudas trūkums vai kas? Cerams Jūs sapratāt par kuru vietu iet runa…

Zemesgabals Murjāņu ielā (kadastra apz. 01000922556) sākotnēji bija iekļauts izglītības, jaunatnes un sporta nozarē nepieciešamo Rīgas pilsētas pašvaldības zemesgabalu sarakstā, paredzot Rīgas nedzirdīgo bērnu internātskolas un stadiona projektēšanu un būvniecību. Rīgas pilsētas būvvaldē 2006. gadā tika akceptēts projekts Nedzirdīgo bērnu internātskolai, tika izsniegta arī būvatļauja. Tika veikti tikai būvlaukuma sagatavošanas un nulles cikla būvniecības darbi, kas 2009.gadā pilnībā apturēti valsts atbalsta un valsts finanšu līdzekļu neesamības dēļ, veicot objekta konservācijas darbus. Tā kā būvniecības iecere uz zemesgabala netika īstenota, Rīgas dome, ņemot vērā esošo un paredzamo izglītības, jaunatnes un sporta iestāžu noslogojumu un attīstības prioritātes, kā arī veikto izglītības, jaunatnes un sporta iestāžu optimizāciju (01.09.2011. Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem tika izvietota renovētajā un labiekārtotajā skolas un sporta stadiona kompleksā Graudu ielā 21, Rīgā), lai panāktu to darbībai paredzēto īpašumu efektīvu un racionālu izmantošanu un lai nodrošinātu atbilstošu Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu un citu resursu lietderīgu izlietojumu, 28.01.2014. nolēma, ka zemesgabals izslēdzams no iepriekš minētā saraksta.

Atbilstoši Rīgas domes 19.02.2013. iekšējiem noteikumiem nr.22 tika izvērtēta turpmākā rīcība ar šo nekustamo īpašumu un Rīgas dome 08.07.2014. pieņēma lēmumu par nekustamā īpašuma Murjānu ielā atsavināšanu. Zemesgabals Murjāņu ielā tika pārdots atklātā izsolē 2016.gada maijā ar nepabeigtas celtniecības  objekta pamatiem, kas uzskatāmi par šī zemesgabala apgrūtinājumu. Rīgas pilsētas būvvaldē nav iesniegta jebkāda dokumentācija, kas būtu saistīta jaunu būvniecības ieceri šajā zemes gabalā.

 

#1894 Daira 2017-04-04 15:39:31

Labdien! Kad tiek plānots pabeigt darbus Centrāltirgū? Jāsaka, ka tagad skats visai pabaiss – viss tukšs un norobežots ar metāla žogiem. Pat neomulīga sajūta.

Līdz šā gada 24. aprīlim norisinās Rīgas Centrāltirgus atklātās teritorijas seguma maiņas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūves darbu otrā kārta. Rekonstrukcijas laikā, kas iespējama tikai gada siltajā sezonā, tiek mainīts segums Centrāltirgus atklātajā teritorijā starp Gaļas paviljonu un Piena paviljonu. Seguma maiņas laikā attiecīgā teritorija apmeklētājiem ir slēgta, bet tajā strādājošajiem tirgotājiem ir nodrošinātas pagaidu tirdzniecības vietas laukumā starp Gaļas paviljonu un Pūpolu ielu.

Rekonstrukcijas darbu pirmajā kārtā, 2016. gada nogalē, jau tika nomainīts teritorijas segums starp gaļas paviljonu un Nēģu ielu. Atklātās teritorijas seguma nomaiņa kopumā tiks veikta 8500 kv.m. platībā. Līdzšinējais asfalta segums, tiek mainīts pret jaunu, vizuāli pievilcīgu bruģa segumu.

Līdztekus redzamajiem seguma maiņas darbiem, domājot par tirgotāju un pircēju ērtībām, tiks izbūvēta arī jauna lietus ūdens kanalizācija. Līdz šim lietus ūdens gan no gaļas paviljona jumta, gan atklātās teritorijas tika novadīts pilsētas saimnieciskajā kanalizācijā, kas nespēj uzņemt visu lietus ūdens apjomu, un tirgū veidojas pamatīgas peļķes. Jaunā sistēma būs neatkarīga no pilsētas saimnieciskās kanalizācijas, un lietus ūdens tiks novadīts pilsētas kanālā.

Atklātās teritorijas seguma maiņas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūvē AS “Rīgas Centrāltirgus” investēs 594 456,31 eiro (bez PVN).

 

#1893 Raivis 2017-04-04 13:37:30

Rīga dome maija sākumā sola pieņemt noteikumus par 50% līdzfinansējumu piešķiršanu daudzdzīvokļu māju remontdarbiem. Vienīgais nosacījums ir lai būtu dibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība. Līdzfinansējumu attiecas arī uz siltināšanu. Interesanti vai varēs 50% dabūt no Altum un atlikušos 50% no Rīgas domes?

https://www.facebook.com/NilsUsakovs/photos/a.213321042032155.59458.212485185449074/1455007094530204/?type=3

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” speciālisti minētajā jautājumā konsultējās ar Ekonomikas ministrijas un Altum pārstāvjiem. Ekonomikas ministrija ir sniegusi šādu atbildi:

Vai 4.2.1.1. aktivitātē ir iespēja 50% grantu saņemt no Altum un atlikušo daļu  tām pašām attiecināmajām izmaksām pilnībā vai daļēji no pašvaldības?

  1. MK noteikumu Nr.160 82.3.apakšpunktā ir pieļauta atbalsta kumulācija par tām pašām attiecināmām vai citām, t.sk. neattiecināmām, izmaksām, līdz ar to valsts atbalsta kontekstā ir iespējams saņemt de minimis atbalstu par citām izmaksām, ievērojot Komisijas regulas Nr.1407/2013 3.panta 2.punktā noteikto robežlielumu.
  2. MK noteikumos Nr.160 ir noteikta cita finansētāja definīcija:

“2.9. citi finansētāji – privātā sektora finansētāji, kas ir noslēguši sadarbības līgumu ar sabiedrību “Altum” un šī sadarbības līguma ietvaros izsniedz finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai;”.

  1. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu (MK noteikumu Nr.160 43.punkts), lai varētu saņemt Altum grantu 50% apmērā, ir obligāti nepieciešams privātā sektora lēmums par aizdevuma piešķiršanu:
    “43. Dzīvokļu īpašnieki ar pilnvarotās personas starpniecību piesakās finansējuma saņemšanai pie cita finansētāja.”

Līdz ar to par pilnīgu izmaksu segšanu no pašvaldības līdzekļiem nevarētu runāt.

  1. Granta apmērs tiek noteikts ņemot vērā plānoto siltumenerģijas patēriņu pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai izvēlēto aizdevuma izsniedzēju (MK noteikumu 57.punkts).
  2. 50% grantu var saņemt, ja finansējumu izsniedz cits finansētājs (MK noteikumu 57.2.apakšpunkts) un 50% apmērā tiek segtas aizdevuma izmaksas.
  3. Pašlaik MK noteikumos Nr.160 tiek veikti grozījumi (https://em.gov.lv/lv/es_fondi/normativo_aktu_projekti/energetika_un_energoefektivitate/ ). Viens no grozījumu priekšmetiem ir cita finansētāja definīcijas paplašināšana, nosakot, ka cits finansētājs var būt arī pārvaldnieks, t.sk. pašvaldības kapitālsabiedrība. Šajā gadījumā nebūs nepieciešams komercbankas aizdevums. Vienlaikus norādu, ka pārvaldnieku iesaistei ēku finansēšanā ir izvirzīti šādi nosacījumi (īpaši jāpievērš uzmanība nosacījumam, ka pārvaldnieks Eiropas Savienības līdzekļus vai valsts, vai pašvaldību budžeta līdzekļus  nedrīkst izmantot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanā):

“Gadījumā, ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai līdzekļus nodrošina pārvaldnieks, ir jāievēro šādi nosacījumi:

·         pārvaldnieks var būt arī dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona;

·         atbalstu Pasākuma ietvaros dzīvokļu īpašnieki var saņemt tikai granta veidā;

·         pārvaldniekam ir jābūt konkrētās dzīvojamās mājas pārvaldītajam – saskaņā ar pašvaldības uzdevumu kā nepārņemtās dzīvojamās mājas pārvaldītājam vai pamatojoties uz dzīvokļu īpašniekiem noslēgto pārvaldīšanas līgumu;

·         pārvaldnieks energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai var izmantot tās piesaistīto finansējumu, piemēram, aizņēmumu kredītiestādē, un paša pārvaldnieka rīcībā esošos līdzekļus (piemēram, saņemto atlīdzību par īpašumu pārvaldīšanu). Eiropas Savienības līdzekļus vai valsts, vai pašvaldību budžeta līdzekļus  nedrīkst izmantot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanā;

·         dzīvokļu īpašniekiem pārvaldnieka ieguldītie līdzekļi ir jāatmaksā pilnā apmērā, ņemot vērā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma izmaksas un pārvaldnieka piesaistīto finanšu resursu izmaksas (t.sk. aizdevuma procenta maksājumus);

·         pārvaldnieka līdzekļus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nodrošina saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta trešo daļu kā citas pārvaldīšanas darbības un dzīvokļu īpašnieku lēmumu. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešo un ceturto daļu par minētajām darbībām pārvaldnieks saņem atlīdzību;

·         par minētajām darbībām dzīvojamās mājas pārvaldnieks saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta ceturto daļu saņem atlīdzību;

·         pašvaldības kapitālsabiedrības ievēro attiecīgu jomu regulējošus normatīvos aktus, tajā skaitā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas nosaka, ka publiskas personas rīcībai ar mantu jābūt lietderīgai.”

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes