Mākslai vajag telpu – Ansis Starks

Mākslai vajag telpu – Ansis Starks

28.06.2016

Ansis Starks
Izstāde Vasaras mājā 30.06.2016 – 10.07.2016.
Atklāšana 30.06.2016
Tikšanās ar mākslinieku 07.07.2016

Ansis Starks (1980) ir fotogrāfs, kurš plašākai publikai kļuvis zināms, veidojot žurnāla “Rīgas Laiks” intervēto personību portretus. Anša Starka portreti – eksprezidents Andris Bērziņš, mūziķis Baby Dee, laikmetīgais mākslinieks Kristians Boltanskis, slavenais baletdejotājs Mihails Barišņikovs, režisors Andrejs Končalovskis, mecenāts Pjotrs Avens, dzejnieks Uldis Bērziņš, poļu kinorežisors Sergejs Loznica, aktrise, slavenā kinodīva Līva Ulmane, režisors Alvis Hermanis, tagadējais prezidents Raimonds Vējonis un daudzi citi – ir mūsu laikmeta zīmes. Vienā no savdabīgākajām fotosesijām Ansis Starks ir iemūžinājis Ilmāru Blumbergu – šie portreti ir kā allaž atvērtās, elektrizētās un feijeriski režisētās Blumberga personības pieminekļi, kuri, izņemot vienu, līdz šim nav publicēti. Projektā #Blumbergs~ šie portreti pirmo reizi tiks kopēti lielā formātā un eksponēti īpašā instalācijā.

Ansis Starks atzīst, ka dziļi sevī jūt interesi par faktūrām, telpu, telpiskumu un gaismu. Tas veido viņa attieksmi pret portretējamo personību – vispirms ikviens cilvēks ir figūra telpā, gaismā un ēnā. No fotogrāfijas tradīciju arsenāla Starks respektē Kartjē-Bresona principu notvert mirkli, taču Starka skatienam piemīt tas laikmetīgais, tikko jaušamais neasums, kas ir drīzāk ētiska, nevis tehniska kategorija. Anša Starka fotovaloda ir saistīta ar jauno dokumentalitāti, kas pasaulē kļūst arvien aktuālāka. Tradicionālā reportāža un psiholoģisks portrets – žanri, bez kuriem nav iedomājams 20. gadsimts, mūsdienās zaudē pirmās pozīcijas. Tas notiek tāpēc, ka “aktuālā” reportāža un psiholoģizēšana rada pārāk uzstājīgas realitātes interpretācijas, kurās dominē fotogrāfa stāsts vai redaktoru angažētība. Kā novērojis Rolāns Barts, no tādas uzstājības rodas vēlme novērsties. Laikmetīga dokumentālista skats uz pasauli cenšas izvairīties no determinācijas un aizspriedumiem, tas tiecas uztvert situāciju vai personību bez gataviem spriedumiem.

No fotogrāfijas tradīcijām Starks respektē Kartjē-Bresona principu – notvert mirkli. Taču Starka skatienam piemīt tas laikmetīgais, tikko jaušamais „neasums”, kas drīzāk ir ētiska, nevis tehniska kategorija.

 

Intervijas ar Ansi Starku:

http://www.arterritory.com/lv/zinas/5692-fotografija_ka_slinka_telnieciba/

 

 

 

1 Komentārs
Inline Feedbacks
View all comments
http://www./
7 gadi

It doesn’t feel like an of a book, but it does feel like the close of a chapter. I could easily see a series developing. You are a great writer! Hugs,TheresaTheresa Moore recently posted..


Aktualitātes