Par aktuālo Rīgā (10.11.)

Par aktuālo Rīgā (10.11.)

10.11.2016
Uzdod savu jautājumu šeit

#1734 Edgars 2016-10-27 08:03:12

Sveicināti. Diskusijā par jauno tramvaja līniju uz Skanstes ielu ir izskanējusi informācija, ka šī projekta ietvaros varētu notikt Indrānu ielas pagarināšana cauri Lielajiem kapiem. Vai tas tiešām tā varētu būt?

Nē, līdz ar tramvaja līnijas projektu, nav plānota Indrānu ielas pagarināšana.

 

#1733 Ņina 2016-10-26 17:05:51

Mēs dzīvojam Dravnieku ielā 7. Drīz būsim šeit nodzīvojuši jau 8 gadus, bet bedres kā stāv tā stāv. Vai nevar tās kaut ar granti aizbērt?

Pļavniekos dzīvojamo  kvartālu piebraucamo ceļu un pagalmu seguma atjaunošanas darbi kopš 2012.gada notiek secīgi kvartāls pēc kvartāla virzienā no centra. 2017.gada iepirkumam Rīgas Austrumu izpilddirekcija sagatavojusi dokumentāciju arī par to kvartālu, kurā atrodas Dravnieku 7 – paredzot ieklāt bruģa segumu sākot no Dravnieku ielas iebrauktuves pagalmā pie nama Dravnieku 7, tālāk ceļš un ietves gar šo un namiem Dravnieku 9, 11 un 13 līdz izbrauktuvei atpakaļ uz Dravnieku ielu.

Ja Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku ieskatā nepieciešams veikt bedrīšu aizbēršanu steidzamības kārtā, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) var veikt šādus darbus par Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļiem. RNP darbinieki šobrīd veic aprēķinus, lai noteiktu, vai bedrīšu aizbēršanu iespējams veikt Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas ietvaros, vai nepieciešams veikt papildus uzkrājumu šādu darbu izpildei. Plašākas informācijas saņemšanai aicinām Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus vērsties pie galvenā būvinženiera RNP iecirknī “Austrumi” Augusta Deglava ielā 106 k-4, Rīgā.

Dravnieku ielas sarkano līniju robežās esošās teritorijas uzturēšana ir Rīgas domes Satiksmes departamenta kompetencē. Pēc informācijas saņemšanas Rīgas domes Satiksmes departaments ir nosūtījis speciālistus pārbaudīt Dravnieku ielas brauktuves stāvokli un gadījumā, ja tiks konstatēts, ka tās segumā ir bedres, tās tiks salabotas.

 

#1732 Gorgs 2016-10-26 16:59:40

Labdien! Pēdējos gados mikrorajons Pļavnieki ir strauji izaudzis uz jauno projektu un jauno pašvaldības sociālās palīdzības māju rēķina – 3 mājas Ulbrokas ielā, 600 dzīvokļu māja A.Deglava ielā un tai līdzās vēl viena daudzdzīvokļu dzīvojamā māja plus pašvaldības mājas Ulbrokas ielā 13, kā arī visi Dreiliņi. Tātad ir acīmredzams iedzīvotāju skaita pieaugums šajā rajonā, kas savukārt rada acīmredzamas problēmas ar sabiedriskā transporta pieejamību. Mums ir pieejams 51. un 52. autobusa maršruti, kas dublē viens otru. 6. maršruts pa pusei dublē abus iepriekšminētos. Pie tam galapunkti visiem pie Centrālās stacijas. 214. mikroautobusa maršruts arī ir tieši tāds pats. 20. autobuss kursē pa vienu no pilsētas visnoslogotākajām ielā un šķērso divas dzelzceļa pārbrauktuves, pie tam braukšanu pa Matīsa ielas bruģi ar luksoforiem ik pēc 50 metriem nu nekādi nevar nosaukt par ātru un komfortablu, kā arī intervāls starp autobusiem teju stunda, kas gribot negribot liek domāt par šī maršruta lietderīgumu. Īpaši vēlos atzīmēt 31. autobusa maršrutu. Lai nokļūtu uz Mežciemu vai Juglu ir jāpatērē ne mazums laika , kaut gan platā Ulbrokas iela ļautu nokļūt uz slimnīcām, Mežciemu un Juglu daudz ātrāk. Ir laiks padomāt par sabiedriskā transporta pieejamību iedzīvotājiem, kas dzīvo Salnas ielā, Ulbrokas ielā, A. Deglava ielas rajonā! Tie ir iedzīvotāju tūkstoši! Kādi plāni šajā sakarā?

Ja skatāmies uz visu Pļavnieku apkaimi kopumā, tad šajā apkaimē kursē 16.,22. trolejbusa maršruts, 3., 6., 15., 20., 31., 34., 47., 48., 49., 51., 52., autobusa maršruts, kas nodrošina gan ērtu nokļūšanu uz pilsētas centru (pa dažādām ielām – Brīvības ielu, Avotu, Čaka ielu, Valmieras ielu, Matīsa ielu), gan nokļūšanu uz tuvākajām un arī vairākām tālākām apkaimēm (Teiku, Šmerli, Juglu, Purvciemu, Sarkandaugavu, Dārziņiem, Rumbulu, Ķengaragu un citām). Ja raugāmies konkrētāk uz apkaimes daļu A.Deglava un Ulbrokas ielas krustojumā, kur kursē 6., 20., 31., 51.,52., autobusa maršruti, tad arī no šīs apkaimes tiek nodrošināta iespēja gan ērti nokļūt pilsētas centrā pa dažādām ielām – Brīvības ielas apkārtni un Valmieras ielas apkārtni, kas ļauj ērti pārsēsties uz šajās ielās kursējošajiem maršrutiem, protams pilsētas centrā šie maršruti atkal satiekas, jo galapunkts tiem ir Abrenes iela, bet to atšķirīgā maršruta daļa ir gana būtiska. Tāpat arī cita veida savienojumu ar pilsētas centru nodrošina 20.autobusa maršruts, kam rīta un vakara maksimuma stundās intervāls ir ~40 minūtes.

31.autobusa maršruts nodrošina iespēju no minētās apkārtnes nokļūt Purvciemā, tāpat arī nodrošina Purvciema iedzīvotājiem iespēju nokļūt Bērnu slimnīcā un arī vairākus citus svarīgus savienojumus starp objektiem, tādēļ tā novirzīšana tikai pa Ulbrokas ielu (posmā no A.Deglava līdz Biķernieku ielai), kur nav būtiska dzīvojamo ēku apbūve, ievērojami pasliktinātu pasažieru iespējas nokļūt sev vēlamajā galamērķī. Šie autobusu maršruti nodrošina gana plašas un ērtas iespējas nokļūšanai pilsētas centrā, apkaimēs vai pārsēšanās iespējas uz citiem maršrutiem.

Attiecībā par kustības intensitāti, sastādot kustības sarakstu tiek ņemti vērā vairāki faktori – pasažieru plūsma, norīkoto autobusu ietilpība u.c. faktori. Visos sabiedriskā transporta maršrutos regulāri notiek pasažieru plūsmas apsekošana, izmantojot gan elektroniskās norēķinu sistēmas datus par veiktajām validācijām, gan automātiskās pasažieru skaitīšanas sistēmas datus par iekāpjošajiem un izkāpjošajiem pasažieriem pieturvietās, gan veicot fizisku apsekošanu klātienē. Atbilstoši šiem datiem tiek arī pielāgots kustības saraksts, iespēju robežās arī norīkoti nepieciešamās ietilpības autobusi. Piemēram 51.,52.autobusa maršrutā tiek norīkoti pēc ietilpības lielākie autobusi – 18 m garie, turklāt 51.,52.autobusa maršruts tiek savstarpēji koordinēts, kas Pļavnieku apkaimē nodrošina ~8 minūšu kustības intervālu visintensīvākajās diennakts stundās. Salīdzinot arī ar vispārējo situāciju citās apkaimēs, var uzskatīt, ka Pļavnieku apkaimē (tai skaitā arī norādītajā apkārtnē), sabiedriskā transporta pakalpojumi  tiek nodrošināta atbilstošā apjomā.

 

#1731 Leonīds 2016-10-26 16:56:09

Man ir 60 gadi, esmu vientuļš 2. grupas invalīds, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks. Man Latvijā nav nekāda mājokļa un nekādu radinieku arī nav. Esmu deklarēts Rīgā 5 gadus, kaut dzīvoju šeit kopš 1991. gada. Vai un kādā kārtībā es varu pieteikties uz kādu sociālo dzīvokli vai palīdzību mājokļa jautājuma risināšanā? Kas man būtu jādara, lai to saņemtu?

Lai pilnvērtīgi izvērtētu jautājumu par jautājuma autora tiesībām būt reģistrētam palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā, tam vispirms būtu jāvēršas Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53, Rīgā, un jāiesniedz attiecīgs iesniegums.

Pamatā Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē atsevišķi dzīvojošas maznodrošinātas pensijas vecumu sasniegušas personas vai atsevišķi dzīvojošas maznodrošinātas personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kuru dzīvesvieta pēdējos piecus gadus deklarēta Rīgā un kuriem nepieder nekustamais īpašums un nav atsavinājuši nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā.

Izziņas par ienākumu atbilstību maznodrošinātas  (trūcīgas) personas statusam saņemšanai jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā.

Tomēr uzsveram, ka šādi varam sniegt tikai vispārīgu informāciju, tāpēc lietderīgāk būtu ierasties Mājokļu un vides departamentā un uz vietas saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem. Apmeklētāju pieņemšana nodrošināta katru darba dienu šādos laikos: pirmdienās no 8.30 līdz 18.00, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no 8.30 līdz 17.00, piektdienās no 8.00 līdz 16.00. Saziņai ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu aicinām izmantot vienu šos tālruņu numurus: 67012509, 67105683, 67012540, 67012475.

 

#1730 Aleksandrs 2016-10-26 15:19:02

Labdien! Ejot garām sabiedriskajām tualetēm pie Prāgas ielas pamanīju izdemolētu kanalizācijas aku. Nobildēju un nosūtīju bildes Rīgas ūdenim, bet sekoja atbilde, ka ar akas sakārtošanu jānodarbojas zemes īpašniekam. Šodien gāju garām brīdinājuma stabiņš joprojām stāv, bet nekas lietas labā nav darīts. Kad un kas sakārtos šo lietu, lai šajā caurumā kāds neiekrīt, jo visiem taču ir zināms, ka atvērtas akas ir bīstamas, jo īpaši gada tumšajā periodā!

Pateicamies klausītājam par modrību un ieinteresētību mūsu pilsētas vides sakārtošanā un iespējamu apdraudējumu novēršanā! Akadēmijas laukumā SIA “Rīgas meži” uzliks pagaidu vāku, lai nosegtu kanalizācijas aku, kas tiks nomainīts un pastāvīgu akas vāku, tiklīdz būs veiksmīgi noslēdzies Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta organizētais iepirkums par parku infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu.

 

#1729 Andris 2016-10-26 12:43:43

Sveicināti! Esmu Skanstes apkaimes iedzīvotājs un man ir vairāki jautājumi par šī rajona attīstību. 1. Presē izskanējis, ka šeit varētu būvēt daudzfunkcionālu centru, kurā būtu arī koncertzāle, bet kā tad paliek ar koncertzāles projektu Kongresu namā? 2. Šeit ir vairākas lielas biroju ēkas, vairāki bērnudārzi, skolas, daudzdzīvokļu mājas, ir paredzēti vairāki jauni projekti. Ir labi, ka apkaime attīstās, bet it īpaši rītos un vakaros tas izraisa pamatīgas satiksmes problēmas. Vesetas un Grostonas ielas vienkārši smok nost, pietrūkst vietas kur novietot auto, valda pamatīgs haoss, pazemes autostāvvietas nevar būvēt, jo apakšā purvs. Vai ir kādi risinājumi? 

            Rīgas akustiskā koncertzāle ir nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objekts, ar kura attīstīšanu nodarbojas Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Katrā ziņā ne viens, ne otrs no Jūsu minētajiem koncertzāles projektiem Rīgas pilsētas būvvaldē (turpmāk-būvvalde) vēl nav iesniegts.

Ikvienas jaunas būvniecības ieceres būvprojekta sastāvā ir jābūt aprēķinātam un risinātam minimāli nepieciešamajam autonovietņu un velonovietņu skaitam. Pretējā gadījumā būvvalde šādas ieceres neakceptē.

Rīgā šīs prasības ir noteiktas Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, kur atkarībā no ēkas lietošanas veida, platības, kā arī aprēķina vienības (dzīvoklis, darba vieta, skatītāji, u.tml.) ir jāaprēķina konkrētajai ēkai nepieciešamais autonovietņu un velonovietņu skaits.

Attiecībā uz konkrētās apkaimes pazemes grunts stāvokli būvvalde norāda – ja attīstītājs vēlētos izbūvēt pazemes būvi (piemēram, autostāvvietas), tad ir iespējami vairāki inženiertehniskie risinājumi, tikai jautājums ir par to, kurš būtu ekonomiski izdevīgākais, ko savukārt ir tiesīgs izvēlēties tikai attīstītājs. Līdz ar to apgalvojums, ka pazemes stāvvietas nav iespējams izbūvēt vispār, nebūs īsti korekts.

Skanstes apkaimei šobrīd notiek lokālplānojuma izstrāde, kurā, cita starpā, ir ietverta arī satiksmes organizācijas infrastruktūras pārkārtošana un stāvvietu jautājuma risināšana.

0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments

Aktualitātes