#1761 Jānis Bārts 2016-11-10 08:00:34
Labdien! Vai Rīgas domes satiksmes departaments ir apsvēris iespēju sastrēgumu laikā ieviest satiksmes regulētājus, jo kā esmu novērojis, bieži sastrēgumi veidojas, dēļ autovadītājiem, kuri “lien joslā” vai paliek krustojuma vidū, tādējādi kavējot citus satiksmes dalībniekus. Risinot šo problēmu varētu daļēji atrisināt arī gaisa piesārņojuma problēmu.
Visiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir pienākums ievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības. Tādēļ jautājums ir kopumā par satiksmes dalībnieku pārvietošanās kultūras uzlabošanu un savstarpējo sapratni.
Lai pēc iespējas mazinātu transportlīdzekļu palikšanu krustojumā pēc sarkanā signāla tādējādi kavējot satiksmi krustojumā, Rīgas domes Satiksmes departaments 2016.gadā eksperimentālā kārtā ir ieviesis jaunu apzīmējumu (dzeltenu rūtojumu) 2 krustojumos – Gaujas ielā pie Čiekurkalna 1.līnijas un 11.novembra krastmalā pie 13.janvāra ielas. Šāds apzīmējums Latvijā ir jaunums, bet tas tiek veiksmīgi izmantots citviet pasaulē. Dzeltenais apzīmējums ir informatīvs apzīmējums (pagaidām vēl nav CSN grāmatās), kas vērš transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, un dod signālu – ne pie kādiem apstākļiem nepalikt krustojumā, vai tur neiebraukt, ja veidojas sastrēgums un varētu rasties situācija, ka krustojumu nebūs iespējams izbraukt.
Tuvākajā laikā plānots šādu apzīmējumu ieviest arī Latvijas valsts standartā un attiecīgi vēlāk arī Ceļu satiksmes noteikumos.
#1760 Alberts Laksis 2016-11-09 11:47:33
Dzirciema ielā, pretī Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūtam rodas sastrēgumi, jo ielas pirmā rinda abos braukšanas virzienos tiek izmantota kā (bezmaksas) auto stāvvieta, Lūgums ir novērst šo nejēdzību, izvietojot atbilstošas ceļa zīmes. Kad būs/ nebūs risinājums? Paldies.
Jautājumā par apstāšanās aizliegumiem Dzirciema ielā pie Stomatoloģijas institūta, paskaidrojam, ka pakāpeniski visās maģistrālajās ielās tiek ieviesti apstāšanās aizliegumi. Prioritāri tas tiek veikts vietās, kur tiek saņemtas sūdzības no RP SIA “Rīgas satiksme” vai, kur būtiski tiek apdraudēta satiksmes drošība. Norādām, ka šobrīd Rīgas domes Satiksmes departamenta darbu plānā nav iekļauta ceļa zīmju Nr.326 “Apstāties aizliegts” uzstādīšana Dzirciema ielā.
#1759 db 2016-11-08 18:51:35
Labdien! Lūdzu ēterā nolasīt visu tekstu! Kāpēc Rīgas dome (RD), konkrēti tās vadība Ušakova un Amerika personā, nu jau ½ gadu ignorē tiesas spriedumu, un joprojām RD sēžu dienaskārtībā iekļauj un tādējādi pieņem lēmumus par jautājumiem, kuri RD nav piekritīgi? Runa ir par dzīvojamajās mājās RD piederošo nedzīvojamo telpu lietošanas veida maiņu, ko RD veic ar savu lēmumu palīdzību. Procedūra ir īpaši ciniska – bez saskaņošanas ar līdzīpašniekiem un pat bez brīdinājuma, izmantojot savu administratīvo resursu, RD atbrīvojas no sev nevajadzīgajām nedzīvojamajām telpām, uzspiežot tās citiem ēkas līdzīpašniekiem kā kopīpašumu, tādējādi atbrīvojoties no saviem pienākumiem un saistībām, kas attiecas uz šo īpašumu. Tā pēc būtības ir īpašuma atsavināšana, piespiedu kārtā uzliekot pienākumu to iegūt citiem līdzīpašniekiem. To nepieļauj ne Civillikums, ne Dzīvokļa īpašuma likums, ne arī kāds cits likums, un to nepārprotami pasaka arī tiesas spriedums lietā Nr.A420278215, ar kuru ir atcelts tieši šāds RD lēmums, kura radītās sekas vēl uz šodienu, 08.11.2016. – ½ gadu pēc tiesas sprieduma, nav pienācīgi novērstas. Būtu loģiski, ja minētā tiesas nolēmuma sakarā RD revidētu arī vēl citus savus vismaz 55 identiskus lēmumus, kas pieņemti līdz tiesas spriedumam, un, protams, pārtrauktu šāda satura lēmumu pieņemšanu pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās. Taču dabā mēs redzam tieši pretējo – RD „balsošanas tanks”, savu bezbailīgo komandieru vadībā urbj tik tālāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka domes pirmo personu iedibinātā balsošanas mašīna nobalsos par jebkuru, pat par visabsurdāko savu priekšnieku lēmumu, taču tā kā to akceptē un virza tieši domes vadība, kura ir atbildīga arī par tiesas sprieduma izpildi, tad tas jau velk uz ņirgāšanos par tiesu varu un tiesisko nihilismu. Kas notiek RD?
Likuma “Par tiesu varu” 16.panta otrā, ceturtā daļā tostarp nosaka, ka spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms. Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Līdz ar to, tiesas nolēmums, uz kuru atsaucas iedzīvotājs, ir izpildīts.
Savā jautājumā iedzīvotājs skar iespējamo problēmu, kura saistīta ar neapdzīvojamo telpu statusa lietošanas veida maiņu, nenorādot, ka runa ir par dzīvojamās mājas pagraba stāvā, dažreiz jau sen vēsturiski izvietotajiem objektiem, t.i. par daudzdzīvokļu mājas pagrabu. Kā saka dzīvokļu īpašnieki “mūsu pagrabs”, un tas ir ļoti svarīgs moments katrā konkrētā gadījumā.
Pagrabā varētu būt izvietotas daudzdzīvokļu mājas, praktiski dažāda veida inženierkomunikācijas: ūdensapgāde, kanalizācija, apkure, ventilācija, elektro/gāzes apgāde, kuras funkcionāli nedalāmas un saistītas ar visas dzīvojamās mājas ekspluatāciju. Bet vai šīs komunikācijas ir visa pagraba garumā vai tikai tā daļā un vispār tajā ir/nav, katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Tādējādi, lai sakārtotu nekustamo īpašumu, arī Rīgas domes rīcība, katrā situācijā nav un nevar būt vienāda.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk-Likums) mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses (2.pants).
Saskaņā ar Likuma 1.panta 5.punktu, kopīpašumā esoša mājas daļa ir daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas.
Saskaņā ar Likuma 48.panta piekto daļu, ja dzīvojamās mājas privatizācijas gaitā tiek konstatētas neprecizitātes privatizācijas dokumentos salīdzinājumā ar zemesgrāmatā izdarītajiem ierakstiem, līdz privatizētās dzīvojamās mājas nodošanai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā lēmumu par kopīpašuma domājamo daļu vai citu zemesgrāmatā izdarīto ierakstu precizēšanu pieņem dzīvojamo māju privatizācijas komisija, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtēšanas dienesta atzinumu.
Tādējādi, kad tika gatavots attiecīgs Rīgas domes lēmuma projekts, Rīgas domes atbildīgā struktūrvienība vērtēja visus pieejamos apsvērumus un iestāžu viedokļus kopsakarā ar iepriekš minētajām Likuma tiesību normām.
Attiecībā par izteikto priekšlikumu revidēt arī citus identiskus lēmumus, sakāms, ka tiesas nolēmumā noteiktais tiks ņemts vērā pieņemot lēmumus analoģiskās lietās, kopsakarā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, bet kā tika norādīts iepriekš, katrā konkrētā lietā ir nianses, kuras jāvērtē atsevišķi.
Saistībā ar vēstulē minēto par “domes balsošanas mašīnu”, paskaidrojam, ka Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus reglamentē likums “Par pašvaldībām”.
Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 1.punktu un 24.pantu izdoti Rīgas domes 01.03.2011. saistošie noteikumi Nr.114 “Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums”.
Saistošie noteikumi nosaka, tajā skaitā, iedzīvotājiem pārskatāmu Rīgas pilsētas pašvaldības pārvaldes organizāciju (pašvaldības pārvaldes struktūra, kārtību, kādā sagatavojami jautājumi izskatīšanai Domes un pastāvīgo komiteju sēdēs, domes sēdes reglaments un t.t. ), kā arī lēmumu pieņemšanas kārtību. Saskaņā ar Saistošo noteikumu 100.punktu, izskatot Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas sagatavotos lēmumu projektus, Dome pieņem lēmumus, atklāti un vārdiski balsojot par visiem lēmumu projektiem vienā balsojumā vai balsojot par katru lēmuma projektu atsevišķi, ja to pieprasa kāds no Domes deputātiem vai ja lēmuma projekts ir administratīvā akta projekts.
#1758 Solveiga 2016-11-08 11:52:36
Dzirdēju jūs iepriekš stāstām par to, ka paredzēts atjaunot stadionu aiz praktiskās estētikas skolas Burtnieku ielā. Šajā sakarā vēlētos uzzināt vai tur būs tikai stadions vai varbūt kādas rotaļu iekārtas mazākiem un lielākiem bērniem kā tas tagad ir pie 84. vidusskolas? Varbūt ne tik grandiozi, bet tomēr ir iespēja padomāt par kādu rotaļu laukumu mazākiem un lielākiem bērniem, jo tuvumā tādu praktiski nav, ne Biķernieku mežā, nekur.
Informējam, ka Praktiskās Estētikas skolas ēkā (Burtnieku ielā 34) turpmāk darbosies Rīgas 64. vidusskolas sākumskola:
Teritorijā tiks izveidots:
#1757 aktīvās atpūtas cienītājs 2016-11-08 10:31:05
Pateicos par labiekārtoto promenādi Daugavas krastā no Vanšu līdz salu tiltam. To aktīvi izmanto visdažādāko aktivitāšu cienītāji – riteņbraucēji, skrējēji, nūjotāji un vienkārši atpūtnieki un tūristi. Šajā sakarā gribēju uzzināt kas ir atbildīgs par tās uzturēšanu ziemā un vai tai nevarētu pievērst pastiprinātu uzmanību, jo sportot gribētāji ir arī ziemā, bet vakar skrienot pa to secināju, ka diemžēl kaisīts ir tikai riteņbraucēju celiņš, bet gājējiem, tātad arī skrējējiem paredzētā promenādes daļa ir tīrīta tikai posmiem, nav kaisīta un vietām stipri apledojusi, kas padara to par nedrošu aktīvai atpūtai. Gaidīsim uzlabojumus!
11.novembra krastmalas ietves no Vanšu tilta līdz dzelzceļa tiltam un promenādes ietves no dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam uzturēšanu nodrošina Pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta uzturētājs”. Ziemas laika apstākļos ietve regulāri tiek attīrīta no sniega un nepieciešamības gadījumā kaisīta ar pretslīdes materiāliem.
Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzdevis pilnsabiedrībai “Daugavas labā krasta uzturētājs” nekavējoši novērst minēto ietvju slīdamību un turpmāk pievērst pastiprinātu uzmanību šīs ietves kopšanai, lai netiktu pieļauta situācija, ka ietve nav pietiekami nokaisīta ar pretslīdes materiālu vai attīrīta no sniega.
#1756 Arta 2016-11-07 16:52:03
Vai adresācijas sakārtošanas ietvaros tiks mainīti arī numuri mājām Brīvības bulvārī? Nesen saskāros ar to, ka tā sākas tikai ar kādu 19. numuru, līdz ar to izrādījās, ka mani interesējošais 30. numurs ir pašā ielas sākumā pie pieminekļa, kas ir absolūti neloģiski.
Šobrīd nav plānots mainīt adresācijas numuru secību Brīvības bulvārī, jo tā ir veidojusies vēsturiski un faktiski numerācija pēc iespējas atbilst vēsturiskajai numerācijai Vecrīgā un vēsturiskajā centrā. Agrāk Ļeņina iela “gāja” cauri Vecrīgai un attiecīgi arī tur bija pirmie adrešu numuri, Ļeņina ielu pārdēvēja – izveidoja Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi, bet Vecrīgas teritorijā atjaunoja Kaļķu ielas nosaukumu. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka Brīvības bulvārim nav sākuma numuru (sākas ar 30), taču mehāniska ielas pārnumurēšana, lai tā sāktos ar Nr.1 pilsētvidē nav racionāli pamatojama, kā arī nav saprātīga attiecībā pret ieguvumu un neērtībām ko tā radīs. Būvvalde paskaidro, ka atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, šāda situācija ir pieļaujama, turklāt Brīvības bulvārī, ielā un gatvē numerācija ir savstarpēji salāgota un, ja tiktu paredzēts mainīt atskaites numuru, būtu jāpārnumurē visas ēkas līdz pat Berģiem.
