#1798 Ilze Balode 2016-12-22 14:23:24
Kā tikt vaļā no bomžiem, kas jau gadiem dzīvo kāpņu telpā Brīvības ielā 249B, Rīgā??? Pašvaldības policija ir bezspēcīga. Viņi var tikai izvest viņus uz ielas, jo uz patversmi braukt viņi nevēlas. Pēc 10 min viņi ir atpakaļ un turpina uzdzīvot tālāk. Ir vairākkārt rakstīts uz “Rīgas Namsaimnieku”, lai norobežotuu bomžiem pieeju pie bēniņiem,bet pagaidām darīts nekas netiek.
Rīgas dome Rīgas pilsētā ir izveidojusi vairākas patversmes, tajā skaitā arī naktspatversmes, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas. Pašlaik Rīgas pilsētā personas, kuras palikušas bez pajumtes un iztikas līdzekļiem, palīdzību var saņemt desmit dažādās vietās. Tomēr dažkārt šīs personas atsakās izmantot naktspatversmju pakalpojumus, meklējot vietas, kur patverties no aukstuma, bieži izmanto ēku kāpņu telpas.
Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā Nr.80 paredz aizliegumu mitināties publiskās vietās Rīgā, taču jāsaprot, ka administratīvie sodi neatturēs personas turpināt nakšņot ēku kāpņu telpās. Tādēļ par gadījumiem, kad tiek konstatētas personas, kuras mitinās kāpņu telpā, nepieciešams nekavējoties informēt RPP Vidzemes pārvaldes dežūrdaļu pa tālr.67181371, 67181372 vai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Operatīvās vadības biroju pa tālr.110 jebkurā laikā.
Rīgas pašvaldības policijas darbinieki saskarsmē ar personām bez noteiktas dzīves vietas rīkojas atbilstoši savai kompetencei – vai nu izraida personas no nama kāpņu telpas, vai arī ar personu piekrišanu, tās nogādā nakts patversmē. Par konkrēto adresi 2016.gadā Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldē ir saņemti 14 izsaukumi, no kuriem 9 gadījumos 18 personas nogādātas nakts patversmē, bet 4 gadījumos 9 personas nevēlējās doties uz patversmi. Minētā kāpņu telpa iekļauta apsekošanā, kā rezultātā 6 personas nogādātas nakts patversmē.
Savukārt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) 2017.gada janvāra sākumā plānoja veikt norobežojošo konstrukciju uzstādīšanu dzīvojamās mājas Piebalgas ielā 10A, Rīgā (iepriekšējā adrese – Brīvības gatve 249B, Rīga) (turpmāk – Dzīvojamā māja) kāpņu laukumā pie bēniņiem (2016.gada decembrī veikta darbam nepieciešamo materiālu pasūtīšana). Taču 30.12.2016. Dzīvojamās mājas dzīvokļa Nr.29 īpašnieks telefoniski informēja RNP iecirkņa “Jugla” namu pārzini Z.Sokoveņinu, ka patstāvīgi veiks norobežojošo konstrukciju uzstādīšanu.
Papildus informējam, ka 2016.gada maijā RNP mēģināja rast problēmas risinājumu, uzstādot mehānisko koda atslēgu Dzīvojamās mājas ieejas durvīm. Tāpat RNP vairakkārt veikusi koda atslēgas, durvju labošanu un 2016.gada decembrī veica Dzīvojamās mājas ieejas durvju koda atslēgas nomaiņu, kas tika atkārtoti sabojāta pēc dažām stundām. Diemžēl nepiederošas personas regulāri veic koda atslēgas bojāšanu, tādējādi Dzīvojamās mājas dzīvokļa Nr.29 īpašnieks informēja, ka tuvākajā laikā veiks dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanu vai aptaujas rīkošanu, lai pieņemtu kopības lēmumu par nepieciešamību veikt Dzīvojamās mājas ieejas durvju nomaiņu un elektroniskās koda atslēgas uzstādīšanu.
Pārvaldīšanas jautājumu operatīvai risināšanai iedzīvotāji aicināti sazināties ar RNP iecirkņa “Jugla” namu pārzini Z.Sokoveņinu (tālrunis darba laikā: 29719701).
#1797 Daina Birzniece 2016-12-21 17:09:39
Dzīvoju mikrorajonā Dreiliņi 2. Vēlētos zināt vai mūsu mikrorajonam kādreiz paredzēts vēl kāds (vismaz vēl viens) piebraucamais ceļš. Piem. no Biķernieku ielas vai Dzelzavas ielas. Pašlaik mēs varam atbraukt un aizbraukt TIKAI pa vienu ceļu un tas ir pa Deglava ielu (uz mājām) noslogojot apli. Es uzskatu, ka šāda satiksme ar mūsu mikrorajonu nav normāla.
Šajā posmā ir daudz privāto zemju, līdz ar to Rīgas dome nevar uzsākt piebraucamo ceļu būvniecību, kamēr pilsētas īpašumā nav iegūti visi zemes gabali, kas nepieciešami vēl viena piebraucamā ceļa izbūvei. Tuvākajā laikā šo zemes gabalu iegūšana pilsētas īpašumā plānota netiek, jo prioritāri ir jāiegūst pilsētas īpašumā tie zemes gabali, kas saistīti ar lielo objektu būvniecību, piemēram, Skultes pārvads u. tml.
#1796 Alma 2016-12-18 23:55:43
Kādu sociālo palīdzību var saņemt pensionārs, kura pensija ik mēnesi ir tikai 86 eiro?
Saskaņā ar Ministru kabineta Noteikumiem Nr.299, persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128.06 euro un ja tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums. Gadījumā, ja cilvēks atbilst trūcīgā statusam ir šādas iespējas:
1. iespēju saņemt pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai;
2. saņemt atbrīvojumu no valsts nodevas par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju (jebkuru informāciju par dzīvesvietas deklarēšanas kārtību var iegūt zvanot uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tālruni 67588675);
3. saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu – 90% apmērā (informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību var saņemt, zvanot pa Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes informatīvo tālruni 80000850);
4. saņemt valsts atbalstu valsts kompensējamo medikamentu, valsts noteiktās pacienta iemaksas un līdzmaksājuma nodrošināšanai veselības aprūpē – nav jāmaksā pacientu iemaksas pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista, nav jāmaksā pacientu iemaksas par ārstēšanos slimnīcā, nav jāmaksā līdzmaksājums par vienā stacionēšanās reizē veiktu ķirurģisku operāciju, pilnībā apmaksāti kompensējamie medikamenti (ja persona izvēlas lētākos kompensējamos medikamentus līdzvērtīgu zāļu grupā), nav jāmaksā līdzmaksājums 0.71 EUR apmērā par katru 100% kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču recepti (informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem var iegūt zvanot uz Latvijas Republikas Veselības ministrijas Nacionālā veselības dienesta centra bezmaksas informatīvo tālruni 80001234, mājas lapa: http://www.vmnvd.gov.lv/). Lai saņemtu minētos atvieglojumus, pacientiem, dodoties pie ārsta, uz aptieku pēc zālēm vai ārstējoties slimnīcā, jāuzrāda Rīgas Sociālā dienesta izsniegta izziņa, kas apliecina attiecīgo personu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vai kompensējamās zāles. Valsts apmaksātos pakalpojumus ārstniecības iestādes sniedz tām noteiktās summas ietvaros. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes veido rindas valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai. Ja pacients izvēlas saņemt nepieciešamo pakalpojumu ātrāk, bez gaidīšanas rindā, tad minētais pakalpojums ir maksas pakalpojums, saskaņā ar ārstniecības iestādes apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi, no kura pilnas samaksas nav atbrīvotas trūcīgās personas;
5. saņemt Dienas centra pakalpojumu bezpajumtniekiem un maznodrošinātiem Rīgas iedzīvotājiem.
6. saņemt ēdināšanas pakalpojumu kādā no sešām siltā ēdiena izsniegšanas vietām Rīgā (silto ēdienu persona var saņemt, uzrādot personalizēto elektronisko viedkarti, kurā elektroniski ir ievadīta Rīgas Sociālā dienesta izziņa).
7. saņemt bezmaksas juridisko palīdzību (informāciju par bezmaksas juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām var iegūt zvanot pa LR Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, mājas lapa: http://www.jpa.gov.lv).
Katrs gadījums ir individuāls tāpēc jāsāk ar vēršanos Rīgas Sociālajā dienestā. Lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pieņem Rīgas Sociālais dienests. Lai tiktu novērtēta ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, personai visupirms jāiesniedz rakstveida iesniegumu, jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, un jāiesniedz dokumenti, kas apliecina iztikas līdzekļu deklarācijā norādītos faktus. Tikai pēc sociālās situācijas izvērtēšanas tiks sniegts sociālais atbalsts (pabalsti vai sociālie pakalpojumi). Lai noskaidrotu kur ir tuvākais Rīgas Sociālā dienesta teritoriālais centrs aicinām zvanīt uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.
#1795 Ilmārs 2016-12-18 09:37:51
Vai nav plānots pārcelt Eksporta ielu tālāk no dzīvojamiem namiem uz Andrejsalas dzelzceļa sliežu pusi? Tas pasargātu namu iedzīvotājus un pašus namus no smagā transporta satiksmes radītajām vibrācijām un trokšņiem, kā arī mazinātu sastrēgumus
Ielu tieši dzelzceļa dēļ, kā arī apakšzemē izvietoto komunikāciju dēļ, nav iespējams pārcelt.
Tomēr jāmin, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir uzsākusi īstenot infrastruktūras attīstības projektu „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra”. Projekta galvenais mērķis ir Rīgas ostas ģenerālkravu, Ro-Ro un beramkravu termināļu pārcelšana no Andrejostas un Eksportostas rajoniem, kas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskā centra tiešā tuvumā, atbrīvot pilsētas centru no kravu pārkraušanas operācijām un to radītās negatīvās ietekmes uz vidi, vienlaicīgi saglabājot ostas konkurētspēju un sekmējot uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides radīšanu.
#1794 db 2016-12-16 20:12:06
Šie turpmākie jautājumi vistiešākajā veidā ir izprovocēti ar 15.12.2016. publicēto RD rakstisko BRIESMĪGO atbildi radio SWH mājaslapā (turpmāk tekstā – Atbilde) uz manu 08.11.2016. jautājumu #1759 db 2016-11-08 18:51:35. Ļoti ceru, ka publicēto atbildi nav rakstījis un līdz publikācijai pat ne redzējis Amerika kungs, kaut gan viņa paša teiktais par šo jautājumu tiešajā ēterā arī nebija atbilde pēc būtības un atzīšanās, ka šādā ciniskā veidā RD atbrīvojas no sev piederošām zemesgrāmatā reģistrētām pašvaldības funkciju veikšanai vairs nevajadzīgām nedzīvojamajām telpām. Skatīt RD rakstisko atbildi un šeit turpmāk rakstīto kopsakarībā: 1. Kas ir Atbildes pirmajā rindkopā izteiktā ģeniālā secinājuma un ne mazāk ģeniālā Atbildes turpinājuma teksta autors? Likumu normu uzskaitīšana vien, nenoved tuvāk tiesas sprieduma izpildei. RD nopietnāka rosība par spriedumā uzlikto rezultātu sasniegšanu sākās tikai pēc tam, kad RD tika saņemts tiesas lēmums par tiesvedības ierosināšanu „par tiesas sprieduma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi”. Turklāt jāsecina, ka RD 31.03.2015. lēmuma Nr.2465 (turpmāk tekstā – Lēmums) radītās sekas pilnībā nav novērstas joprojām, jo dati iepriekšējā stāvoklī zemesgrāmatā attiecībā uz šo īpašumu pilnā apjomā nav atjaunoti arī šobrīd (15.12.2016.). 2. Vai RD Juridiskās pārvaldes šefs Jānis Liepiņš ir iepazīstināts ar minēto tiesas spriedumu un vai viņa vīzas turpina rotāt analoģiskos RD lēmumprojektus 18.10.2016. sēdes Nr.81 lēmumam Nr.4423 un 08.11.2016. sēdes Nr.82 lēmumiem Nr.4490 un 4491? Tiesas spriedums ir par RD Lēmuma atcelšanu, ar kuru RD ir izlēmusi tai nepiekritīgu jautājumu – telpu lietošanas veidu nedrīkst mainīt ar pašvaldības domes lēmumu,bet tas joprojām tiek darīts arī pēc tiesas sprieduma, kaut gan RD vadība, t.sk., Amerika kungs, visos gadījumos par to tika rakstiski brīdināta. 3. Vai dokumentu viltošana pēc pasūtījuma ir RD ikdiena un pasūtītājiem un viltotājiem par to nekas nav, lai gan viņi ir pieķerti? Konkrētās telpas tiešām atrodas pagraba stāvā,bet ir pilnībā fiziski un tehniski nodalītas no koplietošanas pagraba un mājas dzīvojamās daļas, kas ir pilnīgi loģiski, jo tās kopumā ir vēsturiski izbūvēta bumbu patvertne un tajās NEATRODAS ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju neatdalāmi saistītas inženierkomunikācijas, kas tiesas procesā ir nepārprotami konstatēts. Taču, lai noskaņotu RD „balsošanas mašīnu”, kā pamatojums konkrētajam lēmumam, 10.12.2014. tika sagatavots telpu apsekošanas akts Nr.9-8/24072, kas satur vismaz 10 neatbilstības dabā esošajam stāvoklim un ir uzskatāms par dienesta viltojumu ar visu no tā izrietošajām sekām, kuru aktualizēšanai neizbēgami tuvojamies pie šādas RD attieksmes pret saviem nodokļu maksātājiem. Starp citu, vai šie šobrīd man zināmo 57 dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumu īpašnieki joprojām nav informēti par RD aizmugurisko izrīkošanos ar viņu īpašumu apjomiem un to vērtību? 4. Kādi ir konkrētie apstākļi, kurus tiek solīts vērtēt turpmāko šādu lēmumu pieņemšanā? Vai tie ļaus arī turpmāk RD vēlamo pieņemt par esošo, apejot likumu normas, uzurpēt lēmējtiesības, un ievest haosu dokumentu sastādīšanas procedūrā? Normatīvajos aktos ir paredzēti vairāki ceļi, kā likumīgi atbrīvoties no nevajadzīgām telpām, t.sk., arī to lietošanas veida maiņa uz „koplietošanas”, ja vien tam ir objektīvs pamats. Tieši tamdēļ kritiku neiztur arī atsauce uz privatizācijas likuma 48. pantu, jo minēto telpu lietojums pilnībā atbilda faktiskajam un nebija neprecizitāte – tā bija bezsaimnieku mantu noliktava, kas atbilstoši uzmērījumiem bija reģistrēta arī zemesgrāmatā uz pašas RD iesnieguma pamata. Turklāt 48. pants nosaka citu kārtību telpu lietošanas veida maiņai – tas nekādā gadījumā nav pašvaldības domes lēmums, bet gan privatizācijas komisijas lēmums uz vērtēšanas dienesta atzinuma pamata, KURŠ NEFIGURĒ NEVIENĀ no RD pieņemtajiem lēmumiem par telpu lietošanas veida maiņu. Toties visus šos gadus RD kā līdzīpašniece nepiedalījās mājas apsaimniekošanā ar tam paredzētajiem finanšu līdzekļiem un izmantoja nelikumīgu elektrības pieslēgumu, arī par patērēto nemaksājot. 5. Kā var tikt uzskatīts, ka jautājumi ir nobalsoti, ja tie vispār netiek pieteikti (nosaukti kaut vai numuri)?! Turklāt RD lēmums minētajos gadījumos ir administratīvs akts, ko pasaka arī konkrētais tiesas spriedums. 6. Labāk ir pateikt patiesību uzreiz, jo katra nākamā taisnošanās atklāj arvien lielāku purvu, uz kuru skats kļūst arvien netīkamāks. Bet, cerams – tas atvērs acis vismaz tai daļai rīdzinieku, kas šo izlasīs vai dzirdēs, un viņi beidzot sapratīs, kādi ierēdņi saimnieko Rīgā un kas tos ir nokomplektējis. Ir diezgan bezcerīgi prasīt no ierēdņiem kvalitatīvu savu pienākumu izpildi, ja grūtības sākas jau ar normatīvajos aktos, dokumentos un iesniegumos rakstītā būtības uztveršanu un adekvātu, sakarīgu atbilžu teikumu sastādīšanu, neizlaižot sev neērtos jautājumus. P.S. Saprotu, ka raidījums nav bezizmēra, tāpēc pieļaujamas arī atbildes pa daļām, taču ar noteikumu, ka netiek norakti ne jautājumi, ne atbildes noklusētas. Nestrādās arī arguments par jautājumu it kā „šauro specifiku”, jo iepriekš rakstītais pirmkārt demonstrē RD attieksmi pret rīdziniekiem kopumā un otrkārt vismaz 58 Rīgas dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, uz kuriem rakstītais attiecas pilnībā, atkārtotu ignoranci nu nekā nav pelnījuši.
Ņemot vērā, ka jautājums par Jūsu minētā tiesas sprieduma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi, kā arī morālā kaitējuma atlīdzināšanu jau risināts tiesā un tiesa 2016. gada decembrī ir nolēmusi, noraidīt sūdzību par minētā sprieduma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi un noraidīt prasījumu par morālā kaitējmuma atlīdzināšanu, kā arī to, ka minētais tiesas spriedums nav pārsūdzams, uzskatām, ka strīds par to vai spriedums ir vai nav uzskatāms par izpildītu ir atrisināts tā kā to paredz tiesiskas valsts iekārta.
#1793 Māris 2016-12-16 12:48:41
Labdien! Tā kā laikapstākļi pēdējās ziemās mums ir tādi, ka ar divriteni varu pārvietoties pa pilsētu visu cauru gadu, pastāstiet lūdzu kādi jaunumi un uzlabojumi tiek plānoti veloinfrastruktūras attīstība jaunajā gadā.
Nākamgad turpināsim veloinfrastruktūras attīstību, izbūvēsim veloceļu Turgēņeva ielā, savienojot Spīķera promenādi ar Dzirnavu ielu.
Papildus jāmin, ka nākamajā gadā mēs arī atjaunosim tās ielas, kur jau šobrīd ir veloinfrastruktūra, bet remontdarbu laikā uzlabosim brauktuves segumu, pārskatot arī satiksmes organizācijas risinājumus un tādejādi uzlabojot velobraucēju braukšanas komfortu.
#1792 Iluta Pukite 2016-12-15 18:46:20
Labvakar.Es velos palugt vai nevaretu noasvaltet trotuaru pretim uzvaras piemineklim cela otra puse.Tas ir trotuars pa kura parvietojas cilveki sportisti un ritenbrauceji..Loti dzilas bedres.Ceru uz atru atsaucibu.Pati tur parvietojos un sportoju.
Apsekojot minēto posmu (ja ir pareizi saprasts, par kuru posmu ir runa), tika konstatēti komunikāciju aku iesēdumi un dažas bedres. Nākamajā būvdarbu sezonā – 2017.gada vasarā, uzturēšanas darbu ietvaros bedres šajā posmā tiks aizlāpītas.
#1791 Jānis Bērziņš 2016-12-15 13:43:57
Labdien. Kad tiek plānots atjaunot asfalta segumu ,vai vismaz posmus S.Eizenšteina ielā ? Vietām asfalts ir izjucis it sevišķi ap komunikācijām Pagrieziens pa labi uz Biķernieku ielu Hipokrāta ielā izveidojušies vairāki asfalta iesēdumi+kuros ir arī bedres. Sevišķi dziļš iesēdums ir tieši pirms paša troleibusu galapunkta . Solija ka 2016 izlabos, bet diemžēl nav nekāda darbība viekta. Pretī viekalam BETA. Kā arī katastrofāla situācija ir pirms krustojuma ar Biķernieku ielu, bedrubedres. Gaiļezera iela, KATASTROFA…. Kurš kontrolē aizlāpītās “avārijas bedres “? Aizlāpot bedres netiek saslaucīti parpalikumi, ka arī vecie izdrupušie asflata gabala.
Ņemot vērā, ka ielu segumu atjaunošanas programma, atbilstoši piešķirtajam finansējumam, 2017.gadam jau ir apstiprināta, Rīgas domes Satiksmes departaments S.Eizenšteina ielu un Hipokrāta ielas seguma atjaunošanu varētu iekļaut 2018.gada ielu segumu periodiskās atjaunošanas plānotās programmas projektā. Ja programma tiks apstiprināta un tās realizācijai piešķirts nepieciešamais finansējums, S.Eizenšteina ielas un Hipokrāta ielas seguma atjaunošana tiks veikta 2018.gada remonta darbu sezonā.
Lai nodrošinātu transporta līdzekļu kustību, minēto ielu posmos ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros, tiek veikta bedrīšu aizpildīšana ar asfaltbetona masu. Veicot bedrīšu lāpīšanu mainīgos laika apstākļos, asfaltbetons var sākt drupt transportlīdzekļu radītās slodzes rezultātā. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji kontrolē veikto darbu kvalitāti un, konstatējot neatbilstības, ziemā veiktie bedrīšu lāpīšanas darbi, iestājoties siltākiem laika apstākļiem, ir jāveic atkārtoti.
Gaiļezera ielā uz brauktuves nav avārijas bedres, bet apakšzemes komunikāciju remonta vietās asfaltbetona segums ir nelīdzens. Iela tiek regulāri apsekota, un veidojoties bedrītēm, tās tiek salabotas.
Lai uzlabotu ielas tehnisko stāvokli, ir jāveic brauktuves seguma atjaunošana. 2017.gadā nav paredzēta seguma atjaunošana Gaiļezera ielā.
