#1873 Rolands 2017-03-06 12:30:09
Pagājušajā gadā veicot Brīvības gatves rekonstrukcijas darbus pie Brīvības gatves 386 DUS Neste ir stacionārais fotoradars. Rekonstrukcijas darbu laikā stars veloceliņu un braucamo daļu tika atjaunoja melnzemes kārta zaļajā zonā. Kāpēc darbu laikā nebija iespējams demontēt iepriekšējo radaru pamatus?
Brīvības gatvē tika veikta seguma atjaunošana, kas neparedz elementu demontāžu. Ņemot vērā, ka elements ir ārpus ietves robežām, tas netraucē gājēju kustībai.
Tāpat jāmin, ka fotoradara izbūvi veica uzņēmums, kas apkalpo CSDD, tātad tas ir CSDD īpašums. Tāpat nav arī skaidrs, vai šī pamatne nebūs atkārtoti nepieciešama CSDD vajadzībām.
#1872 Gunta Kastiņa 2017-03-04 22:05:41
Ceru, ka nedēļas laikā Grīvas masīva iekšpagalmu problēmas būs DIENAS KĀRTĪBĀ!
Atbilde sniegta 23.03.2017. raidījumā pie jautājuma Nr. #1861.
#1871 Gunta Kastiņa 2017-03-04 22:03:28
Tomēr vēlos saņemt atbildi par iekšpagalmiem Grīvas masīvā. Kādēļ vieniem salabo līdz namdruvīm – citi lauž kaklu, jo NAV labots kopš PSRS laikiem…
Atbilde sniegta 23.03.2017. raidījumā pie jautājuma Nr. #1861.
#1870 Gunta Kastiņa 2017-03-04 21:36:44
Uzdevu jautājumu, bet atbilde – nekāda…
Atbilde sniegta 23.03.2017. raidījumā pie jautājuma Nr. #1861.
#1869 Jānis 2017-03-04 00:33:28
Vai un kad ir paredzēta pretplūdu aizsargdambja būvniecība Vecmīlgrāvī, lai aizsargātu Ķīšezeru, Juglas ezeru un Baltezeru no plūdiem.
2012.gadā apstiprinātajā Plūdu riska pārvaldības plānā Rīgas pilsētai kā viena no alternatīvām teritoriju ap Ķīšezeru, Juglas kanālu, Juglas ezeru un Baltezeru aizsardzībai minēta slūžu – regulatora ierīkošana Mīlgrāvī. Šāda būve pasargātu visas augšup esošās teritorijas no vējuzplūdiem un tiktu darbināta nepieciešamības gadījumā. Jāņem vērā, ka šāda būve būtu dārga un tehniski sarežģīta, jo slūžām jābūt kuģojamām.
Ņemot vērā, ka Mājokļu un vides departamenta budžeta programmas “Meliorācijas sistēmu apsaimniekošana” apmēru (2017.gadā – 78 170 euro, līdzīgi arī iepriekšējos gados), Mājokļu un vides departaments neplāno šāda objekta būvniecību.
Plūdu riska pārvaldības plāna Rīgas pilsētai (turpmāk – Plāns) ietvaros izstrādātajām pretplūdu pasākumu alternatīvām bija iespējams piesaistīt finansējumu 2015.gada nogales Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsludinātās projektu priekšatlases „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās” projektu iesniegumu otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Programmas) ietvaros, kur visai Latvijas teritorijai pretplūdu pasākumu īstenošanai no ERAF piesaistāmo līdzekļu apjoms tika noteikts 28 miljonu EUR apmērā.
Konkrētajai teritorijai ap Ķīšezeru, Juglas kanālu, Juglas ezeru un Baltezeru Plāna ietvaros tika izstrādātas divas alternatīvas ar atšķirīgu resursu un finansiālo ieguldījumu:
Atbilstoši Plāna piedāvātajiem pretplūdu pasākumiem, tiem tika veikti arī ekonomiskās atdeves aprēķini un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, taču, lai izvēlētos optimālo pretplūdu risinājuma variantu minētajā teritorijā, būtu nepieciešama tālāka kritēriju izpēte un analīze.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī ļoti saspringtos termiņus Projektu ideju iesniegšanai VARAM, Departaments izvērtēšanai Programmā iesniedza tos pretplūdu pasākumus, kuriem atbilstoši Plānam bija viens iespējamais pretplūdu pasākuma konceptuālais variants – proti, Bolderāju, Vakarbuļļus, Rītabuļļus, Ķīpsalu un Trīsciemu Ķīšezera Ziemeļu krastā. Tālākai projekta realizācijai VARAM atbalstīja Projekta ideju par Bolderājas pretplūdu pasākumu īstenošanu.
Citas konkrētā projekta realizēšanai atbilstošas atbalsta programmas (t.sk. ES līdzfinansētas) dotajā brīdī nav izsludinātas, taču Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments seko līdzi informācijai par iespējamo finansējuma līdzekļu piesaisti dažādu pilsētas infrastruktūras projektu realizācijai.
#1868 Uldis 2017-03-03 11:38:50
Labdien, Aptuveni 1.5 gadu atpakaļ vienā no raidījumiem Jūs teicāt ,ka pēc gada Lubānas ielā vairs nebūšot kreiso pagriezienu tie ir vēl joprojām un izskatās ka tuvākajā laikā arī nekas nemainīsies. Vietā teiciens :Solīts makā nekrīt.
Kreiso pagriezienu aizliegšana maģistrālajās ielās notiek pakāpeniski, ņemot vērā gan satiksmei radītos traucējumus, gan bīstamību. Tāpat jāņem vērā, ka aizliedzot kreisos pagriezienus noteiktā vietā, palielinās noslodze uz tuvumā esošajiem krustojumiem. Ņemot vērā, ka Lubānas ielas rotācijas aplim (pie veikala “DEPO”) šobrīd nav pietiekoša caurlaides spēja, formāla kreiso pagriezienu aizliegšana tikai veicinātu ceļu satiksme noteikumu pārkāpšanu.
Papildus norādām, ka arī pagājušajā gadā Rīgas domes Satiksmes departaments ir turpinājis darbu pie kreiso pagriezienu skaita samazināšanas, aizliedzot šo manevru, piemēram, Brīvības ielā pie Krustabaznīcas ielas un Tālivalža ielā uz Biķernieku ielas.
#1867 Āris 2017-03-02 14:04:31
Labdien. Vai ir plānots “NORMALI” saremontēt Krustpils ielas posmu no Granīta ielas krustojuma līdz ,vismaz pirmajam luksoforam virzienā uz Grindex ??? Ieteikums: vietām asfalta segumu vajag nomainīt visa platuma un noteikta garumā. Tas būtu lētāk nekā katru dienu lāpīt bedrubedres un ilglaicīgāk būtu daudzmaz braucams cels
Vispirms ir jāpiebilst, ka šī iela minētajā posmā saucas Asotes iela. Šajos laika apstākļos segumu remontu var veikt tikai pielietojot bedrīšu remontu, ja tiks piešķirti papildus līdzekļi segumu remontam ar lielām kartēm, tad jautājumā minētais posms tiks remontēts.
#1866 braucējs 2017-03-02 13:14:30
Labvakar. Iespējams jau trešo reizi…. 1.Nu kad tiks novērstas iesēdums Hipokrāta ielā tieši pretī trolejbusu galapunkta izbraukšanas vietai ? Solījās jau pagājušo gad2016 2.Un kāpēc joprojām nav uzliktas nekādas brīdinājuma zīmes ? Lai jauks vakars
Iestājoties labvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem 2017.gada vasaras būvdarbu sezonā, piešķirtā finansējuma ietvaros, tiks veikts asfaltbetona seguma remonts pretī trolejbusu galapunktam.
No jautājuma nav saprotams kādas brīdinājuma zīmes jautājuma autors ir domājis. Ja jautājuma autors domājis zīmes, kas brīdinātu par minēto iesēdumu, tad Rīgas domes Satiksmes departamenta ieskatā, minētais iesēdums nav tik dziļš, lai būtu satiksmei bīstams, savukārt, ja jautājuma autors domājis kādas citas brīdinājuma zīmes, tad lūgsim precizēt, kurā vietā un kādas zīmes autora ieskatā būtu nepieciešamas.
#1865 Andris Rēders 2017-03-02 12:00:14
Labdien, Pagājušogad Juglas vidusskolai tika renovēts stadions, par to milzīgs paldies, izskatās labi un bērniem ir kur pavadīt savu brīvo laiku, bet vai ir plānots sakārtot arī mazās ieliņas (piem. skrudalienas iela, veldres iela un lilastes iela) pa kurām vecāki ar automašīnām ved savus bērnus uz skolu, un vai nevarētu sakārtot braukšanas virzienus uz šīm ieliņām jo pie ielu malām novietotās automašīnas traucē samainīties pretim braucošām automašīnām? piemēram izveidot vienvirziena kustību šajās ieliņas!
Prioritāri seguma atjaunošana tiek veikta 1. un 2.uzturēšanas klases ielās ar augstu satiksmes intensitāti un sabiedriskā transporta kustību. Skrudalienas, Lilastes, Veldres ielas ir rajona nozīmes ielas, kurās, lai uzlabotu pašreizējo ielas seguma stāvokli, Rīgas domes Satiksmes departaments 2017.gada vasaras uzturēšanas darbu sezonā, esošā finansējuma ietvaros, veiks bedrīšu aizpildīšanu ar asfaltbetona masu.
Informējam, ka Skrudalienas ielā ir ierīkota dzīvojamā zona, kur maksimāli atļautais braukšanas ātrums ir 20 km/h. Šādās teritorijās parasti braukšanu neorganizē tikai vienā virzienā. Auto kustībai par vienvirziena ielām ir vairāk trūkumu nekā ieguvumu, kā piemēram:
– Jaunieviestā viena braukšanas virziena iela var piesaistīt ievērojami vairāk braucošo transportlīdzekļu.
– Neesot pretim braucošiem transportlīdzekļiem, var pieaugt atļautajā virzienā braucošo ātrums, līdz ar to var pieaugt ceļu satiksmes negadījumu skaits un to smaguma pakāpe.
– Palielinās manevru daudzums krustojumos un nobrauktā attāluma daudzums, kas ir tiešā sakarībā ar iespējamību notikt biežākiem ceļu satiksmes negadījumu.
– Vienvirziena ielas maz respektē velosipēdisti.
Savukārt bērnu pievešana pie Juglas ģimnāzijas būtu jāorganizē pa skolai tieši piegulošo Kvēles ielu vai Murjāņu ielu.
#1864 maija 2017-03-02 10:35:31
Sveicināti. Dzīvoju pašvaldībai piederošā ēkā Purvciemā D.Brantkalna ielā.42 kvm dzīvoklis. Esmu radusi lieku netērēt, vairāku gadu garumā spuldzes un lampas nomainītas uz visvisekonomiskākajiem variantiem utt. Patēriņš arī nav īpaši liels-130kw mēn. Un te jauns rēķins šogad-izrādās ir 3 fāzes 20 A…Kapēc pašvaldības dzīvoklī un vispār dzīvoklī nepieciešams šāds 3 fāžu pieslēgums? Piebildīšu RPB (pilsētbūvnieks) atteica pārslēgt uz 1 fāzi. Bet rēķins-8€ par patērēto,12 € -par pieslēguma nodrošināšanu (abonentmaksa) un OIK-apm 4€.(interesanti ka šim pakalpojumam ir arī pvn21% kas kā visiem zināms nav likumīgi prasīt). kopā summa 24€…Jautājums-kā veikt pieslēguma (no 3fāzēm uz 1) maiņu ja RPB to neakceptē? Lieki piebilst -tas ir nesamērīgi ka elektrības cena ir 1/3 no rēķina bet pakalpojumi 2/3? Vēlētos dzirdēt jūsu viedokli. Paldies.
Dzīvojamās mājās D.Brantkalna ielā 17, k-1 un k-2, Rīgā, ir uzstādītas elektroplītis, tāpēc dzīvokļa un visas ēkas elektrosistēma ir projektēta un izbūvēta tā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vairāku mājsaimniecības elektroierīču vienlaicīgu lietošanu, nepārslogojot visu sistēmu kopumā.
AS “Sadales tīkls” savos piedāvājumos izskata vienu konkrētu dzīvokli, savukārt SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” (turpmāk tekstā – RBP), kā mājas apsaimniekotājs, skata visu mājas elektrosistēmu kopumā ilgtermiņā. Pāreja no trīs fāžu pieslēguma uz vienas fāzes pieslēgumu, radīs sistēmas pārslodzi, lietojot vairākas elektroierīces vienlaicīgi, tādejādi regulāri atslēgsies dzīvokļa elektroapgādes automātslēdži, kas kopā ar elektroenerģijas skaitītājiem šajās mājās atrodas pagrabā, kas drošības nolūkos ir pieslēgts apsardzes signalizācijai. Lai atjaunotu elektrības padevi dzīvoklim pēc automātslēdža atslēgšanās, piemēram, naktī, iedzīvotājam ir jāgaida līdz mājā ierodas sētnieks.
Trīs fāžu pieslēguma gadījumā ar 20A automātiskajiem drošinātājiem vienlaicīgā iespējamā maksimālā jauda dzīvoklī ir 13,2 kW, savukārt vienas fāzes pieslēguma gadījumā ar 20A automātisko drošinātāju vienlaicīgā iespējamā maksimālā jauda dzīvoklī ir tikai 4,4 kW, kas nozīmē to, ka nav iespējams pilnā apjomā izmantot pat elektroplīti, kuras jauda atkarībā no modeļa orientējoši ir apmēram 6,4 kW, nemaz nerunājot par paralēlu citu elektroiekārtu lietošanu. Informācijai: veļas mašīnas un trauku mazgājamās mašīnas orientējošā jauda katrai ir 2,2 kW, elektriskās tējkannas jauda ir līdz pat 2,4 – 3 kW, kafijas automāta – 1 kW, mikroviļņu krāsns jauda ir 0,8 – 1,2 kW, putekļu sūcēja jauda ir 1- 1,5 kW, gludekļa jauda ir 2,2 – 3 kW (atkarībā no modeļa). Pie tam, trīs fāžu vienmērīga ekspluatācija samazina kopējo elektroenerģijas patēriņu.
Ņemot vērā augstāk minēto, RPB nepiekrīt trīs fāžu pieslēgumu pārveidei par vienas fāzes pieslēgumu, jo šādā gadījumā nav iespējams nodrošināt dzīvokļu elektrosistēmas atbilstošu ekspluatāciju.
Tāpat ir jāatzīmē tas, ka maksa par elektrību pašlaik veidojas no 3 daļām: sadales sistēmas pakalpojumi, elektroenerģijas cena, obligātā iepirkuma komponente. Līdz ar to, arī vienas fāzes pieslēguma gadījumā proporcija elektrības cena / pakalpojumi būtiski nemainītos, samazinātos tikai ST pieslēguma nodrošināšanas maksa mēnesī no 4,84 EUR uz 1,50 EUR.
Mājas apsaimniekotājs RPB neizraksta rēķinus par dzīvokļa elektrību īrniekiem D.Brantkalna ielā 17, k-1 un k-2. Tādējādi RPB izrakstītajos dzīvokļa rēķinos nav ne maksas par elektrību, ne abonentmaksas, ne arī PVN dzīvokļa elektrībai. Šos rēķinus izraksta AS “Latvenergo” vai cits elektroenerģijas tirgotājs, ar ko īrnieks ir noslēdzis līgumu.
Apšaubām, ka abonentmaksa par pieslēguma nodrošināšanu varētu būt 12 EUR. 3 fāžu 20A pieslēgumam atbilstošā abonentmaksa ir 4,84 EUR. Iespējams, ka iedzīvotājs no Brantkalna ielas kļūdaini ir ieskaitījis abonentmaksā arī maksu par elektroenerģijas piegādi, kas ir jāmaksā pēc patēriņa (par katru kWh). Patiesībā pilnā cena par vienu kWh ir 0.14 līdz 0.16 EUR/kWh ar PVN atkarībā no elektrības tirgotāja un tarifu plāna izvēles. Kopējo vienas kWh cenu veido četras komponentes:
| elektroenerģijas cena (tirgotāja, piemēram, AS “Latvenergo”universālais tarifs) | 0,05116 EUR/kWh |
| elektroenerģijas piegādes cena (AS “Sadales tīkls” tarifs) | 0,04408 EUR/kWh |
| OIK | 0,02679 EUR/kWh |
| PVN 21% | 0,02376 EUR/kWh |
| Kopā ar PVN | 0,14766 EUR/kWh |
Piemēram, ja īrniekam ir AS “Latvenergo” universālais tarifs 0.14766 EUR/kWh ar PVN, par patērētām 130 kWh būtu jāmaksā:
Kā esam novērojuši, dažu elektroenerģijas tirgotāju privātpersonām izrakstītajos rēķinos, maksa par elektroenerģijas piegādi par patērētajām kWh un abonentmaksa nav norādītas atsevišķi, bet uzrādītas vienā summā. Līdz ar to iedzīvotājiem, iespējams, šķiet, ka abonentmaksa ir daudz lielāka nekā tā ir patiesībā.
